Dzīvo puķu valstībā

2015. gada 6. februāris 00:00

Alūksnietes Ventas Apses vaļasprieks ir puķu audzēšana. Pašreiz viņas puķu valstībā uzziedējuši amariļļi, savukārt pavasarī šajā krāsu un smaržu valstībā saplaukst simtiem citu ziedu, kas priecē ne tikai pašu audzētāju, bet arī viņas draugus un paziņas.
“Ventas lielā mīlestība ir ziedi. Viņai, kā tautā saka, ir “zaļie pirkstiņi”, jo viss, kam viņa pieskaras, aug un zaļo. Ziemā tie ir amariļļi ar saviem milzīgajiem, krāšņajiem ziediem, bet jau kopš agra pavasara dārzā zied sniegpulkstenītes un krokusi. Vēlāk – narcises, tulpes, lilijas, rozes, īrisi. Rudenī - vairāki desmiti dāliju šķirņu un miķelītes. Un kur tad vēl pārējie ziedi, kas zied cauru gadu un kam nevaru pat pateikt nosaukumus - skaisti! Sēžot pie viņas dārzā, stundām ilgi vari baudīt šo ziedu skaistumu un vienmēr ieraudzīt kaut ko iepriekš nepamanītu,” saka Ventas draudzene Vizma Fridrihsone, kura arī ierosināja uzrakstīt “Alūksnes Ziņās” par čaklo puķu audzētāju.
V.Apse amariļļus sākusi audzēt aptuveni pirms pieciem gadiem.
“Amariļļu bija daudz arī manai mammai. No sākuma īsti pat nesapratu, kā ar tiem apieties. Sākumā izstādīju dārzā, bet viņi necieš vasaras mitrumu. Tagad zinu visu pareizi, un nu mani amariļļi gandrīz visi uzzied katru gadu. Vasarā tie jāiznes ārā noēnotā vietā, lai neatrastos bieži lietū, un reizi nedēļā tie jāpiebaro. Tas jādara, sākot no maija līdz septembrim. Septembrī amariļļus nesu istabā un pārtraucu piebarot. Tad turpinu tikai laistīt,” viņa stāsta.
“Kad amariļļiem sāk krist lapas, es tās negriežu nost, jo viņiem tas nepatīk. Cits pēc cita tā arī viņi aiziet gulēt un parasti uzzied februārī vai martā, taču šogad tas noticis ļoti agri – jau novembrī. Iesaku vienmēr atstāt tikai vienu kātu, ja ir divi, tad amarillis panīkst un diez vai nākamajā gadā uzziedēs. Kad zieds uz viena kāta ir uzziedējis, tad to griež nost, lai būtu vieta otram,” stāsta Venta Apse. Viņai ir kāds īpašs amarillis citrondzeltenā krāsā - tādus nevar bieži redzēt. “Vēl ļoti gribētos amarilli laškrāsā. Kādreiz man tāds bija, bet tagad nav palaimējies tādu dabūt,” piebilst puķu audzētāja.
V.Apses mājās ir arī aptuveni divpadsmit krāsu Ziemassvētku kaktusi un ļoti daudz gloksīniju. Dārzā aug aptuveni 100 šķirņu dālijas. “Vienmēr ir bijis daudz tulpju, taču ūdensžurkas tās parasti izēd. Uz Jāņu laiku zied īrisi, kuru man ir apmēram 40 šķirnes. Katru gadu piemājas dārzā tiek iestādīti apmēram 300 ceri dāliju. Audzēju arī lilijas un to visu daru savam priekam. Ar draugiem un paziņām mainos ar stādiem,” teic V.Apse.
V.Apses mīļākās puķes ir narcises, jo tās ir pirmās pavasara vēstneses ar košu dzeltenumu. “Man ir ļoti liela narcišu kolekcija. Pēc pelēkās un drūmās ziemas tas ir pirmais spilgtais pavasara sveiciens. Sniegpulkstenītes sniegā vēl pazūd, bet narcises ir tik dzīvespriecīgas! Es sēžu vakaros uz soliņa pie vienas dobītes, pie otras un priecājos. Man ļoti patīk arī dālijas, bet ir ļoti drūms tas moments, kad viņas aiziet. Pēc nakts, kad viņas nosalst, skats ir skumjš. Salna smaržo, ziediņi ir beigti, lapas melnas - es jūtos gluži vai kā pēc kāda tuva cilvēka bērēm. Ilgus gadus dālijas pat neaudzēju tieši šī skumjā mirkļa dēļ, bet tagad esmu ar to samierinājusies. Ja viņas agrāk iestāda, ap maiju, tās paspēj arī izziedēt,” atzīst V.Apse.
Katru rītu viņa pieiet pie savām puķēm, aplūko, kā tās pa nakti uzplaukušas, un parunājas. Viņa atzīst, ka ir svarīgi ar puķēm arī runāt un teikt, cik tās ir skaistas, un rūpēties, lai tām nekā netrūktu. “Mana galvenā mīlestība ir puķes un dažādi dzīvnieki. Man pašai ir deviņi kaķi. Kad kaķenītei piedzima bērniņi, es nespēju tos atdot. Pie manis jau viņiem ir gluži kā paradīze! Man ir savas divas gotiņas, tāpēc kaķīšiem ir silts piens trīsreiz dienā. Saimniecībā ir arī divi mazi teliņi,” piebilst V.Apse. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Dzīvo puķu valstībā

Kategorijas