Draugi – ne vienmēr draudzīgi

2014. gada 19. decembris 00:00

Pēdējā laikā izskanējuši vairāki gadījumi, kuros kādam ir uzlauzts sociālo tīklu profils un no tā izsūtītas vēstules ar lūgumu palīdzēt finansiāli un ieskaitīt naudu kādā kontā. No šo krāpnieku izdarībām nav pasargāti ne mūsu tuvinieki, ne arī mēs paši. Cik droši ir mūsu sociālo tīklu konti, un kā tos labāk aizsargāt?

Nesen saskārusies ar
interneta krāpniecību
Arī es esmu saņēmusi vēstules e-pastā pat no pazīstamiem alūksniešiem, kuri lauzītā latviešu valodā lūdz kaut kur pārskaitīt naudu, jo notikusi kāda nelaime. Uzreiz redzams, ka lieta nav tīra, taču ir reizes, kad cilvēki tik un tā uzķeras, jo kā gan lai neatbild kādam, kuram notikusi nelaime?
Kāda alūksniete, kura vēlējās palikt anonīma, stāsta, ka arī viņa nesen saskārusies ar interneta krāpniecību. “Līdz šim es nebiju personīgi saskārusies ar krāpniecību internetā, līdz mani pašu nepataisīja par krāpnieci. Tovakar saņēmu ziņas no draugiem par kādu mistisku televizoru. Tā kā portālā “draugiem.lv” vakarā nebiju bijusi, nesapratu, par ko viņi runā. Izstāstot situāciju, sapratu, ka mans profils ir uzlauzts un “draugiem.lv” publicēta galerija manā vārdā, ka mans draugs ir cietis nelaimē un steidzami nepieciešama nauda, līdz ar to es pārdodu lepnus televizorus par salīdzinošu lētu naudu,” stāsta alūksniete. Viņa par šo gadījumu uzzinājusi piektdienas vakarā un bijusi bezspēcīga, lai iekļūtu atpakaļ savā profilā un brīdinātu draugus par krāpniecību. “Brīvdienās “draugiem.lv” administrācija nestrādāja. Sagaidīju pirmdienas rītu un nosūtīju e-pastu administrācijai, izklāstot situāciju. Tā nu tiku atpakaļ savā profilā. Liels bija mans pārsteigums un sašutums, ieraugot vēstuļu sadaļu. Izsūtītas vairākas vēstules svešiniekiem un draugiem ar garu tekstu, viss izplānots sīki un smalki. Arī mani dati bija samainīti. Mēģināju visiem nosūtīt vēstules ar paziņojumu, ka tā nebiju es un manā profilā darbojās krāpnieks,” stāsta alūksniete.

Krāpnieks nav bijis pārāk apsviedīgs
Šajā gadījumā alūksnietei policija nevarēja palīdzēt, jo viņai netika nodarīti nekādi zaudējumi. “Policija man nevarēja palīdzēt, jo teica, ka man neesot nodarīts nekāds kaitējums un ka gan jau kādam esmu iedevusi savu paroli, ko es nebiju darījusi. Tajā vakarā interneta vide man likās viena no bīstamākajām,” teic alūksniete. Viņai pieteicās palīdzēt kāda cita “draugiem.lv” lietotāja, kura nolēma atbildēt uz aizdomīgo vēstuli un paprasīt ko vairāk. Vēstulē autors rakstīja, ka dzīvo Anglijā, un, protams, vēstuli rakstīja sieviešu dzimtē, taču kontu, uz kuru pārskaitīt naudu par televizoriem, norādīja savējo. Krāpnieks nav bijis pārāk apsviedīgs, jo, norādot savu kontu, norādījis arī savu identitāti.
“Draugiem.lv” grupas runasvīrs Jānis Palkavnieks saka, ka profilu nevar uzlauzt. “Cilvēki paši ir atstājuši savus datus “pikšķerēšanas” lapā, uzķeroties uz piedāvājuma iegūt kaut ko par brīvu. Pikšķerēšana datorzinātnē ir nelikumīgs veids, kurā mēģina ar viltu iegūt no interneta lietotāja slepenu informāciju, piemēram, lietotāju vārdus, paroles, kredītkaršu numurus,” informē J.Palkavnieks un uzsver, ka šādu gadījumu pēdējā laikā ir daudz. Tie ir arī mēģinājumi izkrāpt naudu, pārdodot kādas preces par ļoti lētu cenu. Cietušais nemaz nezina, ka patiesībā viņu neuzrunā draugs, bet gan krāpnieks, kas ticis drauga profilā. Ja pamanāt ko aizdomīgu, ziņojiet “draugiem.lv” administrācijā, zvanot uz tālruni 29225520.

