Puisis ar motokrosu asinīs

2015. gada 16. janvāris 00:00

Rovens Keomeģis ir Alūksnes novada vidusskolas 9.a klases skolnieks. Ar motosportu puisis sācis nodarboties septiņu gadu vecumā, kad tētis Raimonds nopircis kvadraciklu. Nopietni sacensībās Rovens sāka piedalīties pērn.

Motokross sniedz dažādas emocijas
Interesanto vārdu puisim vecāki devuši tāpēc, ka Austrālijā Rovena mammas ģimenei ir radinieki un kādam ir vārds Rovens. “Deviņdesmitajos gados laikam bija populāri likt vārdus ar burtu “R”. Parasti jau nekļūdās manā vārdā, bet uzvārdā,” teic Rovens.
Pērn puisis sācis arī trenēties braukt ar krosa motociklu. Pavasarī viņš piedalījās Latvijas čempionātā MX125 klasē. “Ieguvu 17.vietu no 20 braucējiem, taču ar rezultātu esmu apmierināts. Pirmajās sacensībās pie starta barjeras bija sajūta, ka esmu atradis to, ko patiešām gribu darīt. Arī mans vectēvs Jānis nodarbojās ar motosportu, un tā ir mūsu dinastijas nodarbe. Braucot pat acīs sariesās asaras... Tā sajūta bija neaprakstāma, kad stāvi jau pie starta!” stāsta Rovens.
Viņš uzsver, ka motosportā viņu saista brīvības sajūta. “Kad tu brauc, ir jāstāv arī kājās, kas ir grūti un pat mokoši, bet nevaru izstāstīt, kāpēc man tas patīk. To gribas vienkārši darīt, un motokross man sniedz dažādas emocijas. Ir bijuši stresi, bet ar katrām sacensībām progresēju. Man tas ir dzīvesveids,” saka jaunietis.
Rovens atzīst, ka ģimenes atbalsts ir ļoti svarīgs un tieši tētis Raimonds ir lielākais atbalsts un sponsors. Motosportistam finansiāli palīdz arī SIA “Sorma”. “Mans tētis ir visa kodols. Arī viņš kādreiz nodarbojies ar motosportu, bet nu vairs to nedara. Tētis mani arī ļoti daudz motivē,” piebilst Rovens.

Svarīgi nospraust mērķi
Lai sagatavotos sacensībām, Rovens Alūksnē ar motociklu trenējas netālu no mājām un Jaunlaicenes, Annas, Veclaicenes, kā arī Apes mototrasē, kur viņš veic treniņbraucienus. “Mācos dažādus trases elementus, līkumus un braucu, kamēr sanāk. Trenēju arī izturību slēpojot un skrienot. Vasarā braucu ar velosipēdu. Eju arī uz sporta zāli, lai uzlabotu fizisko izturību. Skrēju arī 1.janvārī pa pilsētu, un kāds man pat jautāja, vai esmu traks un man nav cita, ko 1.janvārī darīt,” stāsta Rovens.
Brālis Oskars puisi mācījis arī braukt ar snovborda dēli. “Snovojot sanāk vairāk atpūsties, tikties ar draugiem, bet motokrosā ir mazāk izklaides, bet vairāk darba, taču es to spēju izbaudīt,” saka Rovens. Pēc pamatskolas beigšanas viņš plāno palikt Alūksnē un turpināt trenēties. Viņš uzsver, ka ir svarīgi nospraust mērķi un tiekties uz to. “Kāds mehāiķis man reiz teica, ka tikai pēc desmitajām sacensībām var saprast, kā īsti viss notiek, un man tā arī bija. Pirms tam visādi kļūdījos, bet jau desmitajās sacensībās ieguvu 3.vietu. Zinu, ka arī nākamajā sezonā sasniegšu ideālus rezultātus. Mans tētis saka, ka jebkuram darbam, kuru tu dari, būs rezultāts,” pauž Rovens. Ir bijušas sacensības, kurās pat nepazīstami cilvēki palīdz. Reiz viņa motociklam salūzušas bremzes un konkurenta tētis aizdevis sava rezerves motocikla aizmugurējo bremžu sistēmu.
Rovena nākamās sacensības būs aprīlī. Viņš ikvienam iesaka izvērtēt to, kas patiešām ir svarīgi, un atrast sev piemērotu nodarbošanos. “Vajadzētu uzdrošināties atrast savu dzīves misiju, un galvenais - atrast dzīvē svarīgo. Man enerģiju dod tas, ka es fokusējos un koncentrējos uz to, ko man patīk darīt. Ja man kāds paprasa, kas man ir svarīgi, es par 110 procentiem varu teikt, ka tas ir motokross, un bez ģimenes un tuvo cilvēku atbalsta tā nebūtu,” uzsver Rovens. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Puisis ar motokrosu asinīs

Kategorijas