Kā apsaimniekojam sadzīves atkritumus Alūksnē?

2015. gada 16. janvāris 00:00

903

Lai gan sadaļa par sadzīves atkritumiem nav lielākā, par ko iedzīvotāji maksā savos komunālo pakalpojumu rēķinos, tomēr, vēl vairāk ikdienā šķirojot atkritumus, iedzīvotāji var samazināt gandrīz līdz minimumam savus maksājumus par nešķirotajiem sadzīves atkritumiem. To var izdarīt, arī ieviešot praksi slēgt nešķiroto atkritumu konteinerus, ko jau izdarījuši vairāku Alūksnes daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, lai nebūtu jāmaksā par citu māju iedzīvotāju izmestajiem atkritumiem.
Jau vairākus gadus gan Alūksnē, gan visos novada pagastos ir pieejami laukumi šķirotajiem atkritumiem – stiklam, plastmasai un papīram, bet viedokļi dalās, vai laukumu skaits tomēr ir pietiekams un vai šie konteineri tiek izvesti pietiekami bieži. Par to uzdevām arī jautājumu mūsu lasītājiem interneta portālā “aluksniesiem.lv” – lielākā daļa balsotāju atzīst, ka laukumu šķirotajiem atkritumiem trūkst gan Alūksnē, gan pagastos.

Pat 16 spaiņi atkritumu uz cilvēku mēnesī!
SIA “Alūksnes nami” šobrīd veic analīzi par savu apsaimniekoto un pārvaldīto 118 daudzdzīvokļu māju Alūksnē iedzīvotāju saražoto sadzīves atkritumu daudzumu. Analizējot pēdējā pusgadā izvesto atkritumu daudzumu uz mājas iedzīvotāju skaitu, iegūti dati, cik atkritumu saražo viens iedzīvotājs. SIA “Alūksnes nami” projektu vadītājs Jānis Cīmiņš uzsver – šajā ziņā situācija pilsētā ir ļoti dažāda. “Piemēram, Pils ielas 40. daudzdzīvokļu mājai tie ir 162 litri jeb 16 spaiņi atkritumu uz cilvēku mēnesī, Apes ielas mikrorajonā - 135 litri uz cilvēku mēnesī! Tas ir ļoti liels apjoms, ko reāli iedzīvotāji nemaz nesaražo – tad četru cilvēku ģimenei katru dienu jāizber konteinerā divas spaiņa lieluma miskastes! Savukārt Brīvības ielas 17., 19. un 21.mājai, Merķeļa ielas 19. un 19.a mājai tie ir tikai 40 līdz 70 litri uz cilvēku mēnesī. Objektīvi nevar būt tā, ka vienā pilsētas daļā cilvēki ražo ļoti maz atkritumu, bet citā – četrreiz vairāk!” saka J.Cīmiņš.
Šīs atšķirības ietekmē vairāki faktori. Mājās, kur atkritumu daudzums ir mazāks, konteineri tiek slēgti, tādējādi novēršot atkritumu pieplūdi no privātmājām. Atkritumu maisiņi tiek izbērti vai iemesti konteinerā neaizsieti, lai konteinera telpu neaizpildītu ar gaisu. Konteineri tiek piepildīti līdz vākam – atbilstoši rēķinātajam tā tilpumam 1,1 kubikmetrs. Bet konteineru izvešana notiek tikai stingri pēc sētnieka pieteikuma SIA “Rūpei”, novēršot nepamatotus konteineru pieskaitījumus.

