Klubam “Sarma” - 25

2014. gada 19. decembris 00:00

Šomēnes aprit 25 gadi, kopš dibināts Alūksnes un Apes politiski represēto klubs “Sarma”. Dzimšanas diena pagājušas nedēļas nogalē tika svinēta godam – rīkojot atvēršanas svētkus jaunajai grāmatai “”Sarmai” 25 (Alūksne 1989 – 2014)”.
Grāmata izdota “Vītola izdevniecībā” Gulbenē, pateicoties Alūksnes novada domei un daudziem labiem cilvēkiem. Tajā sniegta izsmeļoša informācija par organizācijas paveikto, atmiņu stāsti, vēlējumi no sadarbības partneriem un laikabiedriem, kā arī Māra Ievednieka, Zinas Serts-Rukmanes, Lūcijas Sāgamežas-Nāgeles dzeja.

Paveikts ļoti daudz
“Sarma” dibināta 1989.gadā, kad līdz ar pirmajām atmodas vēsmām sarosījās arī alūksnieši – kādā no Latvijas Tautas frontes sanāksmēm rudenī kordiriģents, rakstnieks, politiski represētais Alfrēds Dāvids ierosināja represētajiem nodibināt savu apvienību. Tās pirmais priekšsēdētājs bija Reinis Lībietis. Kluba biedru uzdevums bija apzināt visus Alūksnes rajona represētos, vākt ziņas par tiem, kuri atgriezās no izsūtījuma, palika tur vai gāja bojā. Jau 10 gadus “Sarmu” vada Dzidra Mazika. Viņas vadības laikā veikts ļoti liels darbs, lai nākamajām paaudzēm caur represēto atmiņu stāstījumiem, kas dokumentēti grāmatās, videofilmās, audioierakstos, nākamajām paaudzēm saglabātu latviešu tautai nodarīto pārestību komunistiskā genocīda laikā. “Sarma” vienmēr organizējusi piemiņas un atceres pasākumus, patriotiskās audzināšanas stundas skolās, Alūksnes Lielajos kapos izveidota piemiņas vieta “Tiem, kuri nepārnāca”, Likteņdārzam nogādātas vairākas tonnas akmeņu, kā arī daudz citu nozīmīgu darbu. Kā atzina jubilejas pasākuma vadītāja Sanita Eglīte – galvenais nav uzskaitīt visu paveikto, bet, to apkopojot, vienā vārdā teikt lielu paldies no visas sabiedrības par to, ka “Sarma” latviešus spēj audzināt, rosina domāt, atcerēties un neaizmirst. Dz.Mazika atzina – viss paveiktais ir kopīgs darbs, jo “no viena ķieģeļa māju nevar uzbūvēt,” un atklāja, ka vēl ir daudz ieceru, kas jāīsteno.

Saņem Atzinības rakstus
Sveikt alūksniešus bija ieradies arī Latvijas Politiski represēto apvienības vadītājs Gunārs Resnais. Viņš atzina – ne visur Latvijā represētie darbojas tik aktīvi. “Latvijā represēto organizācijas aptver aptuveni 14 000 cilvēku. Man ir ļoti liels prieks par “Sarmu”, jo ne visās mūsu nodaļās valda tik sirsnīga vienotība starp represētajiem un pašvaldību,” sacīja G.Resnais, rosinot represētos kļūt valstiski politiski aktīvākiem. “Kopīgi darbojoties šodienas Latvijā, esam sevi nostabilizējuši sociāli, saimnieciski, neesam apdalīti un aizmirsti, ir pieņemti likumi, kas mūs aizstāv, valsts krīzes laikā mums samazinājumu nebija. Bet šobrīd atklāts ir jautājums – ko darīt turpmāk: tikai sildīties uz esošā vai paust savu viedokli par valstī notiekošajām negatīvajām darbībām, prasot politisko atbildību,” sacīja G.Resnais.
Savukārt Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis pauda gandarījumu, ka “Sarma” nav organizācija, kas pašvaldībā vēršas ar pretenzijām, bet gan ar pozitīvismu. Pašvaldības vārdā viņš vairākiem “Sarmas” pārstāvjiem pasniedza Atzinības rakstus par ilgstošu un apzinīgu darbību kluba valdē. Tos saņēma Visvaldis Ratmanis, Gunta Melnūdre, Maija Ozoliņa, Rūta Purakalna, Biruta Smekalova, Velta Zālīte. Atzinības rakstu par dalību jaunatnes patriotiskajā audzināšanā saņēma Milda Egle un Zaiga Ķauķe, Zina Rukmane, Gunārs Stalšāns, Roberts Sprukulis, Gunārs Bērziņš, Bruno Zvejnieks, Lūcija Sāgameža-Nāgele, bet par likteņbiedru atmiņu iemūžināšanu – Ivars Hamanis un Vizma Orlovska. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Klubam “Sarma” - 25

Kategorijas