Vienmēr zina, ko vēlas

2015. gada 23. janvāris 00:00

6428

Daniela Dobrovoļska: “Cilvēki vienmēr vēlas pārmaiņas, bet nav gatavi mainīties paši, jo vieglāk ir pieturēties pie standarta un ārpus tā nedomāt.”

Alūksnietes Danielas Dobrovoļskas (19 gadi) dzīve šobrīd ir ļoti piesātināta – viņa strādā algotu darbu Alūksnē, studē Rīgā, ir sabiedriski aktīva un nesen uzsākusi savu uzņēmējdarbību. Daniela ir pašpārliecināta - skaidri zina savas dzīves mērķus un apņēmīgi tos īsteno.
Bērnību pavadījusi Pededzes pagasta Čistigos, bet jau piecus gadus dzīvo Alūksnē, jo nolēma skolu mainīt un pārgāja mācīties no Pededzes pamatskolas uz Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāziju. Jau toreiz dažādu aktivitāšu dēļ bija grūti no Pededzes regulāri izbraukāt uz Alūksni, tādēļ pieņēma lēmumu pārcelties, ko atbalstīja arī vecāki. “Man ir izjūta, ka esmu radīta, lai strādātu iedzīvotājiem,” viņa lakoniski saka un ļaujas sarunai par mērķiem, jau sasniegto un sapņiem.
- Ko tu augstu vērtē apkārtējos cilvēkos un kas tev nav pieņemams?
- Man pašai sliktākā un tajā pašā laikā arī labākā īpašība ir tā, ka esmu maksimāliste, jo gribu izdarīt pēc iespējas vairāk, bet domājot ilgtermiņā. Apkārtējos cilvēkos man nepatīk zemā aktivitāte – viņiem nav ticības sev un pārmaiņām. Cilvēki vienmēr vēlas pārmaiņas, bet nav gatavi mainīties paši – viņi ir gatavi plūst pa straumi un pierast pie noteiktas sistēmas. Kāpēc? Jo vienmēr ir vieglāk pašam neko nedarīt. Ir vieglāk pieturēties pie standarta un ārpus tā nedomāt.
- Citādāk rīkojas tikai drosmīgie?
- Iespējams. Es arī cenšos.
- Tu esi sabiedriski ļoti aktīva jauniete. Ko gūsti sev no tā visa?
- Nekad neesmu pratusi pareizi atbildēt uz šo jautājumu. Vienmēr, kopš mācījos Pededzes pamatskolā, esmu centusies iesaistīties visur, kur iespējams – cenšos domāt ilgtermiņā un ticu, ka viss, ko daru šobrīd, man dod jaunu pieredzi, prasmes, zināšanas, ko varēšu izmantot pēc tam, veicot būtisku ieguldījumu ne tikai savā, bet arī citu cilvēku dzīvē. Ļoti vērtīgi ir arī iepazīt jaunus cilvēkus. Tas viss ir kā sniega lavīna – ja kaut kur sāc iesaistīties, aktivitāšu kļūst arvien vairāk. Piemēram, pagājušajā nedēļā saņēmu uzaicinājumu piedalīties Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisijas sēdē, tās apmeklēju jau otro gadu. Ja es iepriekš nebūtu iesaistījusies, mani tur neaicinātu.
- Tas ir tādēļ, ka kopš pagājušā gada pavasara esi 4. Jauniešu Saeimas deputāte. Kādi ir tavi paveiktie darbi?
- Tā arī ir jauna pieredze. Mums katram bija jāizstrādā ideja, ko gribētu īstenot kā Jauniešu Saeimas deputāts. Mana ideja bija par sociālās stratifikācijas jeb nevienlīdzības novēršanu uz etniskā pamata. Kā krievu tautības jauniete to ļoti izjūtu. Jauniešu Saeimā sasaukuma laiks ir viens gads – drīz tas beigsies, bet apsveru iespēju iesaistīties arī nākamajā sasaukumā. Nekas liels nav izdarīts, jo tur ir īstermiņa darbs. Jauniešu Saeimā katrs nāk ar savu un ļoti spēcīgu ideju, tādēļ bija grūti atrast vienotu tēmu un vienoties. Kompromisu atrast bija ļoti grūti – tāpat kā lielajā politikā, un beigās viss paliek nepabeigts. Turklāt Jauniešu Saeima nav vieta, kur es varu īstenot savu ideju – tur varu iegūt kontaktus un informāciju, kā to izdarīt.
- Tava izvirzītā tēma par sociālo un etnisko nevienlīdzību Latvijā ir ļoti aktuāla. Kā tu vēlētos to īstenot?
