Būvniecība kļūst sareažģītāka, dārgāka un laikietilpīgāka

2015. gada 30. janvāris 00:00

562

Arvīds Račinskis: “Sadrumstalotas sistēmas vietā tagad esam ieguvuši neskaidru un neatstrādātu sistēmu.”

Ceturto mēnesi valstī ir spēkā jaunais Būvniecības likums. Salīdzinājumā ar iepriekšējo jaunajā likumā noteikts būtiski atšķirīgs būvniecības process. Tagad arī katram iedzīvotājam, kurš iecerējis veikt individuālo apbūvi, rekonstruēt savu dzīvojamo māju, jārēķinās ar lielāku laika patēriņu, sarežģītāku procesu un būtiski lielākām izmaksām visā būvniecības gaitā.
Arī alūksnieši – nozares speciālisti - likuma tapšanas gaitā izteica savus priekšlikumus: daļa tika ņemta vērā, daļa – ne. Visi “Alūksnes Ziņu” uzrunātie speciālisti atzīst, ka jaunais likums ir sarežģījis būvniecības procesu, bet negarantē to, ka nākotnē tiks izskaustas līdzīgas traģēdijas kā 2013.gada novembrī lielveikalā “Maxima” Zolitūdē.
Tagad būvatļauja tiek izsniegta, pamatojoties uz būvniecības ieceres iesniegumu un būvprojektu minimālā sastāvā, kas ir izstrādāts atbilstoši teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteiktajām prasībām. Atkarībā no plānotās būves sarežģītības pakāpes un ietekmes uz vidi tagad būvatļauja tiek izdota ar nosacījumiem, kas ietver prasības būvprojektēšanai un nepieciešamos saskaņojumus, kā arī prasības būvdarbu uzsākšanai. Atbilstoši jaunajam regulējumam būvdarbus drīkst uzsākt tikai pēc tam, kad būvvalde izdarījusi atzīmi būvatļaujā par tajā ietverto nosacījumu izpildi un būvatļauja būs kļuvusi neapstrīdama. Būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš ir noteikts viens mēnesis, likumā paredzot papildus sabiedrības informēšanas pasākumus. Pienākums informēt sabiedrību ir pašvaldībām, kur būvniecība iecerēta, būvvaldēm un arī pasūtītājam - būvniecības ierosinātājam.

Pretrunīgs un nepilnīgs
Alūksnes novada būvvaldes vadītājs-arhitekts Arvīds Račinskis norāda, ka jaunais Būvniecības likums nebūt neuzlabo un neatvieglo darbu, jo ir pretrunīgs un nepilnīgs, nav saskaņots ar citiem saistītiem normatīvajiem aktiem. “Būvvaldes nav sagatavotas jaunajam tiesiskajam regulējumam – līdz šim tās ir cīnījušās pašas par sevi. Sadrumstalotas sistēmas vietā tagad esam ieguvuši neskaidru un neatstrādātu sistēmu. Kādreiz strādājām pēc stingrām padomju normām. Divtūkstošajos gados bija straujš būvniecības pieaugums – tas bija attīstītāju lobisma laiks, kad sāka likvidēt daudzus normatīvos aktus, kas traucēja attīstītājiem. Pēc treknajiem gadiem tika likvidēta Valsts būvinspekcija, kas bija viens no iemesliem arī Zolitūdes traģēdijai, jo kontroli veica tikai pašvaldību būvinspektori,” saka A.Račinskis. Viņš uzskata - sistēma nestrādās kā pulkstenis, jo nav perfektā mehānisma, un tā nebūs vēl ilgi tāpēc, ka deformēta ir ne tikai pati sistēma, bet arī uztvere, attieksme pret būvniecību. “Pozitīvi, ka sabiedriski nozīmīgām būvēm tagad atkal būs valsts kontrole no Valsts būvniecības kontroles biroja puses, kas darbu sāks ar šā gada jūliju. Šī iestāde izveidota kādreizējās Valsts būvinspekcijas vietā pēc Zolitūdes traģēdijas,” viņš saka.

