Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Aicina aktīvāk medīt plēsējus

Diāna Lozko

2015. gada 17. janvāris 07:00

325

Arī medniekiem ir iesācies jaunais gads, un līdz ar to katrs mednieks tiek aicināts gan sekot jau līdzšinējiem noteikumiem, gan arī pievērst uzmanību atbilstošajiem laikapstākļiem plēsēju medīšanai.

Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību jautājumos Laimonis Kļaviņš informē, ka pērnā gada medību sezonas noritējušas salīdzinoši veiksmīgi.


“Pagājušais gads pagājis Āfrikas cūku mēra ēnā. Tas bija pats galvenais, par ko visi bija satraukušies un par ko visiem bija interese. Šobrīd mums puse meža cūku limita jau ir nomedīta: limits ir 5014 meža cūku, bet Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā šobrīd nomedītas ir 2533 meža cūkas. Jāņem vērā, ka arī šogad spēkā ir jau esošie ierobežojumi un, piemēram, Apē, Jaunlaicenē un Veclaicenē arī šobrīd ir aizliegtas meža cūku medības, izmantojot dzinējsuņus. Tas medības dažbrīd apgrūtina, taču ir arī citi medību veidi, kā arī lielākajā daļā teritorijas medības ar dzinējsuņiem tomēr ir atļautas,” viņš stāsta.


L.Kļaviņš informē, ka pērn arī aļņu un stirnu limiti ir nomedīti, bet uzsver, ka vilku un lūšu medības gan varētu notikt aktīvāk. Jūlijā sākās vilku medību sezona, bet decembrī - lūšu medību sezona. Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā, kurā ietilpst Alūksnes, Apes, Gulbenes un Smiltenes novadi, kā arī Zvārtavas un Vijciema pagasti Valkas novadā, nomedīti 11 vilki un diemžēl tikai 3 lūši. Pirmais lūsis tika nomedīts 6.decembrī Ilzenē, bet vēl pa vienam 30.decembrī Gaujienā un Vijciemā. Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā atļauts nomedīt 15 lūšus (pagājušajā medību sezonā Latvijā nomedīti 147 lūši no atļautajiem 150). Latvijā šajā medību sezonā atļauts nomedīt 250 vilkus (pagājušajā sezonā nomedīti 292 vilki no atļautajiem 300).


“Visu laiku nebija sniega, bet ceru, ka tagad situācija būs daudz labāka. Alūksnes un Apes pusē ir diezgan daudz vilku un lūšu, it īpaši pierobežā. Medniekiem būtu aktīvi jāpievēršas šo plēsēju medīšanai,” pauž L.Kļaviņš. Neviens iedzīvotājs gan nav sūdzējies, ka kāds no šiem plēsējiem būtu nodarījis postījumu mājas zvēriem. “Tādu sūdzību mums nav, taču mežā mednieki pamana daudzus saplēstus zvērus,” saka L.Kļaviņš.


Latvijā tiek veikts vilku monitorings un tiek pētīta arī vilku ģenētika. Nesen kaimiņos Gulbenes novadā tika nomedīts jau sestais rudais vilks, kas varētu būt vilka un suņa krustojums. Arī šis nomedītais vilks tiks nodots zinātniekiem izpētei. “Zinātnieki atzīst, ka vilki kā suga tīrā veidā ir gājusi mazumā. Vilki ir sakrustojušies. Iespējams, šāds hibrīds varētu būt nomedīts arī Litenē,” spriež L.Kļaviņš.


Piebarošana nav tas pats, kas barošana

Viena no problēmām, kurai L.Kļaviņš aicina pievērst uzmanību, ir meža zvēru piebarošana. Viņš uzsver, ka piebarošana nav tas pats, kas barošana.


“Meža cūkas šobrīd jāpiebaro tikai ar dozatoru un barību nedrīkst bērt uz zemes. Svarīgi ir arī atcerēties, ka meža zvērus nevajag barot, jo tie paši var izdzīvot. Piebarošana saistījās parasti ar ļoti bargiem ziemas apstākļiem, kad zvēriem ir jāiet palīgā. Piebarošana notiek arī tad, ja vēlas dzīvniekus piesaistīt kādai konkrētai teritorijai. Pašreiz dzīvnieki paši var atrast barību un, gribot labu, mēs patiesībā nodarām pāri. Aicinu medniekus pārbaudīt savas barotavas un izvērtēt, vai tās atbilst esošajiem noteikumiem. Arī mēs tam sekosim līdzi,” pauž L.Kļaviņš.

Kategorijas