Profesija – laimes nesējs

2014. gada 30. decembris 00:00

4274

Visiem zināms ticējums par to, ka skursteņslauķis nes laimi. Ja uz ielas satiec skursteņslauķi, tad visa diena būs laimīga. Ja izdodas pieskarties viņa pogai, gaida īpaši liela laime. Bet tas, kam paveicas pogu noraut, būs laimīgs visu mūžu.
2008.gadā Latvijas Banka laida aprgrozībā sudraba Laimes monētu, uz kuras vienā pusē attēlots skursteņslauķis, bet otrā - viņa jumtu biedrs kaķis. Kāds skursteņslauķis ar 40 gadu darba stāžu kaļ suvenīru sudraba pogas ar skursteņslauķa attēlu, ko dāvināt tiem, kam vēl laimi un labklājību. Lai arī mūsdienās daudzviet krāsnis aizstāj centrālapkures sistēmas, skursteņslauķa pakalpojumi joprojām ir pieprasīti. Un nav iemesla domāt, ka šis amats tik drīz varētu izzust.
Latvijas Skursteņslauķu brālības sarakstā pašreiz ir 30 skursteņslauķu meistari un 32 zeļļi. Raitis Zariņš Alūksnes un Apes novadā ir vienīgais sertificētais skursteņslauķis. Alūksnē viņš sācis strādāt pirms sešiem gadiem, bet pirms tam skursteņslauķa amats apgūts Rīgā pie meistara. “Ap pusē deviņiem no rīta ierodos birojā un jau desmitos varu sākt darbus. Braucu kopā ar mācekļiem no Alūksnes. Kad sāku šeit strādāt, mācīties gribētāju bija vairāk. Šis tomēr ir veselībai bīstams darbs: tu elpo sodrējus un visu laiku esi netīrs. Ne katram cilvēkam gribas tā bojāt savu veselību. Pietiek jau bojāt veselību smēķējot,” stāsta R.Zariņš.
- Kā jūs nolēmāt kļūt par skursteņslauķi?
- Es to īsti nenolēmu. Deviņdesmito gadu vidū man radinieki piedāvāja apgūt skursteņslauķa amatu. Es biju krustcelēs un īsti nezināju, kur iet un ko nopietnu dzīvē darīt. Devos uz Rīgu apgūt skursteņslauķa arodu. Lai par tādu kļūtu, ir jāmācās astoņi gadi pie meistara. Trīs gadus tu esi māceklis, tad piecus gadus esi zellis un tikai pēc astoņiem gadiem vari kļūt par meistaru. Mans darba stāžs jau ir 15 gadi. Skursteņslauķiem nav skolas, bet šo amatu apgūst pie meistara, un tieši meistari ir tie, kuri var sagatavot nākamos skursteņslauķus. Apgūt šo amatu nav grūti, ja šī specialitāte interesē. Šis nav vienveidīgs darbs un nav tikai ar skursteņiem un apkures ierīcēm, bet arī ar cilvēkiem. Katrā vietā ir gluži citādāka situācija, un tas šajā darbā ir pats interesantākais. Cilvēki rūpējas par apkures ierīcēm, un mums darba netrūkst. Par apkures ierīcēm nerūpējas vien tie, kuriem tā nešķiet problēma, taču šāda attieksme var novest pie tā, ka cilvēks paliek bez dzīvokļa vai mājas.
- Kādas ir lielākās kļūdas, apkopjot apkures iekārtas mājās?
- Viss ir uzrakstīts ugunsdrošības noteikumos, un tur ir arī rakstīts, ka skursteņi jāapseko ne retāk kā reizi gadā. Tos nepieciešams attīrīt no sodrējiem reizi divos gados, un to var izdarīt apmācīti skursteņslauķi, bet reizi trijos gados skurstenis jāapseko sertificētam skursteņslauķim. Tīrīt skursteni var jebkurš apmācīts cilvēks, taču sastādīt dokumentu par dūmvadu tehnisko stāvokli var tikai sertificēts skursteņslauķis. Cilvēkam vismaz reizi mūžā vajadzētu izsaukt sertificētu skursteņslauķi pārbaudīt apkures ierīces, jo skursteņi jau nepaliek jaunāki. Tie iet cauri dažādām telpām, kur katrā ir sava temperatūra. Istabā tā būs viena, bēniņos un ārā - cita. Katrā vietā arī ķieģeļu stāvoklis ir citādāks. Ārējās atmosfēras ietekmē skurstenis bojājas ātrāk. Arī sodrēju krāšanās var novest pie saindēšanās ar tvana gāzi. Sodrēji ir kā izolators - ja krāsns ir pilna ar sodrējiem, tad to ir grūtāk sasildīt. Iznāk, ka malku šādā gadījumā jūs dedzināt bezjēdzīgi. Viens centimetrs sodrēju aiztur siltuma atdevi par 20 procentiem. Jāņem vērā, ka sodrēji ir arī degmateriāls. Mēdz gadīties tā, ka sodrēji var sākt gruzdēt. Ja apkures ierīce ir stingri sakurināta, bet pēc oglēm šķiet, ka apkures ierīci var taisīt ciet, sodrēji vēl var gruzdēt un var notikt saindēšanās ar tvana gāzi. Izskatās, ka viss ir kārtībā, taču tā gluži nav.
