Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Fetišs, šarms, relišeri, libido...

VALIJA BELUZA

2014. gada 30. decembris 00:00

36

Viedokļu apmaiņā par pievilcības un dzimumattiecību aspektiem mēdz iespraukties svešvārdi “šarms, relišeri, libido, fetišs, fetišisms”. Ja kādu valdzina pretējā dzimuma būtnes tieši ar zaļām acīm, vai tas ir fetišisms? Vai tetovējums, augstpapēžu kurpes uzskatāmi par fetišu?

Cits gadsimts – citas
problēmas
Psiholoģe Ingūna Griškēviča rosina iztēloties laiku, kad nebija ne televizora, ne interneta, kad ārsti veselības uzlabošanai rekomendēja aptiekās nopērkamo kokaīnu, sievietes staigāja garajās kleitās un cīnījās par tiesībām strādāt, bet aristokrātiskas izcelsmes vīrieši pavadīja laiku rimtās sarunās, klubos pīpējot pīpes. Tad psihoanalīzes tēvs Zigmunds Freids izdomājis terminu “fetišisms”, ar to apzīmējot seksuāla rakstura uzbudinājumu, kura avots ir fizisks objekts vai specifiska situācija. Tas stāsta par iekāri, uzbudinājumu un pārņemtību ar otru personu fantāziju pasaulē.
“Tagad, pēc 100 gadiem, mēs runājam par citu problēmu. Pētījumi rāda, ka cilvēki arvien biežāk kļūst aseksuāli. Iemesli – laika trūkums, stress, pārstrādāšanās, nogurums, bažas par nākotni, antidepresanti. Tas viss nomāc libido. 2000. gadā 23 gadus vecais amerikānis Deivids Džejs dibināja aseksuālo cilvēku komūnu, kas izaugusi par vērā ņemamu kustību pasaulē, cilvēki dibina aseksuālās attiecības un vēlas tikt atzīti par alternatīvu seksuālo orientāciju.”
Par libido Z. Freids sauca cilvēka dabisko dzimumdziņas enerģiju, kuru pakļaujot rodas neirozes. Šodien daudzi, pārnākot mājās no darba, “iegrimst” datorā un savu libido atstāj tur – virtuāli draugi, virtuālas attiecības, virtuāla mīla, zina I. Griškēviča.
Ārsts Jānis Zālītis ir pārliecināts, ka, bērnam piedzimstot, viņā seksualitāte nepastāv, kā Freids to kādreiz esot domājis. “Vēlāk rodas slēptā seksualitāte, tad nāk paaugstinātas seksualitātes laiks, kad cilvēks izdara kļūdas. Seko kritiskā robeža, un cilvēks kļūst nobriedis. Te ir mūsu apziņa, mūsu morāle vai virsapziņa. Pašizpratne izaug morālās vērtībās.”
Relišeru (angļu relish — pievilcība, patika) izkopšana – viens no svarīgākajiem dzimumaudzināšanas jautājumiem: sākot ar iepazīšanos un beidzot ar tuvību, sieviete un vīrietis izturas atšķirīgi. Tas, ka relišeri piemīt viņām un nepiemīt viņiem, nosaka pareizu saskarsmes diplomātiju starp vīriešiem un sievietēm un vēlāk arī starp ģimenes locekļiem, norāda J. Zālītis un citē D. Didro izteikumu: “Ja vīrieši necienīgi izturas pret sievieti, tas gandrīz vienmēr liecina, ka viņa pirmā ir aizmirsusies, sarunādamās ar viņiem.”

Bīstami vai ne?
Dzirdēts uzskats, ka fetišisms piemīt indivīdiem ar ieslimām smadzenēm. Bez kaut kāda ārēja kairinājuma cilvēks nespēj vai negrib uzbudināties. Pie tiem tiek pieskaitīti zeķu, zeķturu, korsešu, garkājaino blondīņu, tetovējumu, pornofilmu, pīrsingu fani.
“Ja vīrietim patīk blondīnes ar lielām krūtīm, vēl nenozīmē, ka tas ir viņa fetišs, savukārt, ja seksuālu uzbudinājumu viņš spēj sasniegt tikai ar šādu būtni, to diezgan noteikti var dēvēt par fetišu. Attiecībā uz tetovējumiem, matu krāsu un griezumu utt. būs līdzīgi. Pretējā gadījumā tie ir tikai relišeri,” uzskata seksologs A. Šulcs. “Ja vienreizējs psihoemocionāls pārdzīvojums pieņem pastāvīgu raksturu, tas var kļūt par smagu traumu, kuras rezultātā cilvēks par mīlestības un baudas objektu izvēlas lietu, nevis otru cilvēku. Tā kā par fetišistiem biežāk kļūst vīrieši, viņi baudas izraisīšanai piemeklē kaut ko no sieviešu veļas, tiklab tie var būt mutautiņi, kurpes vai zābaki. Vairumā gadījumu fetišisti izmanto lietas, kas ir bijušas konkrētu personu lietošanā, citreiz baudlietiņas tiek iegādātas svaigas. Fetišistam noder arī atsevišķu ķermeņa daļu fotogrāfijas, to priekšmetiski atveidojumi, arī simpatizējošas būtnes nogrieztie mati un nagi. Kam ir pastiprinātas taktilās izjūtas, kaifo no samta, zīda, ādas, gumijas. Izvēlētais fetišs tiek lietots, lai, ļaujot vaļu neprātīgai iztēlei, organisms saņemtu seksuālo apmierinājumu, lielākoties masturbācijas ceļā. Ja ar fetišismu pārņemtais tomēr dibina partnerattiecības, otrajai pusei nāksies samierināties ar “seksu trijatā”, jo bez fetiša klātbūtnes nebūs ne seksuāla uzbudinājuma, ne orgasma.”
Lai arī fetišisms tiek pieskaitīts seksuālo perversiju grupai, speciālisti to neuzskata par īpaši bīstamu parādību, jo fetišisti ar savu uzvedību nerada draudus ne savai, ne apkārtējo veselībai vai dzīvībai. Jāuztraucas, ja fetišisms sāk pāraugt seksuālajā kleptomānijā – fetišists kļūst par kaislīgu kolekcionāru, neapstājoties nekādu šķēršļu priekšā.  ◆

