Īstie un neīstie

2015. gada 30. janvāris 00:00

Nu jau tepat aiz stūra Valentīndiena, un tā pienāks ātrāk, nekā kāds paspēs nopirkt puķes un kartītes ar rozā sirsniņām. Kuri tad ir mūsu īstie un kuri – neīstie cilvēki?
It kā būtu jābūt kaut kādai sajūtai, kaut kam īpašam, kaut kādām debesīm jāpaveras un sidraba lietum jāpārlīst pāri mūsu īstajiem. Varbūt kādam tā arī paveicies dzīvē, tomēr daudziem dzīve ir tas kopā savedējs, un galvenais jau - lai esot kāda vilkme. Kā tāda lokomotīve, kura mūs velk. Bet uz kurieni velk? Tik daudzreiz dzirdēts, ka galvenais, lai vienam ar otru labi, bet, atvainojos par atklātību, kas notiek ar tām attiecībām, kurās “vilcienu” vienmēr velk uz krūmiem? Kaut kur laika gaitā tās sliedes pazūd...
2013.gadā visā Latvijā tikušas noslēgtas 11 436 laulības, bet šķirta – 7031. Kas ir tas, kas kādu satur kopā, bet kādu šķir? Vilcieni, sliedes, vilkmes, kopceļi? Vai vispār ir tādi īstie un neīstie? Pareizie – nepareizie? Bet varbūt ir vienkārši ceļa kopā gājēji. Savos 28 gados gan nevarēšu sniegt kādu universālu atbildi, un diez vai manējā derēs kādam citam, bet vēl pavisam nesen es pārdomāju - kas tad ir mīlestība? Tik liela un visaptveroša sajūta, kuru ietvert rozā sirsniņu kartītē? Kas mums ir šis otrs cilvēks blakus? Vai tā nav otra pasaule, kuru gribas apskatīt? Papētīt? Vai arī tas ir skaists, bet mums svešs universs?
Iedomāsimies, ka mūsu dzīves partneris ir kosmoss un šovakar mums būs tajā jādodas - nezināmajā, varbūt pārāk tumšajā, pat baisajā. Vai mēs esam gatavi saņemties un kļūt pavisam neaizsargāti, atklāt kaut ko sen sasāpējušu, ieskatīties ne jau acīs, bet kopīgajā vai sen jau samudžinātajā ceļā? Vai mums pietiks drosmes doties nezināmajā un vēl vairāk – atlaist vaļā tos kosmosus, kuri nav mūsējie, kuros zvaigžņu ceļi jāmeklē citiem? Tā, bez aizvainojuma un pārāk lielām asarām, atskārst, ka tas vilciens ir sen jau nobraucis no sliedēm un viņu ir vērts stumt atpakaļ tikai tad, ja vismaz sākumā tas bija uz tām? Ja mēs jau no paša sākuma esam atsevišķas sliedes, pie tam vēl tādas, kuras negrib palikt paralēlas, tad ļausim tam vilcienam noiet no šīm sliedēm pavisam.
Vientulība var būt drūma padarīšana, bet daudzi no mums zina, ka ir smagi braukt vilcienā, kurš neved pa īstajām sliedēm. Var būt ļoti patīkami, bet tomēr smagi. Var izkāpt, var ieelpot un padomāt, kas mīlestība ir man, kas ir šis otrs cilvēks man. Iespējams, ir sanācis tikai nomaldīties un satikties atkal palīdzēs kopīgais ceļš. Jums jābūt paralēlām sliedēm, kuras varēs to vilcienu arī kaut kur nogādāt. Un nav vairs runa par īstajiem vagoniem, bet gan par īstajiem virzieniem.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Īstie un neīstie

Kategorijas