Par ko signalizē nagu graušana?

2015. gada 30. janvāris 00:00

Mazuļi bieži savas jūtas pauž darbībā

Mammu un vecmāmiņu sarunās nereti ieskanas bažas: kāpēc bērns sācis grauzt nagus? Vai tas ir nelāgs niķis vai kādas kaites simptoms?
Bērnu neiroloģe Ilze Jostmane norāda, ka nagu graušana jeb – medicīniskā terminoloģijā – onihofagija bieži ir viens no funkcionāliem nervu sistēmas traucējumu simptomiem un pieder pie tā saucamās neirožu grupas.
“Nagu graušana var būt kā viens izolēts neirozes simptoms, bet biežāk tas kombinējas ar citiem vairāk vai mazāk izteiktiem neirožu simptomiem: paaugstinātu uzbudināmību, miega traucējumiem, emocionālu labilitāti, dažādām bailēm, ātru nogurdināmību, veģetatīviem traucējumiem.”
Kad bērns izjūt emocionālu diskomfortu, nagu graušana ir kā ķermeņa atbildes reakcija. Tā var būt arī kā uzmācīga tendence: to darot, bērns it kā atslābinās un emocionāli īslaicīgi stabilizējas. Relaksācijas izjūtas ir patīkamas, tāpēc nagu graušana turpinās un pamazām kļūst par ieradumu.
“Retāk nagu graušana ir kā pavadošais simptoms uzvedības un emocionāliem traucējumiem, bieži tas ir sastopams pie UDHS – uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma, reizēm pavadošais simptoms nopietnākām psihoorganiskām saslimšanām, kas būs jau psihiatra kompetence,” zina I. Jostmane.

Jāmācās jūtas ielikt vārdos
“Nagu graušana var sākties jau trīs četru gadu vecumā, kad, iespējams, risinājušies kādi satraucoši notikumi. Tie ar laiku var aizmirsties, bet nevēlamais ieradums un trauksme saglabāties, un nagu graušana turpinās arī pieaugušā cilvēka dzīvē. Lai arī pārtraukt šķiet vienkārši, tā tas nav. Cilvēks piekrīt, ka nagu graušana ir lieka, taču, tiklīdz rodas satraukums, tā nagi nemanot ir mutē,” atzīst psihoterapeite Ineta Ozoliņa-Pese.
Mazulis, piedzīvojot trauksmi, sliktu pašsajūtu, meklē veidus, kā nomierināties, liekot kaut ko mutē. Kad bērns paaugas un pārtrauc zīst mātes krūti vai māneklīti, sāk grauzt nagus. Līdz asinīm nograuzti nagi ir agresija pret sevi, zina speciāliste. Ar to bērns pavēsta vecākiem, ka slikti jūtas, ka viņam nepieciešams atbalsts. Tā kā mazajiem spēja jūtas ielikt vārdos nav attīstīta, viņi bieži mēdz savas jūtas paust darbībā. Tā vietā, lai pieaugušajam paskaidrotu, kā jūtas, var sākt grauzt nagus.

Svarīgi atrast iemeslus
I. Ozoliņa-Pese novērojusi, ka pirmais, ko vecākiem vispirms gribas darīt, ir aizliegt: “Diemžēl rājiens un bieži atgādinājumi: “Beidz grauzt nagus!” nelīdzēs. Situāciju vēl tikai sliktāku padarīs, ja bērnu par nagu graušanu kauninās vai sodīs. Vecākiem jāatceras, ka bērns, iespējams, nagus ir sācis grauzt pārdzīvojuma dēļ, sodi un kaunināšana tikai vairos stresu un liks bērnam justies nesaprastam, nepieņemtam. Arī nagu smērēšana ar riebīgi garšojošām vielām var likt bērnam justies sodītam, pat tad, ja vecāki to nav domājuši kā sodu.”
Tā vietā, lai cīnītos ar sekām, lietderīgāk nopietni padomāt, kādi apstākļi varētu būt radījuši pārdzīvojumu un trauksmi. Vai tie varētu būt tādi notikumi kā, piemēram, vecāku šķiršanās, kāda vecāka atrašanās prombūtnē, dzīvesvietas maiņa, bērnudārza vai skolas gaitu uzsākšana, māsiņas var brālīša piedzimšana un citi. Vecāki var pievērst uzmanību tam, kā bērns jūtas, un kopīgi meklēt variantus bērna pašsajūtas uzlabošanai. Stresu izraisošas situācijas var uzglūnēt ik uz soļa, un jūtīgam bērnam var būt nepieciešama palīdzība, lai tiktu galā ar to, kas pieaugušajiem šķiet sīkums.

