Risinājumu reformai maz

2015. gada 6. februāris 00:00

391

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecerētā skolu reforma būs skarba – valsts pēc savas aprēķinu formulas noteiks, cik finansējuma skolām pienāksies, kas ir būtiski mazāk nekā pašlaik un apdraud daudzu mazo skolu pastāvēšanu. Reforma sāpīgi skars arī Apes novadu – tur šobrīd aktīvi meklē tam risinājumu.

Šobrīd valsts finansējumu pedagogu atalgojumam skolām ir iedalījusi pēc līdzšinējiem kritērijiem, bet tikai gada pirmajiem astoņiem mēnešiem. Jauno reformu ministrija grib īstenot jau ar 1.septembri.

Neperspektīvās skolas?
Apes novada domes janvāra sēdes informatīvajā daļā deputāti tika iepazīstināti ar IZM nesen veikto pētījumu “Izmaiņas Latvijas apdzīvojumā un to ietekme uz izglītības pakalpojumu izvietojumu”. Tas skaidri parāda valsts attieksmi pret lauku iedzīvotājiem – pētījumā apkopotas pēdējo 20 gadu tendences valstī iedzīvotāju migrācijai, skaitam, izglītības iestāžu un skolēnu skaitam, norādot, ka nākotnē perspektīvas ir tikai lielo pilsētu un lielo apdzīvoto vietu skolām. Apes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju atzīst – IZM noteikusi neperspektīvās skolas, norādot, ka ne Gaujienā, ne Apē nākotnē vairs nav vidusskolas klašu. Bet skolas, kur Apes novadā apgūt izglītību no 1.līdz 6.klasei, varētu būt tikai Apē un Gaujienā. “Janvāra sākumā no ministrijas neviens vēl par šādām iecerēm skaļi nerunāja, šī informācija parādījās ap 20.janvāri. Šī ir informācija, lai mēs nedzīvotu pasakā,” viņa saka.
Par izmaiņām bērnudārzos un speciālajās izglītības iestādēs šobrīd nerunā – tikai par pamatskolām un vidusskolām, ģimnāzijām. Līdz 2017.gadam valsts gatava finansēt tikai tās izglītības programmas, kuras skolas atvērušas līdz 2014.gada 1.septembrim – tas nozīmē, ja kāda skola, meklējot situācijai risinājumu, vēlētos atvērt jaunu izglītības programmu, valsts finansējuma tai nebūtu.

7.līdz 9.klasi – pie
vidusskolām
Ir sagatavots projekts par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos nr. 1616 par kārtību, kā IZM aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību izglītības iestādēm pedagogu darba samaksai. Apes novada domes izglītības darba speciāliste Gunta Ļuļe apmeklējusi vairākus seminārus gan Rīgā, gan Alūksnē par gaidāmo reformu. Viņa atzīst – reizēm apjomīgus semināru materiālus atsūta vēlu iepriekšējās dienas vakarā, lai ar tiem pat nevarētu pagūt iepazīties.
“Tiks mainīti aprēķinu koeficienti pa klašu grupām. 1. līdz 6.klasēs ir virzība uz to, ka 7. līdz 9.klases tiks noteiktas kā proģimnāzijas klases, un no ministrijas izskan neslēpts mājiens, ka šīs klases būtu jāpievieno jau pie vidusskolām. Savukārt tuvāk dzīvesvietai atstāt 1. līdz 6.klases. Strikti ir noteikts, ka 10. līdz 12.klašu pedagogu algas nedrīkstēs finansēt no 1. līdz 9.klašu pedagogiem paredzētās algas,” saka G.Ļuļe. Viņa uzsver, ka fakti par jauno pedagogu algu finansēšanas modeli nav iepriecinoši. Apes novadam tas nozīmētu, ka Vidagas Sikšņu pamatskolā valsts apmaksātas būs tikai 3,3 skolotāja amata vienības, Trapenes pamatskolā – 5,2, Gaujienas vidusskolā – 10,3, bet Apes vidusskolā – 10,9, kas ir mazāk nekā pašlaik. “IZM, rēķinot pedagogu skaitu, ņem vērā, ka uz vienu pedagogu ir jābūt 8,12 skolēniem. Ir noteikts arī minimālais piepildījums vidusskolas klasēs – Apes novada grupā tie ir vismaz 14 bērni klasē. Šobrīd mums visās trīs vidusskolas klasēs gan Gaujienā, gan Apē ir tikai pa 19 skolēniem. Gaujienas vidusskolā kopā mums šobrīd ir 99 skolēni, Apes vidusskolā – 132,” stāsta G.Ļuļe.