Konteineru slēgšanu ieviesīs arvien plašāk
“Naudas izteiksmē mēnesī katrs cilvēks atsevišķi neizjūt starpību, bet mēneša, gada griezumā, ievērojot šos faktorus, ietaupījums ir ievērojams. Tāpēc Brīvības un Merķeļa ielu gadījums ir pozitīvais piemērs, ko gribam ieviest visā pilsētā. Pērn septembrī Apes ielas mikrorajona atkritumu laukumā sākām īstenot pilotprojektu un sadzīves atkritumu konteinerus aprīkojām ar slēdzenēm, izdalot katram dzīvoklim to atslēgas. Tagad varam salīdzināt datus: 2014.gada pirmajā pusgadā viņiem bija 135 litri uz cilvēku mēnesī, bet šo četru mēnešu laikā vidēji 92 litri uz cilvēku mēnesī. Uz visām Apes ielas mikrorajona daudzdzīvokļu mājām četros mēnešos finansiālais ietaupījums ir 1530,50 eiro. Ja pie esošajiem rādītājiem to turpinās darīt, tad gadā ietaupīs 4591,50 eiro. Tiesa, galvenais faktors, ko viņi ievēroja no augstāk minētajiem, bija konteineru slēgšana,” saka J.Cīmiņš.
Arī Lielā Ezera ielā 1a, kur ir salīdzinoši maz dzīvokļu, iedzīvotāji ar decembri izvēlējās slēgt konteinerus: 2014.gadā no janvāra līdz decembrim vidēji mēnesī no šīs mājas izveda 11 konteinerus, bet decembrī – tikai 6. J.Cīmiņš atzīst – pavasarī, kad vairs nebūs aktuāla problēma par slēdzeņu aizsalšanu, atkritumu konteineru slēgšana notikšot arī pie citām daudzdzīvokļu mājām. Tiesa, atklāts paliek jautājums – kur cilvēki, kuri šobrīd savus sadzīves atkritumus, tostarp lielgabarīta, izmet svešu daudzdzīvokļu māju konteineros, tos liks tad, kad lielākā daļa konteineru pilsētā tiks slēgta. Savukārt “Rūpei” samazināsies izvesto atkritumu apjoms...

Iesaistīs policiju
“Tā ir iedzīvotāju nauda, ko viņi var ietaupīt, un var labiekārtot bērnu rotaļlaukumus, sakārtot gājēju celiņus vai izdarīt citas labas lietas mājai, nevis maksāt par gaisu atkritumos. Tiesa, šobrīd ir paradokss, ka atsevišķu māju vecākie, lai gan tiek iepazīstināti ar faktu analīzi, nevēlas pieņemt esošās sistēmas efektivizāciju un nav gatavi mainīt esošo sistēmu, piemēram, Pils ielā 40,” saka J.Cīmiņš. No iedzīvotājiem ir izskanējis jautājums: ko darīs tad, ja visi konteineri pilsētā tiks slēgti, bet pie tiem zemē tāpat liks atkritumu maisus? J.Cīmiņš apgalvo, ka tādus maisus turpmāk neņems un izsauks policiju. “Galu galā Alūksnes novada pašvaldībai un SIA “Rūpe” jāorganizē atkritumu apsaimniekošana. Nevienam nav noslēpums, ka joprojām malu malās dedzina atkritumus! Jā, līdz pagājušajam gadam Rūpniecības ielā dedzināšanu veica arī “Alūksnes nami”, bet tagad pat zarus, Ziemassvētku eglītes nededzinām – viss tiek sašķeldots. Kvalitatīvs atkritumu apsaimniekošanas process ir ļoti grūts un ilgs, bet domāju, ka pēc pāris gadiem varēsim atskatīties uz šā darba augļiem,” saka J.Cīmiņš.
Šobrīd Alūksnē ir daudzdzīvokļu mājas, kuru konteineri tiek izvesti pirmdienās un piektdienās, un ir mājas, kurās tas notiek pēc rakstiska SIA “Alūksnes nami” pieprasījuma. Dažu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji zvana jau dienu iepriekš uz “Rūpi” par izvešanu, jo atkritumu konteineri pildās nevienmērīgi. Savukārt privātmāju iedzīvotājiem atkritumus izved ceturtdienās. “Varētu teikt, ka atkritumu izvešana no daudzdzīvokļu mājām notiek katru darbdienu. Atkritumu saimniecības šoferi atzīmē izvesto konteineru daudzumu darba uzdevumā katru dienu. Ja konteiners piepildīts mazāk par pusi, to neņem. Ja ir puse un vairāk, konteineru izved un atzīmē faktiski izvesto atkritumu daudzumu. Rēķinos iedzīvotājiem jāapmaksā faktiski izvesto atkritumu daudzums. Jāpiebilst gan, ja blakus konteineram ir novietoti atkritumu maisi vai uz konteinera sakrauta liela kaudze tā, ka vāku nevar aizvērt, tiek rēķināta papildu maksa, ņemot vērā faktisko daudzumu pēc konteinera tilpuma,” skaidro SIA “Rūpe” valdes loceklis Artis Sviklis.