- Nacionālie un etniskie jautājumi ir ļoti sarežģīti. Ikreiz, kad saruna notiek par nevienlīdzības samazināšanu, blakus parādās arī jautājums par to, ka tādējādi tu veicini nevienlīdzību. Bet, ja tu par to nerunā, tad novērst 5 līdz 10 gados to nevar, ņemot vērā, ka Latvijā ir diezgan plašs etniskais sastāvs. Uzskatu, ka situācija varētu mainīties pēc gadiem 20, mainoties paaudzēm, jo Latvijā dzīvojošie citu tautību jaunieši kļūst arvien patriotiskāki.
- Vai pati arī izjūti sociālo nevienlīdzību etniskās piederības dēļ?
- Pirmos savus vārdus es teicu krievu valodā, arī ģimenē kādreiz runājām krieviski, bet vecāki vēlējās, lai Pededzes pamatskolā mācos latviešu plūsmā. Uzskatu, ka vecāki toreiz rīkojās ļoti pareizi. Tas bija liels pavērsiens. Es neizjūtu atšķirību starp manu ģimeni, lai gan abi vecāki ir krievu tautības, un kaimiņu ģimeni, kurā ir latvieši – mēs visi runājam latviešu valodā, svinam Latvijas svētkus. Protams, ir atšķirīgas mentalitātes iezīmes, bet tas ir sekundārs jautājums. Pēc tautības esmu krieviete, bet esmu Latvijas pilsone, tomēr ļoti bieži sastopos ar uzskatu, ka krievu tautības cilvēks nevar būt latvietis. Ir reizes, kad neizprotu, ar ko man sevi asociēt, jo izjūtu sevi kā latvieti. Bet nekur jau tā īsti nav definēts, kas tad ir latvietis, – es to izprotu kā Latvijas valstij lojālu pilsoni, un nav svarīgi, kāda tev ir tautība vai pilsonība. Tiesa, Alūksnes novadā nav etnisko problēmu – tas aktuālāk ir Rīgā.
- Šobrīd esi arī Alūksnes novada Jauniešu konsultatīvās padomes priekšsēdētāja. Vai Alūksnes novada dome ieklausās jauniešu viedoklī?
- Šīs padomes mērķis ir veicināt jauniešu sadarbību ar vietējo pašvaldību. Ieklausās – esmu patīkami pārsteigta, ka daļa pašvaldības pārstāvju ļoti aktīvi iesaistās ne tikai padomes, bet arī novada jauniešu aktivitātēs. Šajā ziņā gribu uzslavēt Evitu Aploku, kura vienmēr ir blakus, palīdz un atbalsta. Aktīvi iesaistās arī Aivars Fomins. Līdz šim mums Alūksnes novadā ir notikuši trīs jauniešu forumi, ko apmeklējuši vairāki novada deputāti nevis kā uzrunu teicēji, bet kā aktīvi līdzdalībnieki. Manuprāt, vislielākais padomes sasniegums ir jauniešu aktivitātes veicināšana. Piemēram, pēc Liepnas jauniešu foruma redzam, ka mūsu darbam ir rezultāti – pēc foruma vietējie jaunieši tur ļoti aktīvi darbojas. Liepnas jaunieši tagad ir pozitīvais piemērs citiem.
- Kāpēc izvēlējies studēt politoloģiju?
- Vienmēr esmu ticējusi, ka tas, kas notiek mūsu valstī, ir atkarīgs tikai no mums pašiem. Mani vienmēr ir interesējusi valsts vadība un politiskie procesi. Studējot apgūstu ne tikai politikas zinātni, bet arī vēsturi, starptautiskās attiecības, socioloģiju un daudzus citus nozīmīgus studiju priekšmetus.
- Vai pati būtu gatava kādreiz kļūt par Alūksnes novada, Latvijas politiķi?
- Kādreiz es noteikti gribētu būt cieši iesaistīta Alūksnes novada, valsts darbībā, lai nodotu iedzīvotāju domu tālāk. Rūpīgi sekoju tam, kas notiek Alūksnes novadā un ko par to saka iedzīvotāji. Šobrīd starp jauniešiem es Alūksnē neredzu jauno politiķu paaudzi. Vienmēr esmu zinājusi, ko vēlos – šobrīd mans mērķis ir iegūt bakalaura grādu politikas zinātnē, pēc tam maģistra grādu diplomātijā un tad vēl vienu bakalauru jurisprudencē. Studēju nepilna laika studiju programmā, jo vismaz darbdienās vēlējos būt Alūksnē. Man bija tik daudz iesāktu darbu un jaunu plānu, ka nevarēju tos pamest – mana vieta ir šeit! Sākumā, rudenī, bija ļoti grūti, jo visi mani draugi, klasesbiedri ir prom, bet man nekad nav bijusi nožēla par to. Mēnesi pēc 12.klases izlaiduma sāku strādāt, rudenī sākās studijas.
- No skolas sola strauji ielēci pieaugušo dzīvē.
