Visa pamatā – mērenība

2014. gada 30. decembris 00:00

«Dzīve ir dzīve! Svētku reizes vienmēr bijušas un būs. Nav svarīgi, vai tās ir dzimšanas, vārdadienas vai kādas citas svinības, piemēram, Ziemassvētki. Ir tikai viens noteikums – ievērot mērenību, arī ēšanā,» iesaka uztura speciāliste Kristīne Sekace.
Tiem, kuru ēdienkartē ikdienā dominē veselīgs, sabalansēts uzturs, arī svētkos neesot, par ko uztraukties. Svētku laikā (īpaši, ja tie ir vairāku dienu garumā) uztura speciālisti aicina atcerēties, ka svinību galds ir tikai pievienotā vērtība, nevis galvenais, uz ko koncentrēties visu svinību garumā. Ja gadās uzēst vairāk, lieti noderēs kāda pastaiga. Izkustēšanās ir svarīga katru dienu, bet garajās Ziemassvētku un jaunā gada brīvdienās tā ir obligāti nepieciešama, lai svētki nepārvērstos par sēdēšanu pie galda un televizora ekrāna.
K.Sekace secina: «Ja ikdienā dominē vienveidīgs, neinteresants, steigā vai no pusfabrikātiem pagatavots ēdiens, tad visbiežāk svētki beidzas ar pārpildītiem vēderiem, smagumu un sliktu pašsajūtu.» Turklāt nereti nākamajā rītā pievienojas arī vainas apziņa un solījumi sev – tas vairs nekad neatkārtosies. Taču pienāk nākamā reize, un cilvēks iekrīt tajās pašās lamatās. Viens no uztura speciālistes ierosinājumiem, lai neuzkāptu uz tā paša grābekļa, ir pirms viesībām sarūpēt nelielas uzkodas. Tad pie svinību galda negribēsies apēst pilnīgi visu, ko acis redz.

Atslēga – pareizs ēdiens
ikdienā
Speciāliste apstiprina, ka nav tādu produktu vai ēdienu, kurus vajadzētu izslēgt no nobaudāmo saraksta vai aizliegt svētku reizēs. Pie svētku galda nobaudīt drīkst visu, bet nelielos daudzumos, izgaršojot katru kumosu.
«Iespējams, kāds gaidījis Ziemassvētkus visu gadu, lai nobaudītu kādu konkrētu ēdienu, kas tiek gatavots tikai šajās reizēs. Un tagad uztura speciālists pateiks – nē, tas nav veselīgi, nav labi. Visbiežāk tieši aizliegtais auglis ir vissaldākais, kur nu vēl, ja tas tiek pasniegts vien dažas reizes gadā.»
Ja cilvēkam ikdienā ir pareizs ēšanas režīms, svētkos ēstais veselībai nekādu ļaunumu nenodarīs. Nākamajā dienā ieteicams ievērot atslodzi – vieglas maltītes, kurām galvenokārt vajadzētu sastāvēt no dārzeņiem un daudz ūdens, tad organisms ātri atkopsies un viss liekais tiks izvadīts. Tomēr, ja ikdienas uzturs ir neveselīgs un pārēšanās epizodes mēdz būt bieži un ne tikai svinībās, visticamāk, svētku laiks nebūs izņēmums. Šajā gadījumā organismam ir darīts pāri ilgākā laika posmā, vienas dienas veselības kūre nelīdzēs.
K.Sekace arī piebilst, ka alkohols lielās devās ir milzīgs slogs organismam. «Teju katram dzīvē ir gadījies iedzert par daudz, un nākamā rīta sekas ir zināmas. Te atkal var runāt par mēru – viena, divas glāzes šampanieša ļaunumu nenodarīs, bet viena, divas pudeles būs smags trieciens aknām.»