Vairāk šķiros – vairāk ietaupīs
Atkritumu apsaimniekošanā ļoti liela nozīme ir arī tam, cik daudz iedzīvotāji paši šķiro sadzīves atkritumus, jo par sašķiroto atkritumu izvešanu iedzīvotājiem nav jāmaksā. Šobrīd Alūksnē ir izveidoti 16 laukumi šķirotajiem atkritumiem ar konteineriem papīram, stiklam un plastmasai. Laukumu pārklājums pilsētā nav vienmērīgs. Atsevišķas daudzdzīvokļu mājas atrodas pat vairāk nekā puskilometra attālumā no tuvākā laukuma, bet lielākajos masīvos ir nepietiekams šķiroto atkritumu konteineru skaits vai arī nepieciešams tos izvest biežāk. J.Cīmiņš uzsver – daudzi iedzīvotāji ir atzinuši, ka labprāt šķirotu sadzīves atkritumus un taupītu savu naudu, bet viņiem tuvumā nav šādas iespējas.
SIA “Alūksnes nami” pērn jūnijā un septembrī Alūksnes novada domei nosūtīja oficiālu vēstuli par publiskajiem šķiroto atkritumu savākšanas laukumiem. Novada pašvaldība saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8.panta 6.punktu “organizē atkritumu dalītu vākšanu savā administratīvajā teritorijā atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas valsts plānam un reģionālajiem plāniem”, tāpēc vēstulē mudināts risināt problēmas un nodrošināt pietiekamu šķiroto atkritumu savākšanas laukumu izvietojumu Alūksnē un palielināt konteineru skaitu atsevišķos laukumos atbilstoši iedzīvotāju teritoriālajam izvietojumam. J.Cīmiņš atzīst – atbilde joprojām neesot saņemta. “SIA “Rūpe” nav ieinteresēta šķirotajos atkritumos, jo saņem naudu tikai par ceļa izdevumiem, lai šķirotos atkritumus aizvestu uz poligonu Litenē. Iedzīvotāji grib šķirot, viņi grib mazāk maksāt par atkritumiem, bet šobrīd nav tam pilnvērtīgas iespējas,” uzskata J.Cīmiņš.

Šķirotos atkritumus izvedīs biežāk
A.Sviklis uzskata, ka pilsētā un novadā šobrīd pietiek laukumu šķirotajiem atkritumiem, tomēr atzīst, ka iespēju robežās uzņēmums šogad palielinās šķiroto atkritumu konteineru skaitu. Viņš norāda, ka šogad “Rūpe” biežāk izvedīšot šķiroto atkritumu konteinerus. Visi Alūksnes novadā saražotie sadzīves atkritumi nonāk SIA “ĀP Kaudzītes” sadzīves atkritumu poligonā Gulbenes novada Litenē.
“Iedzīvotāji arvien vairāk šķiro atkritumus. 2013.gadā “Rūpe” uz poligonu Litenē no Alūksnes novada aizveda 90 % nešķiroto sadzīves atkritumu (1785,76 tonnas) un 10 % šķiroto (196,64 tonnas), kā arī 15,86 tonnas lielgabarīta atkritumu; 2014.gadā nešķirotie atkritumi bija 88 % (1697,98 tonnas) un šķirotie 12 % (226 tonnas), lielgabarīta - 9,82 tonnas,” saka A.Sviklis. Šķiroto atkritumu konteineros pie daudzdzīvokļu mājām diemžēl bieži met arī parastos atkritumus. “Šķiroto konteineru saturā palielinoties nešķiroto atkritumu daudzumam, “Rūpes” aizvestā krava uz poligonu Litenē var tikt izbrāķēta un ieskaitīta kā nešķirotie – ja tā notiks, par to būs jāmaksā iedzīvotājiem, tādēļ rosinu šķirot ļoti rūpīgi. Pērn šķiroto atkritumu konteineru skaitu palielinājām Apes un Brīvības ielā. Diemžēl Brīvības ielā šķiroto atkritumu konteinerā meta nešķirotos atkritumus – situāciju novērsa, nomainot vāku un pieliekot atslēgu,” saka A.Sviklis.