Vajadzēs ceturtdaļmiljonu
Pirms pieciem gadiem Apes novadam no valsts saņemtās mērķdotācijas pietika līdzekļu pedagogu algām - nauda sekoja skolēnam līdz pašvaldībai, kur to sadalīja pa skolām. Toreiz, aizņemoties vienu likmi no Apes vidusskolas, varēja finansēt visas Apes novada četras skolas, nedaudz piemaksājot Trapenes skolai un nedaudz vairāk – Sikšņiem. Pirms pāris gadiem atpakaļ nonāca pie situācijas, ka tikai Apes vidusskola var izdzīvot ar sev piešķirto mērķdotāciju. “Kopš tā brīža iekšēji novadā valsts piešķirto finansējumu vairs neesam pārdalījuši, bet trūkstošo piemaksājuši no Apes novada domes budžeta. Gaujienas vidusskolai piemaksāt vajadzēja nedaudz – tikai daļai direktora algas. Vairāk - Trapenes un Sikšņu pamatskolām, jo sākām izjust, ka mums nepietiek finansējuma izglītības programmu realizācijai,” stāsta G.Ļuļe.
Pērn Apes novada dome no sava budžeta atvēlēja vairāk nekā 100 000 eiro, lai finansētu trūkstošo daļu ne tikai skolu pedagogu atalgojumam, bet arī tehnisko darbinieku algām. Ja stāsies spēkā valstī iecerētās izmaiņas, Apes novadam no sava budžeta mācību gadam vajadzēs ceturto daļu miljona jeb 249 000 eiro, lai nodrošinātu skolu darbību iepriekšējā apmērā.

Valsts nav pelnījusi godīgus nodokļus
IZM iecerētās izmaiņas ir nežēlīgas – Apes novada domes deputāti par to savos viedokļos bija tieši. Guntars Purakalns ironiski secina, ka valstī iecerēta atgriešanās akmens laikmetā. “Kam vairāk vajag: uz 1000 hektāriem vienu zemnieku, blakus viņam divas ģimenes, kas eksistē, un uz 3000 hektāriem vienu mājskolotāju, kurš tiem apmēram 15 bērniem visu prot iemācīt!” viņš saka.
Dzintars Raibekazs norāda, ka valstī tikai rēķina ekonomisko izdevīgumu, nedomājot par cilvēkiem. “Viņi laikam gribētu, lai pie tām dažām palikušajām skolām ir kopmītnes, kur bērni dzīvo visu nedēļu – ekonomiski izdevīgi un viss!”
Ivars Kalniņš atzīst – šobrīd Latvijā lielveikalus būvē vairāk nekā rūpnīcas, bet lielveikali valsts budžetam naudu nenes, turklāt starp lielveikalu īpašniekiem ir ļoti maz latviešu. “Kad Latvijā tomēr grib celt kādu rūpnīcu un veic aptauju, mēs uzreiz esam “zaļi”, sakām, ka tur būs putekļi, trokšņi! Ja veidojas šāda situācija izglītības sistēmā, tad varbūt uzņēmējiem šai valstij vispār nevajag maksāt nodokļus, bet par to naudu uzturēt savas skolas! Ļoti sāp tas, ka šobrīd tik tālu esam nonākuši - skolām trūkst finansējuma. Iznāk, ka laukos cilvēkiem jābūt muļķiem, Rīgā tikai gudrajiem, bet rīdzinieki brauc uz laukiem un priecājas par muļķiem. Lielās krāpšanas ar valsts naudu notiek pamatā tikai Rīgā. Uzņēmējiem jāsāk apvienoties – valsts nav pelnījusi godīgus nodokļus, ja tās attieksme nav godīga pret iedzīvotājiem,” saka I.Kalniņš.