VIEDOKļi

ILZE JOSTMANE, bērnu neiroloģe
Tikai ārsts spēj izvērtēt simptomus un bērna attīstību kopumā, visu summēt un dot atbildi par bērna nervu sistēmas stāvokli. Ja tiek konstatēts, ka nagu graušana ir kā simptoms pie viegli izteiktiem neirotiskiem traucējumiem, pietiks ar relaksējošām procedūrām – regulāru baseina apmeklēšanu, relaksējošām masāžām, fitoterapiju, homeopātiska terapiju, ģimenes atbalstu, kāda aktīva sporta veida uzsākšanu vai interešu grupas apmeklēšanu. Ieilguša stresa situācijā svarīgs būtu psihoterapeita apmeklējums. Pirmsskolas vecuma un jaunāko klašu skolēniem var palīdzēt smilšu terapija, kas ļauj atbrīvoties no negatīvām emocijām, transformējot tās spēles laikā, un līdz ar to cilvēks emocionāli stabilizējas un neirozes simptomi izzūd.

INETA OZOLIŅA-PESE, psihoterapeite
Tā kā bērni vēl nav attīstījuši spēju savus pārdzīvojumus izteikt vārdos, tad vispiemērotākais veids, kā atrisināt grūtības, ir spēle. Izspēlējot pārdzīvojumus, bērniem tie vairs nav jāpauž ar negatīvu uzvedību, biežu slimošanu vai simptomiem. Smilšu spēles terapijas metode ir dabisks veids, kā atbrīvoties no emocionālas traumas, organizēt un izprast pieredzi. Smilšu kastē savu pārdzīvojumu var padarīt redzamu, izprotamu, aptaustāmu, kā arī izmaināmu. Atkal un atkal izliekot sāpīgās situācijas, bērni iekšēji atrod izeju.
Smilšu spēļu terapijas metodi var izmantot arī pieaugušie, jo dažkārt arī “lielie” pārdzīvojumus labāk spēj “izstāstīt” simbolu valodā.

Pieredze
Sapratusi, ka ieradums nav gluži nevainīgs, atcerējos veco labo teicienu “ķīli izdzen ar ķīli” un devos pie draudzenes, kura strādā par manikīri. Sākumā izmēģināju mākslīgi pieaudzētos nagus. Pēc tik pamatīgas apstrādes zobi vairs netika klāt. Jau pēc 10 dienām nagi bija paaugušies un nosedza apgrauzto naga spilventiņu. Reiz, kad atkal liku nagus pie mutes, plastmasu atgādinošā nepatīkamā garša likās pretīga. Šī metode der arī vīriešiem un bērniem, jo ir speciāli krāsu materiāli dabiskā krāsā un nagu garumu katrs var izvēlēties pēc patikas.
Palīdzēja arī regulārs manikīrs, jo meistare apkopa nagus tā, ka nepalika nevienas brīvas maliņas, kur zobiem ieķerties. Mājās nagus palutināju ar eļļu. Iegādājos un vienmēr nesāju līdzi nagu vīlīti un knaiblītes, lai jebkurā mirklī varētu apkopt nagu, kas šķiet par garu. Katru reizi, kad zobi tuvojās nagiem, savilku roku dūrē un tā turēju, līdz vēlme tādējādi “savest kārtībā” nagus pārgāja. Labs veids, kā relaksēties, izrādījās kaķis, ko iegādājos, un jogas nodarbības. Ieradums pilnībā izzuda gada laikā.
RAMONA (26)

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Par ko signalizē nagu graušana?

Kategorijas