Makulatūras vācējiem dāvina ekskursiju
Malienas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2008. līdz 2013.gadam paredzēja atkritumu dalītās vākšanas sistēmas ieviešanu. Projekts paredzēja 115 dalītās vākšanas punktu (690 konteineri) izveidi sākuma posmā 2008.gadā, to skaitu pakāpeniski palielinot līdz 464 laukumiem (2784 konteineri), attiecīgi paredzot arī finanšu investīcijas. Šķiroto sadzīves atkritumu īpatsvars 2014.gadā tika prognozēts 21 % no kopapjoma. SIA “ĀP Kaudzītes” projektu vadītājs Ainars Melders uzskata, ka šis plāns ir īstenots. “Salīdzinot ar pārējiem novadiem, kas ir poligona teritorijā, Alūksnes novads mēnesī atved par 20 tonnām mazāk sadzīves atkritumu, starp tiem arī šķiroto, bet to var skaidrot ar mazo iedzīvotāju skaitu. Vislabāk iedzīvotāji šķiro stiklu. Ja palielinātu nešķiroto atkritumu maksu, tas iedzīvotājus mudinātu vēl vairāk šķirot. Jāuzsver, ka poligonā veic arī nešķiroto atkritumu šķirošanu – ne tikai pāršķiro tos, ko jau atved kā šķirotos,” saka A.Melders.
Arī viņš uzskata, ka Alūksnē šķiroto atkritumu laukumu skaits ir pietiekams. Poligons rosina arī iedzīvotājus vairāk šķirot atkritumus. Piemēram, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolēni iesaistās makulatūras vākšanas akcijā un krāj punktus, par ko poligons skolēniem katru gadu dāvina 200 eiro apmaksātu ekskursiju. “Būtu ļoti labi, ja privātmājām būtu iespēja atsevišķi šķirot atkritumus, liekot savā mājā tos īpašos maisos, kurus pēc tam nodotu “Rūpei”. Jāuzsver, ka poligons un “Rūpe” ir tie, kas sniedz iedzīvotājiem pakalpojumu – jautājums ir, kā vietējā pašvaldība grib risināt atkritumu apsaimniekošanu savā novadā, kāda ir nostāja un vēlme kārtot šīs lietas kopumā,” domā A.Melders.

