Garšas baudītājiem saglabā vasaru

2015. gada 6. februāris 00:00

1477

Alūksnietes Annas Avotiņas vaļasprieks jau vairākus gadus ir sukāžu gatavošana un neparastu ievārījumu vārīšana. Šajā procesā izmēģināts daudz kas – arī ķirbju un biešu sukādes un rabarberu ievārījums ar rožu ziedlapiņām.
“Pirms pieciem gadiem uz Ziemassvētkiem man uzdāvināja mājās gatavotas sukādes. Mājiniekiem teicu, ka es arī varētu gatavot sukādes, viņi gan uz to raudzījās skeptiski. Alsviķu pagastā mums ir lauku īpašums, kur aug vecas ābeles un ļoti daudz rabarberu. Arī rabarberi mani vedināja uz domām, ka kaut kas jādara, pretējā gadījumā tie iet postā. Vasarā sasparojos un cepeškrāsnī žāvēju rabarberus – elektrības rēķins bija liels, bet rabarberi ļoti garšīgi! Tagad gan esmu iegādājusies žāvētāju...” smaidot pirmsākumus atminas A.Avotiņa.

Arī biešu un ķirbju sukādes
Nopietni sukāžu gatavošanai viņa pievērsusies trīs gadus, divus gadus piedalās mājražotāju tirdziņos Ziemassvētku un Lieldienu laikā Alūksnē, vienreiz tirgojusies Balvos – turp atkal pošas uz Valentīndienas tirdziņu. A.Avotiņa gatavo ne tikai rabarberu, bet arī ķirbju, ērkšķogu, cidoniju, ābolu, ķiršu sukādes. Ir izmēģinājusi arī biešu sukādes – tās gan vispirms izvārīja, iemarinēja un tad žāvēja, tomēr tāpat bija jūtama specifiskā biešu garša, tādēļ tās neesot īpaši iecienītas.
“Visu, ko izmantoju sukādēm, nomizoju, sagriežu gabaliņos un apberu ar cukuru, lai izdalās sula, tad žāvēju. Es cukuru beru nedaudz – uz kilogramu augļu, ogu tikai 200 gramus. Otrā dienā notecinu un žāvēju. Cukuru nelieku tikai saldajiem āboliem, savukārt ķirbjiem līdz ar cukuru pievienoju arī citrona sulu – kilogramam ķirbju izmantoju divu citronu sulu, jo tas mazina specifisko ķirbja garšu. Iegūto sīrupu izmantoju savām vajadzībām. Vienā reizē žāvētājā var ielikt sešus kilogramus augļu, ogu – izžāvējot pāri paliek tikai aptuveni 300 grami. Nu jau arī mājiniekiem patīk mana nodarbe – tiesa, mazbērniem sukādes ne īpaši garšo. Man pašai vislabāk garšo rabarberu sukādes,” stāsta A.Avotiņa.

Sukādes prasa daudz laika
A.Avotiņa piekrīt – lai tiktu līdz sukādēm, jāiegulda daudz darba augļu, ogu sagatavošanā. “Piemēram, ērkšķogas jāattīra no kātiņiem, tad katru ogu pārgriežu uz pusēm, citādi neizžūs. Lai sagatavotu cidonijas, paiet ilgs laiks. Žāvējot jāseko līdzi, lai nepārkalst – man nepatīk cietas sukādes, tām jābūt mīkstām. Tiesa, piemēram, rabarberiem sukāžu kvalitāte atkarīga arī no šķirnes. Bet jāprot izžāvēt tā, lai ir gan mīksta, gan pietiekami izžāvēta, pretējā gadījumā pa ziemu var sapelēt. Lai iegūtu mīkstas sukādes, augļus, ogas vajagot strauji un zemā temperatūrā sasaldēt – ar šoka terapiju. Tas ir dārgs process, toties sukādes – kā marmelādes!” saka A.Avotiņa. Pagājušajā sezonā viņa visvairāk saražoja ķirbju, rabarberu un ābolu sukādes – katras aptuveni 14 litrus.
“Blakus mājām tepat Alūksnē no pašvaldības esam iznomājuši vēl nelielu zemes gabalu, kurā pērn pavasarī jau iestādījām ērkšķogas un rabarberus,” atklāj A.Avotiņa. Pašpatēriņam viņa ievāc arī dažādus augus tējām – gaiļbiksītes, kas ir A.Avotiņas iecienītākā tēja, kliņģerītes, sarkano āboliņu, piparmētras, liepziedus, kumelītes.