- Kas jūsu darbā ir patīkamākais, kas – grūtākais?
- Patīkamākais ir tas, ka tu esi vajadzīgs. Tevi izsauc, aicina strādāt, un tas ir tas patīkamākais. Patīkami ir arī ikgadējie skursteņslauķu saieti, kuri katru gadu notiek Itālijā septembra sākumā. Tur var redzēt, ka arī citur pasaulē skursteņslauķu profesija ir populāra. Šādas tikšanās notiek jau 34. gadu. Bīstamākais mūsu darbā ir kaut ko neredzēt. Var iziet cauri bēniņiem, neapskatīties visu, bet otrā pusē no dūmvada var būt izvēlies ķieģelis. Šajā profesijā bīstama ir paviršība. Ir jābūt arī pārliecībai par sevi - ja neesi drošs par jumtu vai skursteni, tad uz tā nevajadzētu kāpt. Mums ir instrumenti, ar kuriem var iztīrīt skursteni no apakšas. Vajag pēc iespējas mazāk riskēt un novērtēt situāciju.
- Vai skursteņslauķi ārpus Latvijas krasi atšķiras no mūsu skursteņslauķiem?
- Atšķiras tehniskā aprīkojuma ziņā. Tā, piemēram, Skandināvija un Vācija ir stipri priekšā citām valstīm. Amerikāņi var aizbraukt iztīrīt dūmvadu pat ar tādu ierīci, kas līdzīga putekļsūcējam - mašīnai. Kopumā gan viss notiek līdzīgi. Ir moderni aprīkojumi, ar kuriem var apskatīt skursteņu kanālu tehnisko stāvokli no augšas līdz lejai. Arī Latvijā Skursteņslauķu brālībā ir divas šādas videokameras. Ir arī zonde, kuru var ielaist kā mazu traktorīti pa ventilācijas šahtu, un visu apskatīties. Latvijā nepelna tādu naudu, lai skursteņslauķi varētu atļauties daudz inovatīvāku aprīkojumu.
- Nevaru nepajautāt, vai jums bieži kāds nāk pieķerties pie pogas?
- Kāds meistars man stāstīja, ka tas, kāpēc skursteņslauķis saistās ar laimi, ir tāpēc, ka agrākos laikos visa māja, visa ģimene bija atkarīga no malkas pavarda mājās. Ja viss notiek uz plīts, tad iedomājieties, kas notiks, ja kādu nedēļu šī plīts nedarbosies? Nebūs ne ēdiena, ne siltā ūdens, visi mājās staigās nepaēduši un netīri. Ģimenē var rasties pat konflikts. Atnāk skursteņslauķis, visu iztīra, un ģimene atkal ir laimīga. Visi ir paēduši, tīri, siltumā un labā noskaņojumā. Pilnīgi loģiski, ka skursteņslauķi vēlāk piemin tikai ar labu vārdu. Nezinu gan, kāpēc cilvēki nāk pieķerties tieši pie pogas. Varbūt tāpēc, ka to var tā ātri izdarīt. Šīs ir arī tādas pogas, kuras ikdienā cilvēki bieži neredz. Kurā katrā vietā šādas pogas netaisa. Alūksnes un Apes novadā cilvēki bieži pieķeras pie pogām. Ja mazie bērni kautrējas, tad pieaugušie viņus pamudina un saka, lai taču droši pieķeroties.
- Kādi ir ievērības cienīgākie skursteņi, kurus esat tīrījis?
- Tādu bijis daudz. Alūksnē pils muzejam ir ļoti foršs skurstenis. Alūksnes novada vidusskolai ir visaugstākais skurstenis Alūksnē. Esmu tīrījis skursteņus visām Alūksnes baznīcām, izņemot gan luterāņu baznīcu. Ir bijuši arī amizanti gadījumi. Bijām reiz pie kādas kundzes, kurai mājās bija balti paklāji un balta kaķene. Kad sākām tīrīt skursteni, kaķene iekāpa sēdmūrī un noziedās. Tā nu viņa nogāja pa balto paklāju un viss kļuva melns, bet kundze teica, lai mēs neuztraucoties, jo kaķene viņai esot liela mīlule un viss esot kārtībā. Nezinu gan, kā viņa vēlāk tika pie kārtības. Kaķiem vispār ļoti patīk sodrēji, visticamāk, patīk to smarža.
- Ko jūs novēlētu “Alūksnes Ziņu” lasītājiem?
- Pirmkārt, novēlu domāt par apkures ierīču uzkopšanu tad, kad beidzas apkures sezona. Tad arī vajadzētu meklēt skursteņslauķi, lai mierīgi dzīvotu līdz nākamās apkures sezonas beigām. Ja skursteņslauķi mēģina sadabūt vēlu pavasarī vai tad, kad pirmo reizi iekurina, lai cilvēks nebrīnās, ka mēs uzreiz pie viņa netiekam. Šis ir ļoti noslogots laiks. Gadās, ka arī vasarā cilvēks vēlas iekurināt krāsni, un tad ir drošāk, ja tā jau ir iztīrīta no sodrējiem. Protams, novēlu arī visiem veselību! ◆

