Planšeti pret piparkūku

2014. gada 19. decembris 00:00

Priecīgas gaidas, izrotāta telpa, saposts galds, dāvanas. Lielākoties tieši šīs asociācijas nāk prātā, domājot par svētkiem ģimenē, kas pieklauvē biežāk nekā reizi gadā ap saulgriežu laiku. Vēl jau ir kopā svinamie, piemēram, valsts svētki, Jāņi un Lieldienas, kā arī personīgās dzimšanas dienas, attiecību jubilejas un citi īpaši mirkļi, kad apstāties no ikdienas skrējiena un gūt zināmu emocionālu piepildījumu. Vismaz daudzi to vēlas, taču ne vienmēr izdodas. Arī tāpēc, ka grūti noturēties pretim spiedienam, ko rada mediji un mārketings, īpaši ietekmējot pašus mazākos, atzīst psiholoģe Aiga Jankevica.

Svētki lielākoties sievietes ziņā
«Sevišķi tas jūtams Ziemassvētkos, kad publiskajā telpā tiek akcentēts un izskaistināts ģimenes modelis – tās nozīme, siltums, kopā sanākšana vairākām paaudzēm. Pirms svētkiem tas kļūst īpaši nospiedoši, netieši liekot aizdomāties, kā man pašam izdodas iekļauties šajā skaistajā ainā. Ir cilvēki, kas Ziemassvētku laikā vienkārši salūst, jo atskārst, ka nav bijuši pietiekami labi, pelnoši un ģimenē nav tās sirsnīgākās attiecības, ko turklāt rīt uz brokastu laiku nevar dabūt,» pirmssvētku drudzi raksturo Aiga.
Viņa piebilst, ka šajā ainā iespējams tikt pie secinājumiem, kas perspektīvā varētu radīt pozitīvas izmaiņas. Tas gan vairāk attiecas uz sievieti, kas, grozies, kā gribi, joprojām ieņem ģimenes pavarda sargātājas vietu, norāda psiholoģe. «Tam pat ir zinātnisks pamatojums, ka tieši sieviete ir tā, uz kuras pleciem gulstas ne tikai bērna dzemdēšana un audzināšana, bet arī ģimenes iekšējās kārtības, svētku, tradīciju un rituālu veidošana un uzturēšana. Ļoti svarīga ir vīrieša loma, ka viņš savu sievieti vienkārši mīl un nodrošina sociālu, emocionālu un finansiālu labsajūtu. Tāpēc tieši sievietes Ziemassvētkos mēdz secināt, ka viss ir bijis manās rokās, bet es pati neko neesmu darījusi, lai dabūtu šo svētku noskaņu – vienīgajā brīvdienā, kad visi ir kopā, pie pusdienu galda ar skaistām salvetēm nesasaucu! Ja ģimenē nav šo tradīciju, neticu, ka vēlme sanākt kopā radīsies Ziemassvētkos, Jāņos vai citos svētkos,» tēlo A.Jankevica.

Gaidīšanas svētki
Tāpēc attiecību speciāliste aicina pāri jau no paša kopdzīves sākuma likt spēcīgus savas iekšējās kārtības, rituālu un tradīciju pamatus, kas ļautu arī atvasītēm organiski iekļauties šajā sistēmā. Dažkārt gan iniciatori ir paši bērni, kuru dēļ vecāki ceļas no dīvāna, lai dotos uz pilsētas galvenās egles iedegšanu, valsts svētku parādi vai Jaungada uguņošanu. Šajā ziņā labi palīdz izglītības iestādes, rīkojot dažādus pasākumus un mudinot gan bērnus, gan vecākus aktīvi iesaistīties. Taču ir arī ģimenes svētki, kas paliek tikai un vienīgi pašu ziņā.
«Jaunatnes teātrim bija izrāde, kuras nosaukums man kļuvis kā jēdziens – «Gaidīšanas svētki». Lielāka nozīme ir procesam, kad ejam uz svētkiem, nekā pašam, iespējams, tikai dažas stundas garajam pasākumam, un tajā ir ļoti nozīmīgi iesaistīt bērnus. Šajā ziņā Ziemassvētki pateicīgi ar to, ka gaidīšanas jeb adventes laiks jau ir paredzēts un to varētu lietderīgi pavadīt. Ne tikai katru svētdienu iedegt vainagā sveci, bet arī, piemēram, ķerties klāt dāvanu gatavošanai vai izcept kādu gardumu. Divarpus, trīs gadus veci bērni tajā ļoti labprāt piedalītos – noķēpājušies ar mīklu, bet laimīgi! Taču bieži ar savu kārtības mīlestību mēs to sagraujam,» atzīst A.Jankevica.

