“Dzeltenu! Nē, zilu!”

2015. gada 6. februāris 00:00

Ja mēs, pabeidzot dzīvokļa remontu, nebūsim pamatīgi sastrīdējušies vai pat izšķīrušies, dzīvosim ilgi un laimīgi, dažkārt var dzirdēt jokojam pārus, kas ķērušies klāt savas dzīves telpas kapitālai uzlabošanai. Un pamatoti. Šis pēc būtības praktiskais projekts, kas pilns ar putekļiem un vēlāk lēmumiem, kādā krāsā sienas krāsot, cik lielu dīvānu gādāt un kur novietot lampas, kā spogulī rāda partneru attiecību mākslu un kvalitāti. Līdzīgi arī ceļojumi, kur pāris pēkšņi ir vairākas dienas nemitīgi kopā. Turklāt neierastā situācijā.

Māja – ne tikai fiziska telpa
«Jebkurš mājas vai dzīvokļa remonts rada zināmas neērtības un līdz ar to arī spriedzi. Tāpat jāpieņem daudz vairāk lēmumu nekā ikdienā, un būtiski, kā pāris ar to tiek galā. Ja abi rēķinās, ka tas būs tāds periods, kurā jāpacieš īslaicīgas grūtības, viņi remontu pārdzīvos daudz mierīgāk. Taču šī situācija var būt kā kārtējais izaicinājums, kas var gan satuvināt, gan postīt,» raksturo ģimenes psihoterapeits Sandis Ratnieks.
Lai gan dzīvesvieta un tur notiekošais vairāk asociējas ar praktisku sadzīvi, tā glabā sevī arī simbolisku nozīmi, kas ietekmē attiecības. Tāpēc mājas vai dzīvokļa remontu (vai tā trūkumu) nevar uztvert tikai fiziskajā plāksnē. «Cilvēki ir dažādi – arī vīrieši mēdz būt lieli pedanti. Taču pilnīgi droši zināms, ka sieviete jūtas labi, ja mājās viss ir labi. Tas skar ne tikai sadzīvi, bet arī savstarpējo saskaņu un attiecības. Lai kā mūsdienās mēģina apšaubīt tradicionālās lomas un parādījusies lielāka brīvība, parasti sieviete ir tā, kas vairāk laika pavada mājās,» min Sandis, piebilzdams, ka izveidot dzīves telpu, lai abiem būtu prieks, protams, ir pāra kopēja vēlme un uzdevums. Dažkārt līdzekļu trūkuma dēļ nemaz nav iespējams veikt iecerētos uzlabojumus. Tomēr, īpaši ievācoties jaunā dzīves vietā, partneri ir gatavi kaut tikai pārlīmēt tapetes vai nokrāsot kādu stūrīti, tā padarot šo vietu par «savu».

Kuram pēdējais
vārds
Tomēr šis process var nebūt tik mierpilns, kā cerēts. «Neordināras situācijas izceļ no mums kādas lietas, par ko pat nebijām nojautuši, ka tās tur klusi gruzdējušas. Diez vai no tā varētu izdarīt secinājumu – redzi, kāds tomēr tu esi cilvēks! Taču kādas rakstura īpašības var atklāties ne visai pozitīvā veidā,» atzīst S.Ratnieks.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir lēmumu pieņemšana. Sākot no tā, par kādiem līdzekļiem un kā spēkiem remonts tiks veikts, līdz – kādas krāsas, tehnikas, materiāli, mēbeles un aksesuāri izvēlēti. «Lēmumu pieņemšana jebkurā gadījumā ir kompromisu māksla. Tas var izvērsties arī konfliktā. Kādreiz sīkas lietas izsauc neadekvāti spēcīgas emocijas. Svarīgi, kā cilvēks kontrolē savus impulsus. Varu nepiekrist kādiem partnera ierosinājumiem, bet ne jau būt tik ļoti principiāls, ka šīs lietas dēļ tagad šķiros. Te arī aktualizējas jautājums par varu – kuram piederēs pēdējais vārds!» analizē ģimenes terapeits. Viņš vēlreiz atgādina, ka kopējā dzīves telpa ir pāra dalītā atbildība. Tāpēc risinājums būtu jāmeklē tik ilgi, kamēr tas pieņemams abām pusēm. Taču tā vietā bieži vien daudz enerģijas tiek iztērēts nevajadzīgos strīdos, jo mūsdienu cilvēki pārāk koncentrējas uz sevi. «Vienam svarīgi tikai tas, kā viņš jūtas un ko domā, un pretī tāds pats. Taču divas saules, ap kurām viss riņķotu, vienā sistēmā nevar pastāvēt,» tēlo Sandis.