Uzreiz - pie speciālista
A.Račinskis uzsver, ka līdz šim cilvēkam, kuram radās būvniecības ideja, vajadzēja tikai aiziet uz pašvaldības būvvaldi, pašam aizpildīt būvniecības iesnieguma uzskaites karti uz divām lapaspusēm, lai būvvalde sagatavotu plānošanas arhitektūras uzdevumu vai inženierplānošanas uzdevumu. Tam sekoja tehniskā projekta izstrāde, tā akceptēšana, pirms būvatļaujas saņemšanas personai bija jāveic obligātā civiltiesiskā apdrošināšana. Tad varēja uzsākt būvdarbus un pēc to pabeigšanas nodot objektu ekspluatācijā. Atbilstoši jaunajam Būvniecības likumam tagad šis process kļuvis daudz sarežģītāks.
“Tagad cilvēks ar savu būvniecības ideju nevar uzreiz vērsties būvvaldē, bet gan jāvēršas pie speciālista – projektētāja, būvinženiera, kurš spēj aizpildīt būvniecības iesniegumu, kas nu jau ir uz četrām lapaspusēm. Tagad jau šajā posmā personai ir jāveic obligātā civiltiesiskā apdrošināšana. Līdz ar būvniecības iesniegumu jau tad būvvaldē jāvēršas ar būvprojektu minimālā sastāvā. Agrāk atsevišķos gadījumos, kad bija vēlme būvēt nopietnākus objektus, būvvalde prasīja skiču projektu – tagad tas nepieciešams visiem. Pēc tam būvvalde akceptē ieceri un izdod būvatļauju, lai taptu būvprojekts. Kad būvprojekts ir gatavs, atkal jāvēršas būvvaldē, lai veiktu atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi, un tikai tad var uzsākt būvdarbus,” skaidro A.Račinskis.

30 eiro vietā 500
Tam, kurš grib būvēties, tagad jārēķinās ar lielākiem tēriņiem, jāveic apdrošināšanas iemaksas – jau pirms būvprojekta izstrādes jāapdrošinās projektētājam, pirms būvatļaujas saņemšanas jāapdrošinās būvētājam, apdrošinātiem jābūt arī citiem atbildīgajiem. “Līdz šim ģimenes mājiņas būvniecības gadījumā pie būvatļaujas saņemšanas bija jāsamaksā 30 eiro, bet tagad jau projekta apdrošināšana šādai mājiņai būs aptuveni 500 eiro. Tas attiecas uz visām būvēm – sākot no malkas šķūnīša,” saka A.Račinskis.
Šobrīd vēl nav pārmetumu no iedzīvotājiem, ka jaunā kārtība sarežģīta un dārgāka, jo vēl nav pagājis tik daudz laika. “Apdrošināšanas kārtība tagad ir strikta, un jebkurš neapmierinātais varēs pieprasīt savas izmaksas, piemēram, jau projekta stadijā. Jau līdz šim bieži vien projektētājs ar pasūtītāju nesapratās, bija domstarpības. Domāju, tas veicinās situācijas, kad jauno kārtību izmantos apzināti, speciāli izliekoties par cietēju,” saka A.Račinskis.