No profila saaicināti vairāki simti cilvēku
Kāds nelāgs incidents atgadījies arī vēl ar kādu alūksnieti, kurš, pamodies no rīta un ieejot savā “facebook.com” kontā, ieraudzījis, ka no viņa profila ir saaicināti vairāki simti cilvēku. “Nezinu, kas atgadījās, bet es nomainīju paroli, taču, ja vēlreiz kas līdzīgs atgadīsies, es vienkārši dzēsīšu ārā savu profilu sociālajos tīklos,” pauž alūksnietis. Tikt galā ar pārkāpumiem ārzemju portālos ir daudz grūtāk, un Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Prevencijas grupas vecākā inspektore Sintija Virse uzsver, ka cilvēkiem joprojām ir ļoti šaura izpratne par to, kas ir internets un kādi ir tā apjomi. “Tas, ka cilvēks sēž savā mājā pie datora, atver, piemēram, e-pastu, nenozīmē, ka viņš to atver savā mājā. Tā, piemēram, “gmail.com” serveris ir ASV, un tas nozīmē, ka visa informācijas plūsma notiek caur ASV, nevis šeit, Latvijā. Otrkārt, Valsts policijas tiesiskās darbības robežas ir Latvijas teritorija, kas nozīmē, ka izmeklējam Latvijā notikušus noziedzīgus nodarījumus. Ja e-pasta serveris atrodas Latvijā (ja e-pasta adrese beidzas ar “lv”), tad gadījumā, ja personas e-pastam, izmantojot pretlikumīgas darbības, ir piekļuvusi cita persona, šādas darbības atbilst Krimināllikuma 147.pantam un tiek sākts kriminālprocess,” informē S.Virse. Viņa norāda arī, ka interneta vidē izdarītu noziedzīgu nodarījumu izmeklēt ir daudz sarežģītāk, nekā tas ir reālajā dzīvē. Piemēram, zādzības gadījumā reālajā vidē tas tiek izdarīts konkrētā vietā un policijai ir iespēja strādāt ar reāliem lietiskiem pierādījumiem - pirkstu, pēdu nospiedumi, liecības, nozieguma izdarīšanas priekšmets, redzeslokā nonākušo personu pārbaude. Interneta vidē tā visa nav un darbības metodes ir pavisam citas. “Tā, piemēram, persona, kas fiziski atrodas ārpus Latvijas, nevar jūs apzagt Latvijā, taču interneta vidē, iegūstot jūsu datus, persona, pat atrodoties Āfrikā, var mierīgi ne tikai uzlauzt jūsu e-pastu, bet arī iztukšot bankas kontu, ja neesat parūpējies par sava datora programmatūras drošību un bez liekas domāšanas sniedzat savu personīgo informāciju, neizvērtējot, kāpēc tā jums tiek prasīta. Diez vai jūs teiktu savu telefona numuru, dzīvesvietas adresi, personas kodu, bankas kontu piekļuves kodus un kur glabājat vērtīgas lietas personai, kas pienāktu uz ielas un to paprasītu. Ja reālajā dzīvē jūs to nedarāt, tad ir naivi cerēt, ka bezpersoniskajā interneta vidē pastāv godprātība,” pauž S.Virse. Viņa arī uzsver, ka ir arī institūcijas, kas nodarbojas tieši ar to, lai sniegtu operatīvu palīdzību un skaidrojumu šādās situācijās. Piemēram, regulāri ir vērts ielūkoties Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas mājas lapā “www.cert.lv”.
S.Virse atgādina, ka interneta vidē ir daudz nopietnāk jāseko līdzi drošībai, regulāri jāatjauno programmatūra un rūpīgi jāizvērtē ikviens gadījums, kad tiek prasīta jebkāda personiska informācija. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Draugi – ne vienmēr draudzīgi

Kategorijas