Jāmācās runāt un
risināt
Līdzīgi spriedze, kā jau neierastā situācijā, mēdz «uzvārīties» arī pāra kopīgā ceļojumā. «Gadījies dzirdēt, ka aizbrauc sen gaidītā ceļojumā, lai beidzot atpūstos, bet jau pirmajās dienās sāk kašķēties. Mans skaidrojums ir tāds – ja partneri ikdienā nav pavadījuši pietiekami daudz laika kopā, šī situācija arī var radīt stresu, kad cilvēki sāk cilāt kādas neatrisinātas lietas. Parasti gan tas notiek neapzināti, jo iepriekš pietrūcis laika tās izrunāt. Turklāt ceļošana saistās arī ar zināmām grūtībām. Ne vienmēr būs pieczvaigžņu viesnīca, kur visu pieved un aizved, un tas arī var palielināt stresu,» raksturo S.Ratnieks.
Taču iespējamās negatīvās emocijas vai situācijas nevajadzētu uztvert par šķērsli, kura dēļ nedoties ceļojumā vai neremontēt dzīvesvietu. «Jautājums, kāds ir attiecību fons. Lietas jāprot risināt, izrunāt, lai nepaliktu aizvainojums. Ja krāsies, stresa situācijā tas noteikti izpaudīsies. Tāpat būtiski apzināties – lai kaut ko iegūtu, šis tas tiks paņemts. Piemēram, nervu šūnas. Taču kopumā dzīves kvalitāte uzlabosies!» uz ciešāku savstarpējo mijiedarbību mudina terapeits. Viņš piebilst, ka attiecībās ļoti svarīga arī apziņa, ka esi sadzirdēts, ar tavu viedokli rēķinās, tur doto vārdu un pabeidz lietas līdz galam. Nevis – cik vari man atgādināt, pirms gada taču teicu, ka sataisīšu! Šāda attieksme savukārt paver ceļu pārmetumiem, kas ir kārtējais klupšanas akmens pāra savienībā.
Gan kopīgā ceļošana, gan dzīvesvietas remonts parasti skar arī pāra bērnus, un šo faktu nevajadzētu ignorēt, uzskatot, ka lēmumu pieņemšana uz viņiem neattiecas. «Lai gan remonts nozīmē neērtības, parasti bērns ir ļoti priecīgs, ka tiks uzlabota viņa istaba. Tāpēc būtu jāņem vērā viņa izvēle. Tā bērns arī iegūst ticību un pārliecību, ka ar saviem lēmumiem var iespaidot kopējo procesu. Tas ir svarīgi, jo pretējā gadījumā var rasties bezpalīdzības izjūta, jo cilvēks vairs netic, ka ar savām pūlēm var ko izmainīt,» vēl vienu svarīgu attiecību faktoru, ko iespaido sadzīve, min ģimenes terapeits. ◆

Iespēja redzēt
otra raksturu
Modris (39), strādā starptautiskā uzņēmumā

Šī man jau ir otrā laulība. Pēc 15 gadu neveiksmīgas kopdzīves esmu atradis saskanīgas attiecības, kurās, esmu pārliecināts, valda savstarpēja mīlestība un sapratne. Mums ir mērķi, kopīgas lietas, kā arī prieks un motivācija to paveikt kopā. Spējam panākt kompromisus, kā arī mākam viens otru uzklausīt un neaizvainot. Ja ir kas izrunājams, izrunāt un nonākt pie kopīga risinājuma. Protam arī samierināties un pārdzīvot neveiksmes, nepārmetot viens otram. Esam kopā bijuši ceļojumos un tos izbaudījuši arī tad, ja gadījušās grūtības. Tāpat esam veikuši dzīvesvietas remontus un uzlabojumus un bijuši apmierināti ar rezultātiem. Kad notiek kaut kas neikdienišķs, kas prasa lielāku spēju atrast kompromisus, attiecību un rakstura nianses izpaužas spilgtāk nekā aplidošanas laikā, kad abi cenšas sevi izrādīt no labākās puses. Attiecību pirmsākumos vai stadijā, kad tās viegli pārtraukt (nav laulības, bērnu, kopīpašuma vai citi apstākļi), tas ir pat ļoti labi, ka notiek kādas neparastas darbības, kas pārī rada papildu spriedzi. Vai tie būtu kopīgi projekti, vai eksotiski ceļojumi ar paredzamām grūtībām vai risinājumu meklējumiem. Piemēram, uz Berlīni ir tikai autobusa biļetes, bet viesnīca jāsameklē un dienas programma jāsaplāno pašiem. Lielāka iespēja, ka redzēsi īsto cilvēka raksturu. Pēc šāda pozitīva, negatīva vai praktiska stresa var labāk spriest, vai turpmāk vispār būt kopā. Vai tieši otrādi – vēlreiz pārliecināties, kas tiešām esi laimīgs kopā ar savu otru pusīti. Manuprāt, vissaskanīgākais un stabilākais attiecību modelis ir tas, ka viens uzņemas iniciatīvu, bet otrs tam pakļaujas, un tas apmierina abus. Tiklīdz ir atšķirīgi viedokļi vai idejas, jāmāk rast kompromisus. Pats galvenais, ka pārim ir savstarpējā saskaņa, spēja saprast vienam otru un vienoties par kopīgu darbību vai lēmumu. Ja viens dzīvos uz «zemes», bet otrs tikai «mākoņos» – ilgtermiņā nekas nesanāks. Tāpat arī nesanāks, ja būs savstarpēja rīvēšanās, pārmetumi vai zāģēšana ikdienas attiecībās. Tas gan nenozīmē, ka vienmēr visam jāpiekrīt, skaidri zinot, ka otras pusītes ieteikums ir destruktīvs un lemts neveiksmei. Tas pats attiecas uz finansēm. Jābūt savstarpējai sapratnei un uzticībai arī šajā jomā, lai kopīgas lietas atbilst finansiālām iespējām un abi piekrīt kopīgam mērķim. Ja viens gribēs tikai ietaupīt, bet otrs pārtērēt, būs vien problēmas. Tajā pašā laikā jāspēj saprast, kas ir vērtīgāk – ietaupītie eiro vai kopīgi izbaudītais ieguvums un uzlabotas attiecības. Zinu vienu bijušo draugu pāri, kas sievas iespaidā dzīvoja pāri saviem līdzekļiem un iespējām. Rezultāts – zaudēts vienīgais īpašums, kas bija kredītu garants gadu garumā…

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

“Dzeltenu! Nē, zilu!”

Kategorijas