Draudzenes dzīvē un darbā

2014. gada 19. decembris 00:00

Grūti atrast ko tādu, kas Sanitai Griščenko un Gunitai Kreicei nebūtu līdzīgs – viņas abas ir skolotājas Strautiņu pirmsskolas izglītības iestādē “Zemenīte”, abas dejo deju kolektīvā “Jandāls”, ir kolēģes darbā un draudzenes dzīvē, abām ir arī vienas šķirnes suņi! Un vēl viņas noteikti vieno tas, ka abām ļoti patīk darbs ar bērniem, tādēļ citu amatu nemaz nevēlētos.
Savulaik abas ir mācījušās arī vienā klasē Strautiņu skolā – toreiz gan nebija sirdsdraudzenes. Draudzība un savstarpējā uzticība attīstījās, kad Sanita sāka strādāt “Zemenītē”. Bērnudārza “Zemenīte” kolektīvs lepojas ar abām skolotājām un priecājas par viņu radošajām veiksmēm, uzņēmību, atbildību un profesionalitāti. Šoruden valsts svētku pasākumā S.Griščenko un G.Kreice saņēma Alsviķu pagasta pārvaldes pateicību.

Uzticīgas bērnudārzam
G.Kreice “Zemenītē” strādā kopš 1988.gada – tā ir viņas vienīgā darbavieta. Šobrīd viņa ir 3 un 4 gadus vecu bērnu grupas “Bitītes” skolotāja. Darbu bērnudārzā sāka kā auklīte, pēc neilga laika kļūstot par audzinātāju. Pirms 12 gadiem Latvijas Universitātē ieguva pirmsskolas izglītības skolotāja kvalifikāciju un vēlāk arī pedagoģijas zinātņu maģistra grādu. Kolēģi atzīst, ka G.Kreice darbā ar bērniem ir ļoti mīļa un labestīga, tajā pašā laikā arī pacietīga un prasīga, uzturot mieru un draudzīgu atmosfēru grupā. Kolektīvā ir ļoti atbildīga un taisnīga, tādēļ G.Kreicei jau trešo gadu ir uzticēts iestādes arodgrupas priekšsēdētājas amats. Viņa katru gadu dalās pieredzē pirmsskolas skolotāju semināros, bet pirms gada pieteicās pedagogu novērtēšanai un ieguva pedagogu profesionālā darba kvalitātes 3.pakāpi.
S.Griščenko ”Zemenītē” strādā kopš 2000.gada vasaras, aizvietojot pavāri un auklīti, vēlāk pastāvīgā darbā kā skolotāja palīdze. Līdztekus darbam uzsāka studijas Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā un pēc tas absolvēšanas sāka strādāt par pirmsskolas izglītības skolotāju. Jau vairākus gadus ir bērnudārza jaunākās grupas “Cālīši” skolotāja. S.Griščenko nemitīgi gatavo un atjauno metodiskos materiālus, ir vadījusi atklātās nodarbības pirmsskolu semināros un strādājusi pie jaunas mācību programmas sastādīšanas vienu divus gadus veciem bērniem. Viņas vadībā pedagoģisko praksi veikuši topošie pedagogi. S.Griščenko jau otro gadu darbojas “Zemenītes” padomē. Darbabiedri S.Griščenko raksturo kā labu un izpalīdzīgu kolēģi, kura neliedz savu padomu un palīdzību - Sanita ir kolēģe, uz kuru var paļauties.