Īpašie ievārījumi
A.Avotiņa rabarberus ievāc tikai līdz Jāņiem, jo vēlāk tie pāraug un kļūst sūri. Pērn viņa pārstrādāja 130 kilogramus rabarberu. No rabarberiem A.Avotiņa vāra arī ievārījumu, turklāt ļoti īpašu – ar rožu ziedlapiņām. “Ievārījumam izmantoju balto, aromātisko krūmu rožu, kas parasti zied ap Jāņiem mūsu lauku mājās, ziedlapiņas. Tā ir sena rožu šķirne. Kad vāru rabarberus, pievienoju ziedlapiņas – vāroties tās izšķīst un nav redzamas, bet ievārījumam piešķir īpašu aromātu un garšas nianses. Kad vāra šo ievārījumu, visa māja brīnišķīgi smaržo pēc rozēm. Nezinātājam varbūt ir grūti sagaršot rozi, bet tā tur ir! Tas ir stiprs ievārījums – karotēm neēdīsi, bet derēs garšas baudītājiem pie tējas tases,” saka A.Avotiņa. Pēc tirdziņu apmeklējuma viņa secina, ka lauku iedzīvotājiem ievārījumus nevajag – tiem nav noieta. “Man patīk tirdziņu atmosfēra un iepriecināt cilvēkus! Sākumā man bija kauns prasīt maksu par savu preci – tirgoties man vēl jāmācās. Pērn Ziemassvētku tirdziņā Alūksnē organizēju ievārījumu degustāciju, gāja “uz urrā” rabarberi ar rožu lapiņām, zemenēm, kivi, apelsīnu. Secināju, ka ir jāorganizē degustācijas – tas piesaista cilvēkus un veicina produkta pirkšanu.”
A.Avotiņas krājumos ir arī ābolu un kondensētā piena biezenis, kas ir ļoti garšīgs un maigs, piemērots maziem bērniem. “To gan mazbērni ēd! Ābolus savāra, pievieno nedaudz cukura, vēl karstus sablenderē. Pievieno kondensēto pienu, atkal sablenderē un uzkarsē, pilda burkās. Šādam biezenim glabāšanas laiks nav ilgs, bet tas ir gards.”

Pievienotā vērtība –
noformējums
A.Avotiņa ievārījumu burciņu vākus rotā pašas veidotas lina vai kokvilnas salvetes, kas izgreznotas dekupāžas tehnikā ar attiecīgu augļu, ogu attēliem. Ir gatavojusi arī kreppapīra krokusus, auduma rozes. “Man patīk veidot noformējumu – tiesa, tad ir vēl grūtāk paprasīt maksu, jo nevari likt pārāk augstu, cilvēki norāda, ka ir dārgi – veikalā varot nopirkt lētāk. Bet veikalā ir lētāk tādēļ, ka tiek iepirkta masveida produkcija no lielajām valstīm, turpretim šādi gatavotas sukādes ir dabiskas, cukura maz – viss no dabas!” saka A.Avotiņa.
A.Avotiņa šobrīd vēl ir pārdomās, kā turpmāk attīstīt savu mājražošanu. “Ja gribu paplašināt darbību, tad ir nepieciešams palīgs – šobrīd visu daru viena, jo tas tomēr ir sezonas darbs un augļi, ogas jāievāc tad, kad tas ir jādara. Svarīgi ir arī marķēt pārdodamo produkciju – jābūt patērēšanas termiņam, norādītiem alergēniem. Šobrīd man pietrūkst sava zīmola – pie tā vēl jāpiestrādā. Konkurence starp sukāžu ražotājiem ir, bet – visiem pietiek pircēju, jo sukādes nav tas produkts, ko mājas apstākļos var saražot lielā vairumā,” saka A.Avotiņa.
Viņa atzīst, ka būt mājražotājam – tā ir liela atbildība un prasa arī diezgan lielus izdevumus, lai izpildītu visas prasības. “Gadā reizi “jāiziet” sanitārā grāmatiņa. Regulāri jānodod dzeramā ūdens analīzes. Ir ceļa izdevumi, lai nokļūtu tirdziņā. Jāiegulda līdzekļi, lai iegādātos taru, fasējamos maisiņus. Viss “jāmenedžē” pašai. Jā, man tas patīk, bet apšaubu, ka esmu gatava to darīt lielos apjomos, tomēr uz kādu Igaunijas tirdziņu gan gribētos aizbraukt patirgoties,” atklāj A.Avotiņa. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Garšas baudītājiem saglabā vasaru

Kategorijas