Fakti

◆ Skursteņslaucītāja aroda sākums rodams viduslaikos, kad cēla ēkas ar primitīviem dūmeņiem no koka un māliem. Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālība – viena no senākajām Eiropā. Rīgā Ugunsdzēsības muzejā ir ziņas par skursteņslaucītāja amata cunfti, kas dibināta 1738. gadā. Jauno apmācīšana allaž bijusi nopietna gan amata apgūšanas, gan stājas, gan firmas etiķetes ziņā. Māceklim pie meistara bija jāstrādā 10 – 15 stundas diennaktī. Viņam, kā liecina annāles, “nebija brīv smēķēt, nēsāt platmali un ar jaunkundzi zem rokas pastaigāties”. Kuri šādu režīmu izturēja, pēc trim gadiem kļuva par zeļļiem, bet vēl pēc pieciem nostrādātiem krietnākos cunfte uzņēma meistara kārtā. Ar spožām pogām rotātais melnais kamzolis, melnais cilindrs un raksturīgie darbarīki veido neaizmirstamu skursteņslauķa tēlu. Vīriešu galvassegu cilindru nemirstīgu darīja kino dejotājs Freds Astērs (populārā muzikālā filma “Cilindrs”). Cilindrs modē ieviesās 19. gadsimta divdesmitajos gados. Tā izgudrotājs sākumā esot pat apcietināts, jo izgājis ar savu izdomājumu, uzvilktu galvā, ko tā laika cilvēki uzskatīja par nepieklājīgu. Taču vēlāk un arī joprojām cilindrs ir vīrieša elegances simbols. Galvenokārt valkā kāzās un citos oficiālos svētkos, tas papildina fraku. Skursteņslauķiem cilindrs nav vien goda, formastērpa atribūts, tam ir arī praktiska nozīme, lienot pa bēniņiem, pagrabiem, tas ir kā amortizators – aizsargā galvu.
Avots: www.la.lv

Savs ētikas kodekss

◆ Latvijas Skursteņslauķu brālības mājaslapā “www.skurstenslaukiem.lv” var atrast visu māceļu (zeļļu) un skursteņslauķu meistaru sarakstu Latvijā. Pašreiz Latvijā ir 30 skursteņslauķu meistari un 32 zeļļi. Mājaslapā atrodams arī skursteņslauķu ētikas kodekss. Tā, piemēram, brālības biedri drīkst brīvi paust savu personīgo viedokli gan darba vietā, ja tas neaizskar kolēģu cieņu, gan brīvajā laikā, ja negrauj biedrības reputāciju, kā arī lojalitāte nozīmē ne tikai uzticēto pienākumu un norādījumu izpildi, bet arī radošu līdzdalību, profesionālu atbalstu un padomu attiecībās ar citiem kolēģiem.
Avots: www.skurstenslaukiem.lv

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Profesija – laimes nesējs

Kategorijas