Lielākie cietēji – individuālie pasūtītāji
Arī alūksnietis, arhitekts Valdis Vīns atzīst, ka jaunais Būvniecības likums ir ļoti sarežģīts. Viņš uzskata, ka tas ir nevis būvniecības, bet projektēšanas likums. “Tas ir savārstīts un tukšs dokuments. Tagad obligāti jāveic sarežģītu divu stadiju projektēšana, kas prasīs par 30 procentiem lielāku darbam patērēto laiku un arī attiecīgi izmaksas. Manuprāt, vislielākie cietēji būs individuālie pasūtītāji, kuri vēlas būvēt vai pārbūvēt savas privātmājas. Pēc tam, kad viņi būs savas mājas uzbūvējuši vai pārbūvējuši, lai varētu objektu nodot ekspluatācijā, viņiem būs gandrīz tikpat līdzekļu vēl jāizdod, lai objektu nodotu! Obligāta prasība ir jauns topogrāfiskais uzmērījums, jābūt visiem slēdzieniem, piemēram, par ēkas energoefektivitāti, skursteņu un dūmvadu kvalitāti, zibens novedējiem, signalizāciju – visu iespējamo! Īsts murgs ir tas jaunais Būvniecības likums!” saka V.Vīns.
Viņš atzīst, ka projektētāji ir sašutuši par jauno likumu. “Tagad privātā būvniecība ir pielīdzināta daudzstāvu un publisko ēku būvniecībai, jo visa būvniecība sadalīta trīs grupās. Pirmajā grupā ir tikai malkas šķūnīšu būvniecība: pilsētās līdz 25 kvadrātmetriem un laukos līdz 60 kvadrātmetriem. Visa pārējā individuālā būvniecība iekļauta otrajā grupā, kur nepieciešama divu stadiju projektēšana. Jāuzsver, ka otrajā grupā ir arī daudzdzīvokļu mājas un publiskās ēkas, kurās vienlaikus var uzturēties līdz 100 cilvēkiem. Šajā grupā ir iekļauta gandrīz visa Alūksnes apbūve!” saka V.Vīns. Jaunais likums attiecas arī uz jau iesāktiem objektiem, jo tiem, kuri nav paguvuši objektu nodot ekspluatācijā līdz pagājušā gada 1.oktobrim, jāiet uz būvvaldi pēc atļaujas, lai saņemtu pagarinājumu. “Manā praksē arī tagad ir gadījums, kad projektēju privātmāju, bet dokumentācijā jaunā likuma dēļ viss jāsāk no nulles,” saka V.Vīns.

Strikti nosacījumi izglītībai
SIA “Cita būve” valdes priekšsēdētājs, būvinženieris Āre Pilds atzīst – pozitīvi, ka jaunais likums ir tapis, jo izmaiņas vajadzēja, bet tas vēl nav pilnīgs un laika gaitā jāuzlabo. “Labu likumu neviens neuzrakstīs, jo celtniecība nav vienkārša nozare – šeit katram vārdam, komatam ir būtiska nozīme, jo viss jāsalāgo ar tehnisko situāciju un iespējām,” viņš saka.
Ā.Pilds pauž nožēlu par pieredzējušajiem būvniecības nozares speciālistiem, jo jaunais likums paredz striktus noteikumus par viņu izglītību. Likumā ir noteikts arhitektiem un būvinženieriem nepieciešamais izglītības līmenis, lai būvspeciālists varētu iegūt prakses sertifikātu. Lai nodrošinātu būvniecības kvalitāti, būvspeciālista izglītība ar 2021.gada 1.janvāri nevarēs būt zemāka par pirmā vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību būvinženiera studiju programmā. “Līdz šim nozarē varēja strādāt speciālisti, kuri savulaik ieguvuši vidējo speciālo izglītību tehnikumā. Latvijā ir aptuveni 8000 būvinženieru – daļa no viņiem ir labi speciālisti, kuri ir tuvu pensionēšanās vecumam, tāpēc vairs neies iegūt augstāko izglītību, līdz ar to nozare zaudēs pieredzējušus speciālistus. Līdzīgu izglītības reformu savulaik jau valstī īstenoja mūzikas skolās,” saka Ā.Pilds.
Tagad visas būves sadalītas trīs grupās atkarībā no sarežģītības, bet nav skaidri atrunāta kopējā un lietderīgā kvadratūra, nosakot skaidras atšķirības starp otro un trešo grupu. “Tas var nākotnē radīt strīdus situācijas, kuras varēs novērst būvvaldē, bet labāk būtu, ja tas jau tiktu atrunāts likumā. Kā nozares speciālisti par to tikām izteikuši priekšlikumus arī semināros.”