Jauns gads – jaunas
apņemšanās
«Es vienmēr smejoties saku, ka uztura speciālista darbam ir sezonāls raksturs. Vasarā un rudenī miera periods, savukārt no novembra un līdz pat pludmales sezonai – intensīvs darbs,» aroda specifiku raksturo K.Sekace. Visbiežāk sievietes apņemoties zaudēt dažus liekus kilogramus, lai ielīstu balles kleitā vai labi izskatītos kādā īpašā pasākumā. Tāpat svara nomešana kļūst aktuāla, gatavojoties pludmales sezonai. Taču labi iecerētā apņemšanās pēc tam turpināt dzīvot, ievērojot jauno ēšanas režīmu vai sporta aktivitātes, mēdz izplēnēt kā dūmi. Un sevis mierināšanai tiek dots solījums – jaunā gadā jauni ieradumi! «Tomēr mana pieredze rāda, ka ar to vien nepietiek. Cilvēkam pašam jānonāk pie atziņas, ka viņš patiešām vēlas būt vesels, nodarboties ar fiziskām aktivitātēm un ikdienā ēst veselīgi, samazināt apēstā daudzumu un ievērot noteiktu ēšanas režīmu.»
Ja ikdienā tas tiek ievērots, arī rezultāti – veselības stāvokļa uzlabošanās un liekās ķermeņa masas zudums – ilgi neesot jāgaida. Bieži vien izrādoties, ka gaidītais rezultāts ir sasniedzams daudz efektīvāk, ātrāk un vieglāk, nekā domāts. Diemžēl praksē piedzīvoti arī pretēji scenāriji, kad talkā nāk draugu «labie» padomi – ieturēt kādu no diētām, atteikties no konkrētiem produktiem un dzert svaru samazinošus uztura bagātinātājus. K.Sekace atzīst: «Visbiežāk šādam scenārijam beigas zināmas – agri vai vēlu atgriešanās pie ierastā ēšanas režīma, turklāt atalgojums par pūlēm ir trieciens pašapziņai – es to nevaru. Te nonākam pie apburtā loka – jo vairāk cilvēks dara, neesot saskaņā ar sevi, jo grūtāk sasniedzams rezultāts, jo drastiskāki solījumi, kurus nespēj izpildīt.»
Jaunais gads asociējas ar cerībām un kaut ko jaunu, tādēļ solījumi ir spontāni, neieklausoties sevī – vai man to vajag, vai tiešām to vēlos, vai tas ir saskaņā ar mani? Vai ar savu dzīves ritmu un apstākļiem to spēšu paveikt?
«Manuprāt, spontānie solījumi ir tikai sevis mānīšana un atrunas, lai nevajadzētu dzīvē mainīt kaut ko tagad un tūlīt. Tas tiek atlikts uz nezināmu laiku, jo jaunajā gadā ir 365 dienas. Pietiekami daudz laika, lai atliktu dienu no dienas, un re, gads cauri – varam sevi atkal mānīt ar jauniem solījumiem jaunajam gadam,» secina uztura speciāliste.

Pēc iespējas
vienkāršāk
K.Sekace skaidro, ka arī katram uztura speciālistam ir savs viedoklis, kādam jāizskatās svētku galdam. Cilvēki ir dažādi, un katram savs skatījums. Vienam svarīgs galda noformējums, cits šai lietai pieiet vairāk praktiski – jo vairāk, jo labāk. Bet ir cilvēku kategorija, kuriem ir īpaši izsmalcinātas garšas kārpiņas – galvenais garšīgi.
«Man šķiet, ka ēdienam uz svētku galda jābūt pēc iespējas vienkāršākam, bet ar mazu «odziņu». Ideāli, ja ir siera, gaļas, dārzeņu, augļu plates un atsevišķi dažādas mērcītes. Savukārt varianti, ko likt uz platēm, lai paliek katra gaumes un prasmju ziņā. Šajā gadījumā cilvēks var izvēlēties sev tīkamu produktu un kombinēt ar citiem produktiem pēc saviem ieskatiem, vēlmēm un principiem,» uzskata K.Sekace.
Ziemassvētkus viņa tradicionāli svin ģimenes lokā. «Parasti tās ir garākas brīvdienas, un tas ir atpūtas laiks no ikdienas steigas, kad nedalīti varu sniegt uzmanību saviem mīļajiem. Mūsu svētku galds ir ļoti vienkāršs. Parasti mums ir svētku vakariņas, kuras īpaši neatšķiras no ikdienas, ja nu vienīgi ar to, ka visi mājinieki iesaistās to gatavošanā. Bet īpašu noskaņu rada mūsu tradicionālais saldais ēdiens, kura sastāvā ir dažādi augļi, kas tiek sagriezti lielā bļodā, tiem pievienoti valrieksti – un pa virsu gaisīga, balta sniega kupena saputota saldā krējuma izskatā. Kā našķi mūsu svētku galdu rotā vārīti pelēkie zirņi (lai jaunā gadā vairotu naudu), dārzeņu plate ar dažādām mērcītēm un neapēstie bērnu Ziemassvētku eglīšu paciņu gardumi.» ◆

