Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Jauns gads sācies ar jaunām iespējām

Līga Vīksna

2015. gada 6. februāris 00:00

314

Vizītkarte

Vārds, uzvārds: Astra Strazda.
Dzimusi: 1959.gada 29.jūnijā Ziemeru pagastā.
Izglītība: vidējā.
Nodarbošanās: Mārkalnes pagasta tautas nama vadītāja.
Ģimene: meita Andra dzīvo Rīgā, mazmeitiņa Sofija (3 gadi). 
Vaļasprieki: dārzs un puķes, grāmatu lasīšana, krustvārdu mīklu minēšana, ceļošana.

Mārkalnietei Astrai Strazdai šis gads sācies ar pozitīvu un negaidītu pavērsienu – uzņemoties jaunu amatu, viņa kļuvusi par Mārkalnes pagasta tautas nama vadītāju. A.Strazda atzīst – ideju darbam ir daudz, šobrīd iestrādājas un izzina iedzīvotāju vēlmes par to, kādas kultūras norises viņi savā pagastā vēlētos.
Savulaik A.Strazda mācījusies Ziemeru pamatskolā, pēc tam Apes vidusskolā. Pēc vidusskolas absolvēšanas neilgu laiku darbā aizvietojusi Apes bibliotekāri, pēc tam astoņu gadus nostrādājusi Meijera ciema (tagad Jaunannas – red.) bibliotēkā. “Literatūra un grāmatas mani ir saistījušas vienmēr, tādēļ izmantoju tolaik iespēju gūt pieredzi šajā darbā,” atminas A.Strazda. Tad apprecējās un pārcēlās dzīvot uz Mārkalnes pagastu – skaistā vietā, pie Jaunalūksnes un Mārkalnes pagastu robežas, kur Akaviņa ietek Pededzē. Tur ir A.Strazdas miera osta sirdij un dvēselei. Saimniekoja savā saimniecībā, audzināja meitiņu. Pēdējos gados, kad rekonstruēja valsts autoceļu Alūksne – Zaiceva, strādāja par sargu SIA “8 CBR”. Tad radās iespēja pretendēt uz vakanto Mārkalnes pagasta tautas nama vadītājas amatu, kurā A.Strazda tika apstiprināta ar 15.janvāri.
- Kas rosināja pieteikties šim amatam?
- Tas notika ātri un strauji – pagastā bija vakance, bija jāizdomā, vai gribu iesniegt savu kandidatūru un izrauties no mājas dzīves. Līdz tam dzīvoju mājās un kopu vīra mammu, kura bija invalīde. Mans vīrs nomira jau pirms 15 gadiem, nesen arī vīra mamma, man bija izvēles iespēja, izšķiršanās, vai es gribētu un varētu uzņemties šādu darbu. Patiesībā man vienmēr ir paticis rīkot pasākumus – savulaik ar māsām ģimenes lokā, piemēram, organizējām vecākiem Zelta kāzas un citus pasākumus. Tiesa – būt tautas nama vadītājam ir kaut kas cits, citi darba apjomi un specifika, pie tā vēl pierodu.
- Jūsuprāt, ko nozīmē būt tautas nama vadītājai – pašai svētkos vienmēr jāstrādā!
- Jā, tā ir, tas ir diezgan saspringts un grūts darbs, jo nemitīgi kaut kas jādomā priekš citiem, jāpagūst visu padarīt – turklāt tā, lai cilvēkiem patiktu. Tas ir atbildīgs darbs, viegls nav, bet katram darbam sava garoziņa. Man patīk šis darbs! Iepazīstu cilvēkus, viņu intereses – tas jāzina, pretējā gadījumā manis rīkotie pasākumi nebūs apmeklēti.
- Kas patīk mārkalniešiem?
- Teātra izrādes, koncerti. Labas atsauksmes ir par Igauņu ģimenes koncertu, kas bija Mārkalnē – daudzi atzinuši, ka pēc kāda laika labprāt vēlreiz baudītu šīs ģimenes uzstāšanos. Daudzi vēlētos, lai pagastā tiek plašāk atzīmēti latviešu tradicionālie svētki – Meteņi, Mārtiņi, Lieldienas, Jāņi, Ziemassvētki. Tagad tuvojas Meteņdiena – iedomājos uzaicināt Ziemeru folkloras kopu, bet viņi nevarēs atbraukt, jo kopas dziedātājas šobrīd gatavojas vokālo ansambļu skatei. Bet Meteņdienas pasākums Mārkalnē būs – to rīkosim sadarbībā ar Mārkalnes pamatskolu.
- Šis pasākums būs jūsu ugunskristības jaunajā amatā.
- Tā var teikt. Janvārī biju aizbraukusi līdzi uz Ilzeni mūsu vokālajam ansamblim, tur notika sadziedāšanās pasākums. Tad bija sadraudzības vakars senioriem Pededzes pagastā, uz kuru arī devos līdzi, un janvāra beigās – pirmās ziemas sporta spēles senioriem tepat Mārkalnē, ko organizēja mūsu pagasta jaunieši. Līdzdarbojos, vēroju un analizēju, lai vēl labāk izprastu iedzīvotāju vēlmes. Vēl man jāizzina darbspējas vecuma mārkalniešu, kuri ir vecumā no 35 līdz 50 gadiem, vēlmes. Seniori ir ļoti atsaucīgi, labprāt visur līdzdarbojas un paši izdomā daudzveidīgus, interesantus pasākumus, izsaka idejas, arī jaunieši aktīvi līdzdarbojas. Viņi atzina, ka vasarā, kad atgriezīsies vecāku mājās no savām mācību, studiju vietām, atkal izdomās kaut ko interesantu savam pagastam.
