Vīram – plašu sirdi un maku

2015. gada 16. janvāris 00:00

Ir sievietes, kuras, izvēloties dzīves partneri, vēlas atrast gan vīru, gan dzīves nodrošinātāju vienā personā, novērojis attiecību konsultants Arturs Šulcs. Pārlieku liela koncentrēšanās uz vīrieša materiālo nodrošinājumu, nevis jūtām visbiežāk ved strupceļā, jo visam jābūt balansā.

Meklējot partneri, sieviešu vai vīriešu standartus nevar salīdzināt, jo katrs cilvēks ir individuāla personība ar saviem uzstādījumiem, uzsver attiecību konsultants Arturs Šulcs un norāda, ka vēlmes un vērtības dzīves laikā mainās. Tomēr praksē viņš novērojis, ka daļa sieviešu, izvēloties dzīves partneri, raugās atrast gan vīru, gan dzīves nodrošinātāju vienā personā. Šādā gadījumā, ja pārlieku lielu koncentrēšanos vērš uz vīrieša materiālo nodrošinājumu, nevis jūtām, visbiežāk attiecības nonāk strupceļā.

Emociju deficīts
“Mūsu valstī daudzi jūt materiālo lietu un naudas trūkumu – ir jādomā par gāzi, siltumu un citām lietām, bet vēl lielāks par to ir sajūtu un emociju deficīts. Pēc dažiem laulībā pavadītiem gadiem sievietes atskārst, ka viņu dzīves ir tukšas.” Ja noteicošais kritērijs partnera izvēlē ir viņa naudas maka biezums, biznesa krīze vai augsta amata zaudējums būs graujoša vilšanās arī ģimenes dzīvē.
Vēl kāds iemesls nelīdzvērtīgām attiecībām ir zems pašvērtējums, norāda A. Šulcs. “Cilvēki, kuri jūtas nedroši, šo sajūtu vēlas ar kaut ko kompensēt, rotāties “ar spožām citu spalvām”. Tas varētu izpausties kā precības ar slavenu un turīgu personu. Tomēr tad izrādās, ka cilvēks ir tikai cilvēks un spožums ir pārejošs. Arī partneris ir vīlies, kad atklāj, ka mīl tikai viņa “apmetni”, nevis viņu pašu.” Speciālists uzsver, ka attiecību veidošanā jāvalda balansam, jo tikai vienīgi materiālie vai tikai emocionālie motīvi ilgtspējīgai savienībai var būt graujoši.

Joprojām dzīvo mītos
Daudzi joprojām sliecas piekrist mītam, ka vīrietim ir jāuztur sieviete, tomēr tas abas puses var novest pie dziļas neapmierinātības gan ar sevi, gan partneri, stāsta speciālists. “Spīdīgu žurnālu lapaspuses uzbur sapņu dzīvi, kas vilina daudzas sievietes, tomēr partneris pelna tik, cik pelna, un nespēj to sniegt. Tāpēc ir labi, ja sieviete uzstāda līdzvērtīgas prasības arī sev, strādā un negaida visu sapņu piepildījumu tikai no vīrieša,” stāsta attiecību konsultants. “Domāju, ka vīrietim vienam jānodrošina ģimene sievietes grūtniecības laikā un tikko bērnam piedzimstot. Ja sieviete visu dzīvi ir pilnībā atkarīga no vīrieša, tas ir slazds, jo vīrietis viens var nespēt sapelnīt tik daudz naudas, turklāt partnere var sākt just neapmierinātību, jo jūt nevienlīdzību.”
Jautājums ir daudz plašāks par nevienlīdzību – liela daļa cilvēku nav gatavi attiecību veidošanai, novērojis attiecību konsultants. “Ir vīrieši, kuri ir materiāli labi nodrošināti, bet intīmajā jomā viņi daudz ko nespēj realizēt. Vīrietis vēlas, lai sieviete viņu pieņem tādu, kāds viņš ir, rūpējas par finansiālo pusi un pie speciālista nedodas. Savukārt partnere šādos gadījumos piepildījumu bieži meklē ārpus mājas.” Šādi gadījumi savukārt izraisa greizsirdību, un attiecības kļūst vājākas.
“Sociālo zinību joma Latvijas izglītības sistēmā ir ļoti vāji attīstīta. Mācību programma nereaģē uz to, kas notiek sabiedrībā, piemēram, biežo laulību šķiršanu. Jaunos cilvēkus nemāca, kā socializēties, kā vienam otru uzrunāt, iepazīties. Labākajā gadījumā – tikai to, kā pelnīt naudu. Izglītības sistēma neatbild uz jautājumu – kā man sevi iepazīt un izprast. Skolās bieži piedāvā tikai faktus vai kultūrizglītības jomā veido šova kultūru,” vērtē speciālists. Viņaprāt, tas ir viens no iemesliem, kāpēc neveidojas jaunas ģimenes.
Šāda situācija veido strupceļu – bērni nedzimst saticīgās ģimenēs, viņi neredz labu piemēru, kā veidot savas attiecības. “Kādu piemēru rāda ģimene, kurā bērnu audzina māte un vecmāmiņa? Protams, ir labi, ka šīs sievietes mīl savu bērnu un mazbērnu, bet pozitīvu attiecību veidošanas un uzturēšanas pieredzi ar partneri tur diez vai viņas bērnam var iedot. Tikpat bieži ir gadījumi, kad laulības ir tikai formālas un bērnam jādzīvo emocionālas vardarbības apstākļos,” stāsta A. Šulcs. ◆

VIEDOKLIS

INTA ZĪLE,
psihoterapeite

Savā vairāk nekā 10 gadus ilgajā praksē esmu novērojusi, ka sieviešu attieksme ir ļoti atšķirīga. Sievietes var iedalīt divās lielā grupās – vienai šāds attiecību modelis ir pašsaprotams, viņas uzskata, ka tā tam ir jābūt, bet otrai daļai ir ļoti svarīgi saglabāt savu neatkarību. Nostāja šajā jautājumā ir cieši saistīta ar novērojumiem bērnībā par to, kādas ir vecāku attiecības. Ja mamma ir bijusi mājsaimniece, tad sieviete pieaugot sagaidīs, ka arī viņu vīrietis uzturēs, jo uzskata to par normu un pareizo modeli. Tas var radīt pāra attiecībās konfliktus, ja otra puse no mazotnes redzējusi, ka pienākumi un atbildība tiek dalīti. Savukārt, ja sieviete augusi ģimenē, kur mātei bijis svarīgi sevi realizēt karjeras lauciņā, tad viņa dzīvi kā mājsaimniece nevar iedomāties. Tāpat, ja bērnībā pieredzēts, ka mamma uz tēti nevar paļauties, arī sieviete pilnībā neuzticēsies savam partnerim un vēlēsies strādāt. Ja pārī abi domā līdzīgi, tad attiecības ir saskanīgas, bet citādi domājošiem būs konflikti. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vīram – plašu sirdi un maku

Kategorijas