Veidos vietu lielgabarīta atkritumiem
Šobrīd Alūksnes pilsētā nav vienotas vietas, kā tas ir, piemēram, Apes pilsētā, kur iedzīvotājiem nodot savus lielgabarīta atkritumus, tostarp bīstamos, piemēram, nolietotu ledusskapi. J.Cīmiņš norāda, ka SIA “Alūksnes nami” savā teritorijā Rūpniecības ielā iecerējusi šādu laukumu izveidot, ja to neizdarīšot SIA “Rūpe”. A.Sviklis “Alūksnes Ziņām” atzīst, ka “Rūpei” ir iecere Alūksnē šādu vietu izveidot.
“Piemēram, vecas mēbeles var izjaukt, izšķirojot koku, metālu, audumu, veicot nosacītu pārstrādi un uz poligonu nogādājot tikai to, ko nevar pārstrādāt. Normatīvie akti nosaka, ka dzīvoklim (iedzīvotājam) maksa par sadzīves atkritumiem tiek aprēķināta, izdalot izvesto sadzīves atkritumu daudzumu daudzdzīvokļu mājai uz iedzīvotāju skaitu. Praksē tas netiek ievērots Apes ielas mikrorajonā, Ganību ielā 1, Pils ielā 34, Helēnas ielā 43, Lielā Ezera ielā 12a, Tirgotāju ielā 7 un 8, Vidus ielā 2, 4, 5 un 7, kā arī Torņa ielas mājās 1, 3, 7, 9, 11, 13 un 15. Tur ir vienots atkritumu laukums visām mājām un izvestais apjoms tiek dalīts uz visu mikrorajonu. Šāda pieeja ir pretlikumīga, ja par to nav juridiskas vienošanās, un neļauj atsevišķām mājām sākt intensificēt atkritumu šķirošanas procesu vai jebkādas citas metodes resursu taupīšanai. Savukārt lielgabarīta atkritumi nedrīkst tikt dalīti uz visiem, jo var noteikt to radītāju. Daudzdzīvokļu mājās, ko neapsaimnieko SIA “Alūksnes nami”, pēc SIA “Rūpe” sniegtās informācijas nav problēmu ar šo jautājumu un par lielgabarīta atkritumiem maksā individuāli pēc pieteikšanas. Nav atbalstāma pieeja, ka lielgabarīta atkritumu radītāji, kuri ir maksātspējīgi, utilizācijas izmaksas uzliek uz tādu cilvēku pleciem, kuri nevar un nevarēs atļauties tos radīt, jo lielgabarīta atkritumi rodas, kaut ko nolietotu aizstājot ar jaunu,” saka J.Cīmiņš. ◆

Atkritumu šķirošana

   Zaļajā konteinerā stiklam
Drīkst mest: burkas un pudeles bez pārtikas atliekām
Nedrīkst mest: logu stiklu, autostiklu un spoguļstiklu; lampu kupolus, keramikas izstrādājumus, traukus; balzama pudeles.

   Dzeltenajā konteinerā plastmasai
Drīkst mest: saplacinātas plastmasas (PET) dzērienu pudeles; plastmasas maisiņus un plēves; plastmasas kannas un tīras sadzīves ķīmijas un kosmētikas pudeles; metāla kārbas, bundžas un vāciņus.
Nedrīkst mest: vienreizējās lietošanas plastmasas traukus; krējuma un margarīna trauciņus; skābbarības rulonu plēves, putuplastu, autiņbiksītes; plastmasas rotaļlietas un citus cietās plastmasas izstrādājumus.

   Zilajā konteinerā papīram
Drīkst mest: izjauktas vai saplacinātas kartona kastes; avīzes, žurnālus, grāmatas, biroja papīru; sulu un piena kartona pakas.
Nedrīkst mest: vienreizējās lietošanas traukus; papīra dvieļus un salvetes; čipsu pakas, saldējuma papīrus; līmpapīru, fotopapīru.

FAKTS

Alūksnes novada vidusskola ir iesaistījusies „Zaļās jostas” konkursā par tīru Latviju – „Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu vākšanas konkurss”. Ikvienam iedzīvotājam ir iespēja projekta laikā par brīvu nodot savas bojātās elektroierīces Alūksnes novada vidusskolā līdz 21.janvārim darbdienās no pulksten 8.00 līdz 18.00 (pie dežuranta skolas foajē). Ja preču piegāde nav iespējama šajā laikā, tad to var izdarīt, iepriekš sazinoties pa tālruni 29489497 (Normunds) vai 29105179 (Aina). Projektā ir iesaistījusies arī Pededzes pamatskola, tādēļ tas tuvumā dzīvojošajiem arī ir

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kā apsaimniekojam sadzīves atkritumus Alūksnē?

Kategorijas