Neļausim izpostīt vienreizīgu aizvēstures pieminekli!

2015. gada 9. janvāris 00:00

Ļoti daudzi cilvēki zvana, nāk pie manis, pauž sašutumu par barbarisko Cepurītes salas postīšanu, kura ir izcilas nozīmes arheoloģijas, vēstures un kultūras lieciniece par aizvēsturi – mezolītu, vidējo akmens laikmetu, pārejas periodu no paleolīta uz neolītu, 7600-4500 gadus priekš Kristus, kad tur atradusies pēcleduslaikmeta iedzīvotāju apmetne.

Brīnišķīgas neskartas dabas objekts
Krāšņā daba gan pavasarī ar ievu un liepu ziedēšanu, dzidru ūdeni un smilšainā piekraste vasarā, izkāpjot no laivas, gan rudenī, kad Cepurīte rotājas zeltainās krāsās, gan ziemā ar sarmas kristālu mirdzēšanu koku zaros šai Alūksnes ezera un reizē arī pilsētas pērlei pievērš ikviena skatienu, vienalga, vai uz to lūkojas no skatu stigas Garnizona kapos, 7. Siguldas pulka pieminekļa kalna, pilsētas parka vai citas vietas.
Neskaitāmus gadus tā bija arī brīnišķīgas neskartas dabas objekts. Tā saglabāšanu veicināja arī tas, ka izsenis tur kā likums bija, ka otra laiva var piestāt tikai tad, ja pirmā laiva salu atstāj. Tāpēc, gaidot savu rindu, varēja apbraukt Cepurītei apkārt, priecāties par skaistajām ainavām uz visām pusēm – Kapsētas pussalu, Garo salu, Lāzberģa pili pāri ezeram, Kolberģi…
Šo pietāti, dziļu cieņu, godbijību veicināja arī teika par Cepurītes rašanos, kuru izlasīja ikviens, kas kāpa augšā pa kāpnēm uz Cepurītes restorānu, par kuru stāstīja zinoši gidi. Diemžēl tagad gidi gvelž par visu ko citu, nevis par patiesām Alūksnes vērtībām – tās sirmo senatni, mūsu tautas tikumiskajām saknēm, godbijību, svētumu, kas ir teikas par Cepurītes rašanos pamatā, neparādot skaistākās un nozīmīgākās pilsētas vietas.

Bezjēdzība, muļķība, absurds
Kā nonsenss – bezjēdzība, muļķība, absurds - bija Ziemassvētku priekšvakarā Alūksnes novada domes pieņemtais lēmums par skiču konkursa nolikumu Cepurītes salai, kuram no mūsu, nodokļu maksātāju, maciņiem paredzēti 1100 eiro. Tad arī abu novada laikrakstu lasītāji uzzināja par jau notikušo mērķtiecīgo Cepurītes izpostīšanu, citēju novada domes projektu vadītājas Sanitas Adleres uzsvērto: „Jau šobrīd Cepurītes salu izmanto jaunlaulātie, piemēram, ierokot zemē (apzināti postot ievērojamo aizvēstures pieminekli – U.V.) vēstījumus nākamajiem gadiem, bet pašvaldības (lasi - Dzintara, Sanitas Adleru un Co – U.V.) mērķis esot uz salas iekārtot laukumu, interesantu, civilizētu vietu, kur svinēt kāzas. Viens no skiču projekta uzdevumiem ir izveidot Cepurītes salas laivu piestātni un simbolisku, oriģinālu vietu, kur varētu noturēt ceremonijas – tas varētu būt neliels templis, laukums ar laukakmeņiem vai kas cits.” (!? – U.V.)
To papildina Dz.Adlers: „Mērķis ir pašvaldībai sarūpēt savu vizuāli kvalitatīvu ūdens transportu tūristu pārvadāšanai pa Alūksnes ezeru”. (par mūsu, nodokļu maksātāju, milzīgu naudu - U.V.)

Pierādīja savu vienaldzību
Man ir kauns, ka pret Cepurītes salas postīšanu izsaimniekotājiem, kampējiem izteicās tikai viena deputāte – Jana Zilkalne, citēju: „Cepurītes sala ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, tādēļ nebūs tik vienkārši tur izveidot piestātni. Sala jau tagad ar savu dabu dod pievienoto vērtību.”
Šajā nožēlojamā farsā, bezjēdzīgu notikumu virknei, galavārds būtu jāsaka Valsts vides aizsardzības dienestam, Pieminekļu aizsardzības inspekcijai, prokuratūrai, jo ir nodarīts milzīgs kaitējums vienreizīgam aizvēstures piemineklim – Cepurītes salai. Vainīgajiem ir jāsaņem pelnītais sods!
Kāds sens domātājs ir teicis: „Nav jābaidās no slepkavām, jo tie var tikai nokaut, nav jābaidās no nodevējiem, jo tie var tikai nodot, bet jābaidās ir no vienaldzīgajiem, kuru dēļ notiek slepkavības, nodevības, citas nejēdzības.”
Diemžēl Alūksnes novada domes deputāti ar savu balsojumu pierādīja savu vienaldzību, ļaujot kampējiem turpināt savu bagātību vairošanu, uzspļaujot godam un prātam, alūksniešu vajadzībām un interesēm.
Par to man ir kauns, bet vienmēr ir iespēja laboties, kaut atgūt alūksniešu uzticību būs grūti.
Tas šogad būtu iespējams, jo ir Koka Kazas gads, un deputātiem tad būtu jāatceļ pieņemtais lēmums, lai neturpinātos Cepurītes postīšana, bet „stulbās kazas” – nelikumīgo projektu bīdītāji – jātur tālāk no Cepurītes zaļās rotas, lai to galīgi neiznīcinātu…
Bet Cepurīte joprojām ir ar likumu aizsargāts valsts nozīmes arheoloģijas, vēstures un kultūras piemineklis! Tas obligāti ir jāievēro! Arī muļķu zemē – Alūksnē, kā to dēvēja A.Melders… ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Neļausim izpostīt vienreizīgu aizvēstures pieminekli!

Kategorijas