Tautas pacēlums bija liels!

2015. gada 23. janvāris 00:00

237

Šonedēļ arī Alūksnē vairākās vietās tika atzīmēta barikāžu piemiņas diena.
Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā norisinājās atceres tikšanās, kuras laikā jauniešiem un citiem interesentiem bija iespēja klausīties arī atmiņu stāstus no tiem, kuri paši bija piedalījušies barikādēs un cīnījušies par brīvu Latviju.
Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas direktores vietniece audzināšanas darbā Lolita Vanaga uzsver, ka katru gadu ģimnāzijā notiek barikāžu atceres pasākumi. Šoreiz tas bijis īpašs ar atmiņu stāstiem un to, ka jaunieši agrā rīta stundā pulcējās ārpus skolas telpām pie ugunskura un siltas tējas.
Alūksnietis un ilggadējais Alūksnes pilsētas sākumskolas direktors Dainis Svarups bijis Tautas frontes dalībnieks. “Jau 12.janvārī norisinājās smagie notikumi Viļņā, un mēs domājām, ka būsim nākamie.”

“Bija jāiet! Protams, ka bija bail, it sevišķi pirmo nakti, bet vēlāk pieradām. Tad vēl strādāju celtniecības organizācijā “Ogres SCO”, un, kas gan cits, ja ne celtnieki varēja palīdzēt ar smago tehniku.
Atceros, kā daudzi palīdzēja, nesa ēdienu. Tur nevarēja neiesaistīties, jo tautas pacēlums nudien bija liels! Rīgā bija arī pretēji noskaņota organizācija, kura pat rīkoja gājienu, taču tas izšķīda, jo juta, ka pret mums nav ko cīnīties. Protams, būtu drošāk, ja mums būtu ieroči, taču, skatoties uz tagadējiem notikumiem Ukrainā, es tikai varu teikt - paldies Dievam, ka mums tādu nebija,” atceras Dainis Svarups. Viņš tic tam, ka vajadzības gadījumā arī tagadējā jaunatne celtos un ietu aizstāvēt Latviju. “Ir dzīvē tādi brīži, kad nav vairs kur atkāpties,” pauda D.Svarups.
12.a klases skolniece Agnese Repule atzina, ka viņa vajadzības gadījumā noteikti dotos aizstāvēt Latviju. “Esmu patriote, un, lai arī būtu bail, es dotos. Zinu jauniešus, kuri nav patrioti un saka, ka brauks prom no Latvijas, bet, manuprāt, ja būtu nepieciešamība, arī viņi dotos kopīgi aizstāvēt Latviju,” sacīja jauniete.
Ar savu atmiņu stāstu dalījās arī pensionētais policijas pulkvežleitnants Gunārs Kļaviņš. Viņš uz barikādēm devies 20.janvārī. “Sapratu, ka arī mums turp jādodas. Pulcējāmies milicijas ēkā un kopā vēl ar septiņiem cilvēkiem bijām gatavi doties uz Rīgu. Dodoties uz Rīgu, tiešām domājām, ka būs jācīnās ar ieročiem. Sargājām arī Iekšlietu ministriju. Toreiz valdīja liels patriotisms, diemžēl pašreiz sabiedrība ir sašķēlusies. Mūsu brīvība un neatkarība ir trausla, it sevišķi paskatoties uz notikumiem gan Ukrainā, gan Francijā. Būsim stipri un, ja vajadzēs, aizstāvēsim savu tēvu zemi,” pauda G.Kļaviņš.
Pasākuma laikā iedvesmojošu runu teica arī Ernsta Ģlika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 8.b klases skolnieks Ernests Olders. Viņš savā uzrunā, ar kuru piedalījies arī konkursā “Mana kā Valsts prezidenta uzruna Latvijas dzimšanas dienā”, uzsvēra, ka brīvība nav pašsaprotama vērtība, bet tā tiek izcīnīta sīvās cīņās un pašaizliedzīgā darbā. “Kaut arī liekas, ka mierīga un droša pasaule ir nesasniedzams mērķis, mēs nedrīkstam nolaist rokas un paļauties uz to, ka gan jau kāds cits palīdzēs un paglābs. Lai katrs sev pasaka – es gribu un varētu strādāt! Gaismas pili esam uzcēluši, tad krāsim gaismu arī savās sirdīs! Mūsu tauta ir kā ozols, kas sūtīts negaisos un bargās vētrās. Daudz kuplu zaru tam ir nolauzts, bet saknes tam ir dziļi dzimtajā zemē. Mēs paši esam valsts, kādi esam mēs, tāda ir mūsu Latvija,” uzrunā pauda jaunietis.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Tautas pacēlums bija liels!

Kategorijas