Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Suņi ar savu garderobi

Līga Vīksna

2015. gada 16. janvāris 00:00

836

Alūksnietei Gaļinai Šteinertei vienmēr ļoti patikuši suņi – šo mīlestību viņa nespēj izskaidrot, bet tā ir patiesa un mūžīga. Šobrīd viņa ir divu Jorkšīras terjeru Musias un Artjoma saimniece.
“Es viņus mīļi saucu Musja un Tjoma – viņi man ir sirdij un dvēselei! Musjai drīz būs pieci gadi, bet Tjomam 24.janvārī būs trīs gadi. Tjoma ir Musjas dēls – Musjai vienu reizi bija kucēni un vienu no tiem paturējām,” stāsta G.Šteinerte.

Vienā mājā – degu un suņi 
Pirms Jorkšīras terjeriem G.Šteinertei bija kokerspaniels. “Teicu, ka tas man būs pēdējais suns, jo viņam ikdienā krita ārā daudz spalvu. Bet tad meita, kura dzīvo un strādā ārzemēs, iegādājās Jorkšīras terjeru un teica, ka man arī tādu vajagot – pārliecināja! Kādreiz man mājās bija arī akvārijs ar zivtiņām, bet vairs nav. Bet degu Minnija pie mums ir jau septīto gadu – meita ļoti gribēja. Ar suņiem Minnija sadzīvo ļoti labi – reizēm laižu arī visiem trim vaļu pa māju paskriet. Tad suņi Minniju pabaksta ar purniem, bet, kad Minnijai tas apnīk, viņa pieslienas pakaļkājās un uzšņāc – tad suņi pieraujas,” saka alūksniete.
Suņiem regulāri tiek sukāta, frizēta un mazgāta spalva. Vairākas reizes dienā tie dodas pastaigāties. Musjai un Tjomam ir arī sava garderobe āra  pastaigām – kombinezoni, virsjakas, vestes, džemperīši ikdienai un svētkiem, arī zābaciņi.  “Apģērbu gan biežāk viņiem meita velk, lai gan man arī patīk viņus uzpucēt. Vienīgi zābaciņi suņiem nepatīk – tos nevelku. Musja un Tjoma neiebilst, ka viņus pucē – viņiem tas pat patīk, tāpat kā uzslavas,” stāsta Gaļina.

Ļoti gādīga suņu mamma
Jorkšīras terjeri prasa ļoti daudz uzmanības. “Ar viņiem jārunā kā ar cilvēkiem – jāstāsta, kur ej un kad būsi atpakaļ. Viņi paši ir kā bērni – ja viens paņem kādu mantu, to uzreiz vajag arī otram, bet viņi nestrīdas. Jorkšīras terjeri ir ļoti gudri un ļoti labi izjūt cilvēkus, viņu attieksmi pret sevi – par to esmu vairākkārt pārliecinājusies. Musjai un Tjomam patīk sēdēt uz palodzes un vērot ārā notiekošo – kā kaķiem! Kurš nepatīk, to norej!”
Musja ir aktīvāka, nepaklausīgāka un ziņkārīgāka nekā Tjoma, bet Tjoma ir rātnāks un ļoti jūtīgs, emocionāls – pārdzīvojuma brīžos viņam pat asaras saskrienot acīs. Bet kā mamma ar dēlu viņi sadzīvojot ļoti labi – Musja joprojām apkopj, apmazgā, uzpasē Tjomu un ļoti izrāda savas mātišķās jūtas. “Tiklīdz viņš iepīkstas, Musja skrien skatīties, kas ir noticis. Musja Tjomam vienmēr atdod savas mantas, savu vietu, bet, ja viņai dodu gardumu, tad skatās, vai tiek arī Tjomam. Veterinārārste Signe Gorbāne atzina, ka tādas suņu mammas esot retums,” saka  G.Šteinerte. ◆

Kategorijas