Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kazas gadā veiksies radošiem cilvēkiem

Mārīte Dzene

2015. gada 9. janvāris 00:00

12

Zili zaļās koka Kazas gads ir tepat pie sliekšņa. Pēc ķīniešu horoskopa tas sāksies 19., pēc austrumu horoskopa – 20.februārī. Saskaņā ar horoskopu prognozēm atšķirībā no intelektuālā un viltīgā Zirga, kas jau dodas prom, Kaza vairāk uzticas apkārtējiem, taču ir arī spītīgāka, tai trūkst elastības un diplomātijas.

Iepriecina Būru šķirnes
kazlēns
Alsviķu pagasta bioloģiskās saimniecības “Imanti” īpašniece Anita Šteinerte ir dzimusi Kazas gadā, taču horoskopiem netic. “Kas to lai zina, kāds būs šis gads! Gan jau būs labi,” spriež A.Šteinerte. Viņas saimniecībā ir maz lauksaimniecībā izmantojamas zemes, tāpēc nav paredzēts palielināt kazu skaitu. Tās ir tikai piecas, lai pietiktu piena pašiem. “Kazām ir vajadzīgs kārtīgs aploks vai arī tās jāpiesien, jo citādi nograuž kokiem mizu. Žēl, ja ābelītes paliek plikas. Labāk turēt vairāk aitu, lai gan arī to saimniecībā nav daudz, jo rudens pusē tika pārdotas. Man mājdzīvnieku audzēšana ir kā vaļasprieks, bet horoskopus vērtēju ar humoru,” skaidro zemniece. Viņas dēls, kopā ar draugiem sagaidot jauno gadu, savas vēlēšanās iekāra kazas ragos. Savukārt Anita nesen dzimušo kazlēnu nosaukusi par Ušaku, jo Būru gaļas šķirnes atvasei ir noļukušas ausis (krievu valodā – “uši”), bet latviski varētu teikt - ausainis.

Ar projektiem mudina
darboties
Tomēr iespējams, ka taisnība ir horoskopam, kurā apgalvots, ka Kazas gadā dzimušie cilvēki ir radīti, lai uzklausītu apkārtējo vēlmes, turklāt ir pasargāti no lielām neveiksmēm. To apliecina biedrības “Atskalas”, ko izveidoja un vada A.Šteinerte, veiksmīgi īstenotais “Heifer International” atbalstītas projekts. Tas 20 ģimenēm deva iespēju sākt audzēt kazas, trušus un aitas, no tām daļu pēc pavairošanas nodeva tālāk citiem audzētājiem. Viena no saimniecībām, kurā aug kazu bariņš, ir Apes zemnieku saimniecība “Kalnarušķi”, pa vienai vai divām kazām saņēma vairākas saimniecības.
Biedrībā tiek turpināts projekts, kurā “Atskalas” ieguva “Leader” finansiālu atbalstu adāmmašīnu iegādei. “Vismaz 12 cilvēki, kuri apguvuši adīšanas prasmi projektā, ir iegādājušies savas adāmmašīnas un izmanto tās, attīstot individuālā darba pakalpojumus. Krievijā ražotu lietotu adāmmašīnu var iegādāties par 50 eiro, bet var arī izvēlēties kompjuterizētu adāmmašīnu, kuras cena pārsniedz 1000 eiro, ja ir iecere nopietni nodarboties ar adīšanu,” norāda A.Šteinerte. Šādu adāmmašīnu esot iegādājies Apes novada zemnieku saimniecības “Miķeļi” saimnieks Ojārs Gailītis, kurš pats noadījis cepuri ar saimniecības nosaukumu.  Tagad A.Šteinertei ir iecere ar projektu iegūt finansējumu aitu cērpamo elektrisko dzirkļu asināšanas aparātam, jo dzirkles jau tika iegādātas iepriekš citā projektā.

Gaida pārmaiņas, bet vēl daudz nezināma
“Grūti pateikt, kas lauksaimniekus sagaida šogad. Ir zināms, ka no akcīzes nodokļa atbrīvotā dīzeļdegviela būs iekrāsota. Nav vēl skaidrības, kā būs ar maksājumiem par mazāk labvēlīgiem apvidiem. Vismaz šobrīd nav paredzēti maksājumi biškopjiem. Kā būs ar graudu eksportu? Kā tas ietekmēs graudu cenas?” norāda Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības centra nodaļas vadītāja Viola Kaparšmite.
Latvijas piena produktiem noieta tirgus tiek meklēts gan Ķīnā, gan citur. Taču ir skaidrs, ka šīs iespējas nevarēs izmantot pēc mēneša vai diviem. “Situācija izskatās diezgan dīvaina, jo vieni saka, ka viss ir kārtībā, bet citi uztraucas, kā varēs izdzīvot, lai nelikvidētu ganāmpulku. Domāju, ka nevajadzētu krist izmisumā. Vairāk ir jārēķina, jāplāno un jādomā, ko darīt un ko nedarīt. Jāmeklē un jāveido sadarbība,” uzsver V.Kaparšmite,
Kamēr nebūs zināms lauku attīstības plāns, ko Eiropas Savienībā gatavojas apstiprināt ne agrāk kā martā, tikmēr neziņa būs liela. Lai gan ir Kazas gads, par kazkopības attīstību gādāt ir sarežģīti. Alūksnes un Apes novadā kazu ganāmpulki ir nelieli. “Kazu pienu lieto maz, tāpēc ir jādomā par pārstrādi – gatavot kazas sieru vai jogurtu. Arī aitas protam izaudzēt, bet vilnas pārstrāde joprojām ir problēma. Varētu vairāk rūpēties par aitas gaļas pārstrādi, gatavojot kūpinājumus un desas,” skaidro V.Kaparšmite. Viņa mudina kooperēties un ar projektiem piesaistīt finansējumu pārstrādei. ◆

Kategorijas