Vajag klasifikāciju būvniekiem
Arī Ā.Pilds norāda – lai izpildītu jaunās normas, visām iesaistītajām pusēm jārēķinās ar lielāku laika patēriņu un augstākām izmaksām. “Būtiska atšķirība ir tā, ka tagad jau skiču stadijā pasūtītājam skaidri jāizprot, ko īsti un kādā apjomā viņš vēlas, un tas jāparedz pirms būvatļaujas saņemšanas, pretējā gadījumā turpmākā procesa gaitā šādus papildinājumus vairs nevarēs iekļaut – tad, lai šīs vēlmes īstenotu, viss būs jāsāk atkal no nulles. Bieži ir bijis tā - iebetonējam būvei pamatus, bet pasūtītājs secina, ka būs tomēr par mazu, un grib tos paplašināt. Atbilstoši jaunajam likumam tā vairs nedrīkstēs. Tā bija iegājies, ka pasūtītājs nereti pavirši izturējās pret šo procesu – tagad tā vairs nevarēs,” saka Ā.Pilds.
Lai arī tapis jaunais likums, valstiski vēl jārisina jautājums par būvniekiem un viņu klasifikāciju, par ko jau notiek diskusijas un tiek pilnveidoti likumi. “Tagad jebkurš mazais, jaundibinātais celtniecības uzņēmums var startēt un vinnēt iepirkumā par objektu, ko viņš nemaz nav spējīgs uzbūvēt: trīs mazi uzņēmumi kopā izveido, piemēram, apvienību, lai būtu iepirkumā prasītais iepriekš veikto darbu apjoms, un vinnē, bet patiesībā neko nopietnu nav būvējuši. Viņi dempingo cenu, uzvar iepirkumā un būvē objektu, par ko viņiem nav ne mazākās saprašanas. Tādēļ vajag klasifikāciju pa jomām: ja uzņēmums atbilst noteiktiem kritērijiem, tikai tad var piedalīties noteiktos iepirkumos. Tas ir tāpat kā medicīnā – feldšeris neveic ķirurģiskas operācijas,” saka Ā.Pilds.

FAKTI

◆ Jaunais Būvniecības likums paredz, ka, saņemot būvniecības ieceres pieteikumu, būvvaldei trīs darbdienu laikā jāpublicē informācija par būvniecības ieceres realizācijas vietu un būves veidu pašvaldības mājaslapā internetā un valsts būvniecības informācijas sistēmā. Būvvaldes pienākums būs paziņot sabiedrībai lēmumu, kas pieņemts, izskatot būvniecības ieceres iesniegumu, publicējot trīs darbdienu laikā informāciju pašvaldības mājaslapā internetā un būvniecības informācijas sistēmā par būvniecības ieceres realizācijas vietu, būves veidu un dienu, kurā stājas spēkā būvatļauja vai atteikums izdot būvatļauju. Šie sabiedrības informēšanas pasākumi ir obligāti. Savukārt pasūtītājam ir pienākums informēt sabiedrību piecu dienu laikā par saņemto būvatļauju, izvietojot būvtāfeli zemes gabalā, kur atļauta būvniecība. Bez tam pasūtītājs var individuāli rakstveidā informēt tos nekustamo īpašumu īpašniekus, kuru nekustamie īpašumi robežojas ar zemes gabalu, kurā atļauts veikt būvdarbus.

◆ Ja blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei tiks ierosināta tāda objekta būvniecība, kas var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), bet kam nav piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, būvvaldei būs pienākums nodrošināt būvniecības ieceres publisku apspriešanu un tikai pēc tam tā varēs pieņemt lēmumu par ierosinātā objekta būvniecības ieceri. Pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt arī citus gadījumus, kad rīkojama būvniecības ieceres publiska apspriešana. Būvniecības ieceres publisku apspriešanu nerīko, ja teritorijai, kurā paredzēta būve, ir spēkā esošs detālplānojums vai šādas ieceres realizācijai ir nepieciešams izstrādāt detālplānojumu.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Būvniecība kļūst sareažģītāka, dārgāka un laikietilpīgāka

Kategorijas