Pēc pieredzes – uz Igauniju
Andris Rubins secina – ja novadā nebūs savas vidusskolas, tad daļa jauniešu paliks bez vidējās izglītības, jo nebūs ieinteresēti tālu braukt uz citu novadu, un izglītības līmenis starp pagastu iedzīvotājiem pazemināsies. Viņam piekrīt Aivars Maltavnieks, norādot, ka pie šādas valsts politikas izglītotu cilvēku laukos paliks vēl mazāk, jo tā valsts piespiedīs bez darba palikušos pedagogus aizbraukt uz lielpilsētām vai vispār no valsts. Viņš min Igauniju kā piemēru, kur valsts domā arī par mazo lauku skolu saglabāšanu. “Igauņu mazās skolas nav lielākas kā mūsējās, bet Igaunijā šādā skolā pedagogam ir normāla alga - aptuveni 1000 eiro mēnesī par slodzi. Latvijā viena izglītības reforma seko nākamajai, skolotājus kā muļķus jau kuro reizi vazā aiz deguna – tagad ar kvalitātes pakāpēm! No valsts puses atbalsta mums nav nekāda! Turpretim Igaunijā ir vienkārša samaksas sistēma, bez sarežģītām formulām. Skumji, ka visur valstij naudas pietiek, tikai izglītībai ne,” saka A.Maltavnieks.
A.Harju vērsās pie deputātiem ar aicinājumu aktīvi sekot situācijai un dalīties ar risinājumu, ja tāds rodas. “Varbūt kādam kaut kas ienāk prātā, kāds kaut ko dzird, aizgūst piemēru no Igaunijas – viss noderēs! Ja nebūs skolas, te būs tukšums. Skolām ir jābūt!” viņa saka un atzīst, ka drīzumā atkal dosies pieredzes apmaiņas braucienā uz Igauniju, lai vēlreiz izzinātu mazo skolu pieredzi, ko varētu pārņemt. ◆

FAKTI

Dažas skaudras atziņas no Izglītības un zinātnes ministrijas nesen veiktā pētījuma “Izmaiņas Latvijas apdzīvojumā un to ietekme uz izglītības pakalpojumu izvietojumu”:
◆ Kvalitatīvs izglītības process jānodrošina tur, kur skolēnu vecākiem ir iespēja atrast darbu. Līdz šim piekoptā politika par katru cenu saglabāt skolas vietās, kur lielākie darba devēji ir pašvaldības un citas valsts struktūras, nav pasargājusi no iedzīvotāju aizplūšanas uz perspektīvākiem reģioniem un ārvalstīm. Daudzos gadījumos skolas esamība bezdarba skartajos reģionos ir bijis iemesls bērnu atstāšanai vecmāmiņu vai citu radu uzraudzībā. Skolēnu vecāku ilgstoša uzturēšanās vietās, kur iespējams veidot karjeru, nepietiekamās uzmanības dēļ bieži nelabvēlīgi ietekmē bērnu psihi.
◆ Ja skolēnu skolā ir tik, cik iespējams sasēdināt vienā autobusā, tad skolas turpmākai uzturēšanai, izņemot atsevišķus gadījumus ar īpašu specializāciju, par valsts un pašvaldību līdzekļiem nav pamata, jo autobusa uzturēšana vienmēr izmaksās lētāk, turklāt daļā gadījumu tie jau tagad ir iegādāti un jau pilda skolēnu transporta funkciju. Vēl jo vairāk, ja nokļūšanas ilgums no esošās skolas līdz perspektīvajai vairākumā gadījumu nepārsniedz 15 līdz 25 minūtes. Šis fakts kliedē mītu par “graujošo” ietekmi, kādu uz skolu pieejamību varētu atstāt skolu tīkla optimizācija.
◆ Pašvaldībām pieņemt nepopulārus lēmumus skolu tīkla reorganizācijā palīdzētu IZM stingri uzstādījumi par audzēkņu minimālo skaitu valsts un pašvaldību finansētajās mācību klasēs un izglītības iestādēs.
◆ Kopš 20.gadsimta deviņdesmito gadu vidus skolas vecuma bērnu skaits Latvijā ir samazinājies gandrīz divkārt – no 433 tūkstošiem 1995.gadā uz 222 tūkstošiem 2014.gadā. Vidējā slodze uz vienu pedagogu Latvijā ir trīskārt zemāka nekā Eiropā vidēji – attiecīgi 6 un 15 skolēni uz vienu pedagoga slodzi.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Risinājumu reformai maz

Kategorijas