Lielā līdaka atrodas pati

2015. gada 8. februāris 07:00

2970

“Lai neviens nestāsta, ka lielās līdakas nav garšīgas! Tās ir garšīgākas par jebkurām citām zivīm, turklāt – jo lielāka, jo garšīgāka,” uzskata ilzenietis Didzis Vinogradovs. Tādu atziņu makšķernieks uzsver, kad apēstas vairāk nekā 11 kilogramus smagas līdakas kotletes.

Līdz janvāra rītam, kad Didzis devās uz Alūksnes ezeru, viņa lielākais loms bija 9,06 kilogramus smaga līdaka. Taču tā tika noķerta vasarā. Tāpēc viņam nebija ne jausmas, ka varētu izvilkt tādu lomu – 11,3 kilogramus smagu un 114 centimetrus garu līdaku! D.Vinogradovs Alūksnes ezeru kā makšķerēšanas vietu relaksācijai izmanto kopš 2005.gada.

“Sākot ar 2007.gadu, esmu izvilcis no sešus līdz deviņus kilogramus smagas līdakas. Taču virs desmit kilogramiem smagu zaļsvārci izvilku pirmo reizi, turklāt ziemā. Tas bija stipri liels pārsteigums,” atzīst D.Vinogradovs.

Cerība pārsniegt desmit kilogramu robežu bijusi visu laiku, taču mērķtiecīgi uz to viņš nav tiecies. “Uzskatu, ka lielā līdaka makšķernieku atradīs, ja tas būs lemts. Tai pakaļ neizskriet!” saka Didzis.

Veiksmes dienā Didzis kopā ar Oļegu Marksu, ar kuru kopā vismaz reizi nedēļā dodas makšķerēt uz Alūksnes ezeru, gāja uz asariem. Vairāk nekā kilometru no krasta iepretim Lazberģa pilij katrs izurba pāris āliņģus. Izvilcis 100 gramu smagu raudu, D.Vinogradovs to uzlika kā ēsmu uz ūdas.

“Pēc 20 minūtēm skatos – ūdas karodziņš ir gaisā. Gāju skatīties, bet nebija pat domas, ka varētu būt liela zivs. Spole vēl nedaudz tinās. Kad apstājās, nedaudz piecirtu, pievilku auklu un tinu. Pēc izjūtām nešķita, ka līdaka būs liela. Vairākas reizes tā mēģināja aiziet, tomēr izdevās pievilkt pie āliņģa. Tad sapratām, ka zivs galvu nevar dabūt laukā caur āliņģa caurumu un tā noteikti būs prāvāka par pieciem kilogramiem,” stāsta D.Vinogradovs.

Par laimi viņam bija gafs (speciāls āķis), ar ko aizķert līdaku aiz apakšžokļa. Rīkoties vajadzēja ātri, jo monofilo 0,3 mm auklu viegli varēja pārraut uz āliņģa malas. Tika izurbti vēl trīs āliņģi blakus, lai varētu izcelt līdaku. “Tikai tad, kad izcēlām zivi, sapratām, kas tā ir par “kukaini”. Taču šoks bija vakarā, kad mājās, dzerot kafiju, apjautu, kāda zivs ir tikusi lomā,” atzīst ilzenietis.

D.Vinogradovs secina, ka tā ir veiksme – līdzi bija visi nepieciešamie instrumenti, turklāt ledus biezums bija apmēram 20 centimetri. Ja ledus būtu divtik biezs, rastos lielākas problēmas izvilkt lielo līdaku.

“Ziemā līdakas ir mazaktīvas. Ja zivi vajadzētu izvilkt maijā, tad cīņa būtu daudz sīvāka pat ar piecus kilogramus smagu līdaku. Arī šoreiz, ja līdaka būtu gribējusi un spējusi pretoties, tās spēks būtu lielāks par manas auklas izturību,” spriež D.Vinogradovs.

Viņš regulāri piedalās pašvaldības aģentūras “Alja” rīkotajās makšķerēšanas sacensībās.

“Man nav svarīgi iegūt godalgotu vietu un balvas, bet piedalīties un dot savu artavu ezeram. Varu teikt tikai labus vārdus par “Aljas” darbību, jo pēdējos gados ir stipri jūtams, ka zivju, sevišķi zandartu un līdaku, resursi palielinās. Par asariem nav pat vērts runāt – tie visu laiku ir ezera topa zivs,” vērtē makšķernieks.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Lielā līdaka atrodas pati

Kategorijas