Ingūna Griškēviča, psihoterapeite
Pievilkšanās spēku starp vīrieti un sievieti sauc par relišeriem. Ar to mēdz apzīmēt arī gastronomiskas īpašības. “Rīgas Laikā” lasīju interviju ar ekonomistu Tomāšu Sedlačeku, kurš par moderno fetišu sauc IKP (iekšzemes kopproduktu). Ko gan Freids par to visu būtu teicis!?
Šķiet, mūsdienu cilvēkam mīļotās cimds vai mutautiņš nav fetišs. Bet nez, kas labāks – dīvainis, kurš pārņemts smaržo šalli, vai aseksuāls datora draugs? Šodien netrūkst informācijas par šarma un seksapīla noslēpumiem. Ar pirmo apzīmē personības, bet ar otro – fizisko pievilcību. Neskaitāmie seksuālās dzīves stili, gaumes un atribūti raksturo šā jautājuma tīri tehnisko pusi.
Bet tik daudzi cilvēki cieš no intimitātes un parasta mīļuma trūkuma! Tie ir attiecību kvalitātes jautājumi, ko nevar aizvietot ne ar kādiem fetišiem, relišeriem, ne šarma un seksapīla paņēmieniem vai stila atribūtiem. Kur ir laimīgas attiecības, tur ir arī patiesa piedzīvojuma sajūta.
Tāpēc Ziemassvētku brīvdienās novēlu dāvāt tuvajiem to dārgāko – savu laiku, dedzināt sveces un vairot patieso romantiku, kas ir attiecībās, nevis noformējumā. ◆

PIEREDZE

Fetišs – tehnoloģijas
Skolā un jauniešu interešu grupās viens no aktuālākajiem fetiša priekšmetiem, manuprāt, ir viedtālrunis. Ja neesi tik trekns, lai zīmētos ar viedtālruni vai planšeti, vienaudži tevi neuzskata par līdzvērtīgu. Tā ir ne vien morāli ētiska, bet arī sociāla jaunās paaudzes problēma: priekšmets daudziem ir prioritāšu augšgalā un aizvieto tiešu saskarsmi. Manā jaunībā iemīlējušies centās pavadīt kopā pēc iespējas vairāk laika – pastaigās, sarunās parkā uz soliņa. Stundas, minūtes tika zagtas miegam, bet mīļotā cilvēka klātbūtni kompensēja dārgums – fotogrāfija vai sažuvis ziediņš. Protams, ja kādas lietas nozīme cilvēka apziņā pārmēru sāk pārsniegt savu priekšmetisko vai simbolisko nozīmi, tā drīzāk ir atkāpe no normas. Taču nu ir otra galējība – vēss mantu un tehnoloģiju kults, kas biedē.
Romantika tiek uzskatīta par pagātnes palieku. Mazinās emocionāla saikne starp līdzcilvēkiem, arī tuviniekiem. Māte ar meitu, atrazdamās vienā ēkā, sazinās galvenokārt ar SMS palīdzību vai e-pastā. Draugi, draudzenes tikai internetā. Reti kurš vairs sūta ar roku rakstītus apsveikumus. Priekšmets, ierīce kļūst par pastarpinājumu cilvēciskās attiecībās, dziļākos slāņos tās būtiski deformējot. Uz kurieni virzāmies? Vai mākslīgais intelekts valdīs pār cilvēci? ◆
ILZE, četru bērnu māmiņa

    uzziņai

Seksuālais fetišisms ir seksuāla uzvedība, kā pamatā ir seksuālā uzbudinājuma ierosinājums, ko cilvēks saņem no fiziskiem objektiem vai īpašām situācijām – fetišiem. Lai gan seksuālais fetišisms ir izplatīta cilvēka dzimumdzīves sastāvdaļa, lielākā daļa to veidu tiek saistīti ar seksuālajām novirzēm. Seksuālajam fetišismam pastāv dzimumu diference – vīriešiem tas raksturīgs biežāk nekā sievietēm.

Kategorijas