Pret bērniem jābūt patiesām
G.Kreice atminas, ka sāka “Zemenītē” strādāt, kad tas vēl bija diennakts bērnudārzs. “Vasarās darbinieki devās atvaļinājumos un mums, skolas meitenēm, bija iespējas viņas aizvietot un piepelnīties. Man patīk darbs ar bērniem – citu amatu nevēlētos!” viņa saka. S.Griščenko atzīst – bērnos ir ļoti daudz labestības un mīļuma. “Ja tu bērniem sniedz labestību un mīļumu, tad to arī saņem pretī. Man patīk darbs ar bērniem, radošais process, jo bērnudārzā nav divu vienādu darba dienu. Ir pat interesanti tikt galā ar bērnu niķiem – tā ir kā spēle,” viņa saka. Skolotājas atzīst, ka bērni šo gadu laikā ir mainījušies. G.Kreice vērtē, ka šodien vecāki saviem bērniem daudz vairāk atļauj nekā agrāk. “Ir pieejams daudz informācijas par audzināšanas metodēm, vecāki eksperimentē. Ir vecāki, kuri bērniem atļauj visu – arī to, ka nedrīkst teikt “nē”, bet bērnam tomēr ir jāprot piemēroties. Kad bērni ir grupiņā, tas ir viņu kolektīvs, kurā jāmāk piekāpties, pakļauties, sadarboties, dalīties.”
Viņas secina, ka katru gadu bērni ir citādāki raksturā, tomēr vienmēr skolotājam pret bērniem jābūt patiesam. “Lai gan “Cālīšu” bērni vēl ir ļoti mazi, skolotājam pret viņiem ir jābūt ļoti godīgam un taisnīgam, jo viņi ļoti labi jūt attieksmi pret sevi. Rakariem, kamēr dusmas pāriet, ir jāpasēž maliņā un jāatpūšas, savukārt mantu dalīšanā tas, kurš pirmais kādu mantu paņem, ar to spēlējas – citi neņem nost. Bērni prot novērtēt godīgu un taisnīgu attieksmi,” saka S.Griščenko. G.Kreice piebilst – katrā bērnā var saskatīt īpašības, par ko uzslavēt tieši viņu. “Jo vairāk bērnu slavē, jo labāks ir rezultāts. Skolotājam jāpiemīt lielam talantam, lai pārliecinātu vecākus par to, pie kādu bērna prasmju attīstīšanas mājās arī vecākiem jāpiestrādā. Tas ir grūti, jo nekad visiem izpatikt nevar,” secina G.Kreice.

Aktrises un tērpu
mākslinieces
Abas skolotājas ir arī ļoti radošas – pašas veido pasākumiem scenārijus, iejūtas dažādu tēlu lomās, iestudē uzvedumus, dejas. Šajos procesos tiekot iesaistītas arī auklītes. Viņas atzīst – nu jau ir pieradušas pie tā, ka palaikam ir jākļūst par aktrisēm, arī par tērpu māksliniecēm. Idejas rodoties pašas no sevis, bet, ja pietrūkst, palīdz internets un kolēģi.
“Gadu gadiem bērniem iemīļota rotaļa ir “Kas dārzā”. Pasakas lasām pirms pusdienas miedziņa – bērniem ļoti patīk!” saka G.Kreice. Skolotājas ir pārliecinātas – katram bērna vecumposmam ir savas prasmes un iemaņas, ko bērns apgūst pakāpeniski, neko nevar iemācīt par ātru. “Kad bērns ir gatavs uzsākt bērnudārza gaitas? Nav viena noteikta vecuma – tas atkarīgs no katra bērna individuāli. Ir labi, ja divu trīs nedēļu laikā bērns pierod pie bērnudārza. Ja tam nepieciešams ilgāks laiks, tad vecākiem jāapdomā, ka varbūt tomēr uz laiku to vajag vēl atlikt,” saka S.Griščenko.

Relaksējas “Jandālā”
Skolotājas atzīst - darbs ar bērniem prasa daudz spēka un enerģijas – to krājumus viņas atjauno ārpus darba. Abas jau 20 gadus dejo tautas dejas Alsviķu pagasta deju kopā “Jandāls”. “Tā ir brīnišķīga atslodze, iespēja izkustēties. Vīri mūs laiž uz dejām, atbalsta, nodrošina ar transportu. Cilvēkam noteikti vajag atpūsties!” viņas saka. Sanita atzīst – pēdējā laikā ir iemācījusies nenest darbu līdzi uz mājām, jo secinājusi: ja cilvēks ļoti vēlas, var strādāt arī 24 stundas diennaktī, kas nav atbalstāmi.
Gunitai ļoti patīk lasīt grāmatas. “Mājās ieritinos dīvānā, fonā ieslēdzu mūziku un lasu. Tad man neviens netraucē. Man patīk detektīvromāni – tos lasu ar aizrautību,” saka G.Kreice. Sanitu pēc darba uzticīgi mājās gaida krievu Eiropas laika Čita, jo zina, ka būs ikvakara pastaiga pa mežu. “Lauku miers un klusums, šīs pastaigas relaksē,” saka Sanita. Gunita piebilst, ka arī viņai mājās ir tādas šķirnes suns Roko! “Arī viņam ir astoņi gadi, ļoti bieži aizskrien ciemos pie Čitas pāri tīrumiem...” smaidot saka Gunita. Sanita savulaik ieguvusi pavāra-konditora specialitāti, šīs iemaņas joprojām tiek izmantotas hobija līmenī, cepot ļoti garšīgas tortes, kuras daudzi atzinīgi novērtējuši. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Draudzenes dzīvē un darbā

Kategorijas