Februārī rīkosim Valentīna dienas ballīti, tad būs Lieldienu pasākums brīvā dabā – laukumā starp tautas namu un pamatskolu, pie mūsu jaunajām, lielajām šūpolēm, ir jau ieceres arī citiem pasākumiem.
- Cik amatiermākslas kolektīvu šobrīd ir Mārkalnes tautas namā?
- Tikai sieviešu vokālais ansamblis, ko vada Eleonora Dambīte no Annas. Šobrīd ansambļa dalībnieces aktīvi gatavojas skatei un Lieldienu koncertam Opekalna baznīcā. Gribētos izveidot kādu kolektīvu bērniem, piemēram, deju kolektīvu, bet uz vietas pagastā nebūtu vadītāja – tad atkal jārunā ar kādu no citurienes, kurš ir ar mieru braukāt. Vēl ir iecere, ka varētu veidot līnijdeju kolektīvu vai vingrošanas grupu, bet vispirms jāizzina, cik dalībnieku tiem varētu būt un vai tas varētu izdoties. Pagastā ir aktīva bibliotēkas vadītāja Sanita Silirova, kura līdzdarbojas ar jauniešiem. Ar rudeni vēlētos tautas namā izveidot rokdarbu pulciņu, bet arī vēl jāizzina, ko tieši vairums mārkalniešu tajā vēlētos apgūt, lai intereses saskan.
- Vai cilvēki nav ļoti pārņemti ar savām problēmām?
- Daļa noteikti ir – cilvēki ir nospiesti, jo ne visiem laukos ir darbs. Viņi būtu priecīgi, ka būtu darbs un varētu strādāt. Citi atkal raujas divos darbos, lai uzturētu ģimeni, tāpēc neatliek laika kultūras pasākumiem. Bet vienmēr ir arī daļa cilvēku, kuri vispār negrib iesaistīties pagasta kultūras dzīves norisēs – diemžēl viņus izdabūt no mājām ir praktiski neiespējami.
- Kādus pasākumus pašai patīk apmeklēt?
- Dažādus – man patīk būt skatītāja lomā! Vasarās labprāt braucu uz koncertiem, teātra izrādēm Alūksnes Pilssalā, apmeklēju pasākumus Alūksnes tautas namā – arī es gaidu, kad tajā beigsies rekonstrukcijas darbi, lai var atkal to apmeklēt. Joprojām spilgtas atmiņas man ir par Ziemassvētku koncertu Nacionālajā teātrī Rīgā, ko apmeklēju Ziemassvētku laikā. Alūksnē pēdējā teātra izrāde, ko apmeklēju, bija “Ontons i Anne” - patika!
- Jūsuprāt, cik naudas cilvēks ir gatavs tērēt kultūras pasākumu apmeklēšanai?
- Domāju, ka ļoti minimālu summu – līdz pieciem eiro par pasākumu, jo līdzekļu cilvēkiem ir tik, cik ir. Ir cilvēki, kuri neatnāk uz pasākumu, lai gan vēlētos, jo nav naudas. Kad, piemēram, uz valsts svētkiem pagasts organizē pasākumu par brīvu, tad Mārkalnes tautas nama zāle vienmēr ir pilna. Maksas pasākumos tā nav. Analizējot pagājušā gada pasākumu apmeklējumu Mārkalnē, secināms, ka salīdzinoši liels apmeklētāju skaits bijis mūsu estrādes “Lakstīgalas” vasaras sezonas atklāšanas pasākumā, pārējos pasākumos – maz...
- Ir kāda mūziķu grupa, ko noteikti vēlaties uzaicināt uz Mārkalni?
- Uzskatu, ka mums vairāk jāizmanto pašmāju mūziķi, kuri arī ļoti labi spēlē, piemēram, Gunārs un Zane. Savējiem arī jādod iespēja! Līdz šim Mārkalnē bieži aicināti mūziķi no Latgales puses – katru gadu nevar vienu un to pašu. Bet es aicinu mārkalniešus droši izteikt savas vēlmes, ko viņi labprāt vēlētos Mārkalnes kultūras dzīvē!
- Pastāstiet par saviem vaļaspriekiem!
- Vasarā tas noteikti ir dārzs, puķes, ziemā – grāmatu lasīšana un krustvārdu mīklu minēšana, pavisam nedaudz – rokdarbi. Man patīk daiļliteratūra, romāni. Pēdējā grāmata, ko izlasīju, ir par aktieri Hariju Spanovski un viņa dzīves gājumu. Manas grāmatas ir tās, kas domātas sirdij un dvēselei.
Patīk arī ceļot – gan pa Latviju, gan uz ārvalstīm. Ceļoju kopā ar ceļotāju grupām vai divatā ar meitu. Tālākās valstis, kur esmu bijusi, ir Horvātija un Turcijā Antālijas pilsēta. Braucot redzi katras valsts dabas skaistumu un varenumu. Ļoti skaisti ir arī tepat Latvijā – piekrītu tiem, kuri uzskata, ka vispirms jāiepazīst arī savas valsts skaistums un varenums, lai brauktu citur. Pēc tam var salīdzināt citur gūtos iespaidus ar mūsu situāciju – jāatzīst, ka pēdējos gados Alūksnes novads kļuvis skaistāks un sakoptāks. Reizēm abām ar meitu rodas ašās idejas un aizbraucam kaut kur uz vienu dienu – vasarā bijām Tartu un Tallinā. Man ļoti patīk puķes, īpaši visas pavasara puķes, kas dzen pirmos asniņus no zemes, pēc tam uzplaukst, savukārt vasarā it īpaši sajūsminos par lilijām, rozēm, rudeņos – viršiem mežā... Vairākus gadus esmu apmeklējusi arī Vislatvijas Puķu draugu saietus. ◆

Kategorijas