- Jā, bet tas bija ar mērķi ātrāk nostāties uz savām kājām. Negribu būt starp tiem jauniešiem, kuri ar augstskolas diplomu kabatā joprojām ir bez darba pieredzes. Tagad piecas dienas nedēļā strādāju, sestdienās braucu uz studijām Rīgā un svētdienās cenšos atpūsties. Tā ir vienīgā diena, kad varu reizēm aizbraukt arī pie vecvecākiem uz lauku mājām Pededzes pagastā. Šī vieta man ir ļoti mīļa, tur dzīvo ļoti sirsnīgi cilvēki.
- Vai jauniešiem Alūksnes novada pagastos šobrīd ir darba iespējas?
- Ļoti minimāli, bet – ja cilvēks grib strādāt, viņam būs ko darīt. Vienmēr ir variants sākt darīt pašam, īpaši jauniešiem, nevis gaidīt gatavu darbavietu. Arī Alūksnes novada jauniešiem ir pieejamas dažādas atbalsta programmas, bet tās izmanto pasīvi. Jaunieši var paši uzsākt savu uzņēmējdarbību un darīt to, ko vēlas tur, kur vēlas, – ir tikai jādara!
- Tu esi starp tiem, kuri dara – gada nogalē ar Alūksnes novada domi parakstīji līgumu kā viena no jauniešu biznesa ideju konkursa uzvarētājām. Kā nonāci līdz šādai iecerei?
- Jau ļoti sen – mācoties skolā, zināju, ka gribu strādāt pati ar dārgiem materiāliem, tieši ar kažokādām. Pērn rudenī izdomāju, ka vēlos sev uzšūt lapsādas cimdus – uzšuvu! Uzšuvu vēl dažus pārus un uzdāvināju tuvākajiem cilvēkiem – viņi man ierosināja startēt pašvaldības izsludinātajā konkursā. Sāku izvērtēt, vai šī ideja varētu aiziet, jo kažokādu bizness prasa daudz lielākas investīcijas, nekā piedāvā pašvaldība projektos. No pieejamajiem 3000 eiro prasīju tikai 1200 eiro savas SIA “REVER A” dibināšanai, materiālu iegādei, lai citi nepaliek aiz strīpas.
- Un kā veicas jaunajā biznesā?
- Ļoti labi! Es ļoti novērtēju pašvaldības sniegto finansiālo atbalstu! Uzņēmējdarbības uzsākšana saistās ar lielu risku – es nezinu, vai šobrīd būtu tam gatava bez finansiālas garantijas. 15.janvārī noslēdzu pirmo mēnesi savā uzņēmējdarbībā ar pirmajām izmaksātajām algām, pirmajiem nomaksātajiem nodokļiem un pirmo peļņu – sajūta ir lieliska! Protams, tie nav ne simti, ne tūkstoši, bet – mani. Šobrīd kažokādu sezona tuvojas noslēgumam, bet es strādāšu uz nākamo. Tagad viss notiek mājas režīmā – iegādājos izejmateriālu, izdomāju, kas no tā taps, pieņemu pasūtījumu, ko izpilda kāda Alūksnes šuvēja, piegādāju klientam. Pati nešuju – esmu vadītāja. Esam jau šuvušas kažokādas cimdus, apkaklītes, pāršuvušas kažokus. Ceru nākamgad iekārtot uzņēmumam telpas un paplašināt darbinieku skaitu - gribu dot iespēju jauniešiem un strādāt ar viņiem. Mans mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu preci. Ar laiku vēlos izmantot tikai Alūksnē iegūtas izejvielas, jo gribu, lai mana ieguldītā nauda paliek Alūksnes novadā. Šādai domāšanai jābūt visiem mūsu novada uzņēmējiem.
Vienmēr esmu blakus jutusi spēcīgu apkārtējo cilvēku atbalstu – varbūt ne vienmēr to esmu pienācīgi novērtējusi. Tas man ir iemācījis, ka galvenais, ko varam darīt, ir palīdzēt citiem. Viss, ko pēdējo sešu gadu laikā esmu sasniegusi, ir, pateicoties cilvēkiem, kuri ir līdzās un saskatīja manī potenciālu, iedrošināja, un manai ģimenei, kura man ir iemācījusi, kas dzīvē ir galvenais.

Vizītkarte

◆ Vārds, uzvārds: Daniela Dobrovoļska.
◆ Dzimusi: 1995.gada 20.jūnijā Alūksnē.
◆ Izglītība: pērn absolvēja Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāziju, šobrīd 1.kursā nepilna laika studijās studē politikas zinātni Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē.
◆ Nodarbošanās: Alūksnes novada Jauniešu konsultatīvās padomes priekšsēdētāja.
◆ Ģimenes stāvoklis: neprecējusies.
◆ Vaļasprieki: tiem neatliek laika, bet viss, ko dara, jau ir kā vaļasprieks.
◆ Moto: “Tikai darot to, kas patīk, viss izdodas.”

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vienmēr zina, ko vēlas

Kategorijas