Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Attīstīt sevi var visur

Diāna Lozko

2015. gada 23. janvāris 00:00

13

Alūksniete Inese Teterovska dzīvo Skotijas pilsētā Pīterhedā nu jau sesto gadu. Katru vasaru viņa atgriežas Alūksnē, lai baudītu to, ko Skotija nekad nespēs sniegt. Ineses mājas ir gan Skotijā, gan Alūksnē, bet pagaidām viņa neplāno atgriezties, taču atzīst, ka Alūksnē ir kas tāds, kā nav nekur citur pasaulē.
Inesei Skotijā ir sava ģimene, dēlam Aleksim jau ir divi gadi. Mazais Aleksis apgūst divas valodas. “Man ir svarīgi, lai mans bērns zinātu abas valodas un zinātu par mammas dzimteni. Tas bagātinās arī viņa pieredzi un, kad apciemosim radiniekus, nebūs problēmu komunicēt. Ir ļoti svarīgi saglabāt daļiņu no Latvijas,” viņa saka.

Patīk radoši izpausties
Inesei patīk radoši izpausties un jau bērnībā paticis zīmēt, Latvijā apgūtas arī datordizaina iemaņas un fotografēšana, ar kuru saistās lielākā viņas dzīves daļa. “Agrāk fotografēju arī kāzas. Man ļoti patīk notvert mirkli, kurā ir kādas īpašas sajūtas un noskaņa,” viņa saka. “Zīmēju jau kopš bērnības un, kad devos dzīvot un strādāt uz Skotiju, zināju, ka vēlos turpināt attīstīties arī radoši. Sāku iet  koledžā, kur apguvu zīmēšanu un gleznošanu. Manuprāt, daudzi, kuri dodas strādāt uz ārzemēm, vēlas sevi attīstīt, bet pārsvarā to dara cilvēki, kuri vēlas palikt dzīvot ārzemēs. Daudziem arī te, Skotijā, ir tikai darbs, un viņi te pelna naudu, lai kādreiz atgrieztos Latvijā. Tad atliek mazāk laika un vēlmes iet kaut kur un uzsākt ko apgūt.”
Inese stāsta, ka atgriezties Latvijā ir ļoti jauki, jo šeit ir viņas dzimtene, taču arī Skotijā viņa jūtas kā mājās. “Man patīk atgriezties mājās Alūksnē, jo ir lietas, kuru man pietrūkst, kad esmu Skotijā. Tie ir īpašie meži un noteikti arī Alūksnes ezers. Kad dzīvoju Alūksnē, es katru dienu, kad bija pietiekami labs laiks, gāju peldēties. Man pietrūkst arī bargo ziemu, Skotijā nekā tāda nav. Arī Alūksnē ir mani mīļie cilvēki un radinieki. Ģimene ir ļoti liels atbalsts, un tieši tā palīdz arī justies labi gan Alūksnē, gan Pīterhedā,” pauž Inese.

Ir tikai jāklauvē un vēlreiz jāklauvē
Šobrīd Inesei vislielākais pienākums ir būt mammai un mazāk laika atliek radošām izpausmēm, kā, piemēram, fotografēšanai un zīmēšanai, taču viņa uzsver, ka patīkamo vienmēr var apvienot ar lietderīgo, un, lai arī divgadīgs rezgalis mājās ir izaicinājums, viņi kopā darbojas pie kāda liela radoša projekta. “Bērna istabā apzīmēju visu sienu ar Aleksim mīļām lietām. Tie ir dabasskati un viņa mīļākās automašīnas,” viņa stāsta.
Inese uzskata, ka radošiem cilvēkiem tomēr ir vieglāk izpausties Skotijā, jo tur nav tik lielas konkurences. Latvijā ir ļoti daudz radošu cilvēku, un arī Alūksnē daudzi kaut ko veido ar rokām, ražo kaut ko interesantu. “Galvenais jau tik un tā ir izpausties. Ir sevi jāreklamē, jātiecas un noteikti nevajadzētu sēdēt mājās. Arī alūksniešiem vajadzētu reklamēt savus darbus, stāstīt, ir jāiet un darbiņi jārāda arī citiem. Tā, pamazām, arī klientu loks paplašināsies. Ja vien cilvēkam ir vēlme, tad var izsisties, noteikti var. Ir tikai jāklauvē un vēlreiz jāklauvē,” pauž Inese. Viņa atzīst, ka nezina, kā dzīve iekārtotos, ja viņai Skotijā nebūtu ģimenes, taču pauž pārliecību, ka dzīvē viss iekārtojas tā, kā tam jānotiek. Daudzi cilvēki, dodoties strādāt uz ārzemēm, plāno atgriezties mājās, taču vēlāk dzīve iekārtojas tā, ka atpakaļ īsti negribas braukt. “Pagaidām es Alūksni apciemoju tikai vasarās, bet mana dzīve rit Pīterhedā. Nezinu, kas notiks tālāk, bet Dievam ir savi plāni un paļaujos uz viņu. Ceru realizēt savus sapņus un mērķus pavisam drīz. Gribētos darboties radoši aizvien vairāk,” teic Inese.

Kategorijas