Izturēt reklāmu spiedienu
Ne tikai Ziemassvētku, bet arī citu īpašu brīžu, piemēram, dzimšanas dienu, neatņemama daļa ir dāvanas, kuru izvēle un gādāšana mēdz pārvērsties īstā piedzīvojumā.
«Augot bērnam, aug arī viņa vajadzības. Turklāt viņi neprasa zīmulīšus un konfektes, bet viedtālruņus un planšetdatorus, un te atkal liela loma ir medijiem un reklāmām. Televīzijā jau labu laiku Ziemassvētku vecītis lasa vēstules – piparkūkas zem eglītes es likšu, ja pie planšetes tikšu! Bērns skatās ar lielām acīm, jo viņam šķiet, ka tas notiek pa īstam. Mazais šo informāciju tver bez jebkādas analīzes, bet ar savu emocionālo pasauli, kas viņam, īpaši pirmsskolas vecumā, ir ļoti attītīta,» reklāmas, kas vērsta uz pirktspējīgajiem pieaugušajiem, manipulatīvo dabu atklāj Aiga, aicinot vecākus akli nepadoties šim spiedienam. Tomēr daudzi pakļaujas, jo citādi bērns neiekļausies vienaudžu kolektīvā, paslīdēs garām izdevība padižoties citu mammu un tētu vidū vai paliks neapmierināta ambīcija – es taču spēju to nopirkt!, parasti slēptos iemeslus min psiholoģe. Taču viņa brīdina, ka, apmierinot pilnīgi visas bērna iegribas, tās kļūs vien lielākas un nepiepildāmākas. Turklāt, visticamāk, atvase šīs pūles nespēs novērtēt, un, ja kārotās dāvanas vietā gadītos kas cits, tā varētu arī dusmās tik aizmestas pa gaisu.

Nedraudēt un nešantažēt
«Nevis dāvanas lielumā vai dārgumā ir nozīme, bet vecāku spējā runāt ar savu bērnu par šo tēmu un audzināšanas virzienā. Ir mazie, kas vēstulēs Ziemassvētku vecītim prasa arī enciklopēdijas vai braucienu kopā ar ģimeni uz slēpošanas kalnu,» min Aiga. Lai veicinātu komunikāciju un mazinātu vilšanās sajūtu, viņa iesaka, piemēram, šīs vēlmju vēstules rakstīt vai zīmēt kopā ar atvasīti, mudinot sarakstā iekļaut vairākas lietas vai paskaidrojot, ka tik dārgai dāvanai vecītim, visticamāk, pietrūks naudiņas vai tik maziem bērniem tā nemaz nav piemērota. «Gan dzimšanas dienās, gan Ziemassvētkos, gan vienkārši, dodoties uz veikalu, svarīgs ir dāvanas vai pirkuma «iznēsāšanas» ilgums. Tas ir laiks, kad vēlreiz pārdomāt, vai noskatītā lieta ir joprojām vajadzīga. Taču tas būs iespējams, ja paši vecāki nav impulsīvie pircēji,» norāda A.Jankevica. Tāpat viņa aicina mammas un tētus neizmantot dāvanas, lai manipulētu un draudētu – ja nesakārtosi istabu, vecītis atnesīs tikai žagarus! «Tā ir savas bezspēcības atklāta demonstrēšana,» atzīst speciāliste, novēlot visiem prieka un saticības pilnus svētkus. ◆

Radīt svētku izjūtu

Svarīgi visu darīt kopā. Piemēram, kopīga eglītes dekorēšana satuvina un rada īstu svētku izjūtu. Arī mūsu ģimenē Ziemassvētki saistās ar kopābūšanu – eglītes rotāšanu un tradicionālā ēdiena – pelēko zirņu – gatavošanu. Lai arī neviens vairs netic Ziemassvētku vecītim, tik un tā viņu ļoti gaidām.
Aktieris Andris Bulis

Decembra sākumā izvelkam no bēniņiem Ziemassvētku rotājumus un ietērpjam savu māju svētku noskaņā – spuldzīšu virtenes, katrā istabā pa rūķim, daudz zvaigžņu un eņģeļu svečturu. Virtenes, protams, māju pārvērš brīnumā, un mazajiem, naktī pamostoties, šķiet, ka kaut kur dzirdējuši čabināmies kādu feju vai rūķi. Vēl iesaku vecākiem kopā ar bērniem rakstīt vēstuli Ziemassvētku vecītim un tad doties uz pastu. Mazie tic, ka šajā laikā jābūt īpaši vērīgiem, atsaucīgiem, labiem un strīdēties nedrīkst nemaz.
Filmēšanas producente Krista Preisa

Tas ir laiks, kas vēl vairāk saliedē ģimeni, un bērni iemācās arvien jaunas prasmes, piemēram, attīsta radošo domāšanu un socializēšanos. Mūsu ģimenei ir aizraujoša spēle – kamēr viena meita slēpjas, otra dekorē kaut ko kā pārsteigumu.
Žurnāla «Četras Sezonas» galvenā redaktore Signe Meirāne.

Šis, iespējams, ir visgaršīgākais un vismīļākais mēnesis katrā ģimenē. Lai radītu svētku izjūtu, vecāki katru dienu var iepriecināt bērnus ar maziem pārsteigumiem, piemēram, no rīta «slepenie rūķi» iemest zeķē un adventes kalendārā veselīgus kārumus.
Zīmola «MAMAmagazine» autore un dizainere Krista Tabaka.
Avots: mazoekspertuskola.lv

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Planšeti pret piparkūku

Kategorijas