Pārēšanās maratons
Anita, 40 gadu

Kādreiz Ziemassvētkus braucām svinēt pie manas mammas, un tas vienmēr izvērtās par īstu ēšanas maratonu. Mamma dzīvo tālu no mums, otrā Latvijas galā, un parasti palikām tur vairākas dienas. Savukārt mamma, sailgojusies pēc bērniem un mazbērniem, uzskatīja, ka visas dienas mūs jābaro tā, it kā visu gadu nebūtu dabūjuši ēst. Kā jau vecākas paaudzes cilvēks, viņa vienmēr turēja godā paražu, ka uz svētku galda noteikti jābūt divpadsmit ēdieniem, turklāt tie parasti nebija nekādi marinējumi vai dārzeņi, bet gan pamatīgi ēdieni. Vienmēr plašā klāstā siltais – štovēti kāposti, kartupeļi, cūkas šņukurs, karbonāde un gaļas veltnīši. Dažkārt arī krāsnī cepta vista vai trusis. Protams, neiztika bez rasola un siļķes kažokā. Pelēkie zirņi arī bija obligāti svētku galdā. Tad vēl pīrāgi, ābolmaizes un citas saldās maizītes, kāds saldais ēdiens, konfektes, cepumi. Es nekad neesmu ļoti sekojusi savam svaram, bet pēc Ziemassvētku svinībām pie mammas pat man bija sajūta, ka daži kilogrami nākuši klāt. Turklāt šāda ēšana nebija tikai vienu dienu. Taču runa jau nav tikai par svaru, bet gan par drausmīgo pārēšanās sajūtu. Arī bērniem rodas priekšstats, ka svētki nozīmē tikai sēdēšanu pie galda. Pēdējos gados šo tradīciju esam lauzuši. Kopš nedzīvojam dzīvoklī, bet gan savā mājā ārpus pilsētas, svētkus svinam pie mums. Tradicionāli vispirms dodamies kopīgā pastaigā pa āru. Citreiz turpat pa tuvējo mežu, dažkārt aizbraucam kādā ekskursijā. Vēlāk tiekamies pie svētku galda. Protams, svētki paliek svētki – kalorijas neviens neskaitām. Tomēr divpadsmit ēdienus svētkos nerūpējam. Parasti ir zupa, kāds viegls otrais, piemēram, cepetis ar salātiem vai ceptiem dārzeņiem. Tad visi ceļamies no galda, lai uzspēlētu kopīgas spēles, bet vēlāk nobaudām saldo ar siltu dzērienu.
Interesantākais ir tas, ka arī mamma tagad svin svētkus pie mums un nemaz neilgojas pēc gardumiem apkrauta svinību galda. Sākumā šķita, ka viņai būs grūti pieņemt pārmaiņas, bet nu arī viņa ir priecīga, ka katru gadu Ziemassvētku laiks nav jāpavada pie plīts, pēc tam cīnoties ar pārēšanās sajūtu.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Visa pamatā – mērenība

Kategorijas