Govju ganāmpulki – pie izdzīvošanas robežas

2015. gada 13. februāris 00:00

476

Vidējā piena iepirkuma cena gada laikā ir sarukusi par 38,5 procentiem, liecina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības provizoriskie dati. Tāpēc lielākā daļa piensaimnieku Alūksnes un Apes novadā tāpat kā visā valstī pienu ražo zem pašizmaksas.

Cena krīt vēl par 4 centiem
“Daudziem lauksaimniekiem draud izputēšana. Sakarā ar Krievijas embargo valdība izmaksāja atbalstu, taču tas situāciju nerisina. Pavasarī vajadzēs iegādāties minerālmēslus, plēvi lopbarības ruloniem un citas lietas, bet ar vienreizēju maksājumu nevar kompensēt zaudējumus, ko rada piena iepirkuma cenas kārtējā samazināšana – ar 1.janvāri maksā vēl par 4 centiem mazāk par piena kilogramu. Iznāk, ka līdz ar atbalstu tiek radīti jauni zaudējumi,” secina Malienas pagasta zemnieku saimniecības “Kopmaņi” īpašnieks Guntis Skaliņš.
Cik ilgi varēs uzturēt ganāmpulku, ražojot pienu zem pašizmaksas, zemnieks nevar paredzēt. G.Skaliņš spriež, ka kritiskā situācijā būs jāpārdod kokmateriāli no meža, taču likvidēt piena devējas negribētos. “Lauksaimnieks nevar tā vienkārši pārtraukt darbību, kā, piemēram, aizvērt veikalu. Mums ir dažādas saistības pret banku, valsti un arī Eiropas Savienību, tāpēc nevar vienkārši izdomāt – ar rītdienu beidzu ražošanu. Ja Latvijā izputinās lauksaimniecību, tad arī valstij trūks perspektīvas attīstībai,” saka G.Skaliņš. Viņš šaubās, ka zemnieku protesti varētu labvēlīgi ietekmēt situāciju.

Ienākumi samazinās par trešo daļu
Zemkopības ministrijas prognoze rāda piena iepirkuma cenas samazināšanos janvārī tikai par 1 centu. Turklāt ministrijā paredz, ka piena iepirkuma cenu kritums maksimumu varētu sasniegt martā, taču pēc tam esot gaidāms cenas kāpums. Tādas prognozes izteiktas saskaņā ar jaunāko ziņojumu par situāciju tirgū Eiropas Savienības valstīs.
Tiek arī solīts, ka šogad piensaimnieki var rēķināties ar vairāk nekā 43 miljonu eiro valsts atbalstu dažādu subsīdiju veidā: ciltsdarbam – vairāk nekā 21,50 miljoni, slaucamām govīm – 12,38 miljoni un Eiropas Savienības atbalsts - 7,7 miljoni eiro. Kopš 1.janvāra par govi, kurai izslaukums ir līdz 7000 kilogramiem, maksā 189, 70 eiro, par govi, kurai izslaukums ir virs 7000 kilogramiem - 229,24 eiro. Sākot ar šo gadu, arī tiešmaksājumos tiks maksāts atbalsts par slaucamām govīm. Aptuvenā likme par dzīvnieku šogad ir 147 eiro, bet nākamgad – 216 eiro.
“Kas rudenī tika solīts, tas ir samaksāts. Tagad solījumu izpildei droši vien jāgaida līdz aprīlim. Tas, protams, ir atspaids, taču saimniekot ir ļoti grūti, jo ienākumi ir apmēram par trešo daļu mazāki nekā pērnajā vasarā. Nauda iznāk tikai, lai uzturētu lopus. Pašiem nekas nepaliek,” secina Mālupes pagasta zemnieku saimniecības “Kalnāji 1” īpašniece Joanna Drikāne.
Pagaidām “Kalnājos 1” varot iztikt, taču nevarot zināt, kā būs, kad vajadzēs gatavot lopbarību. Hektārmaksājumos saņemtā nauda tiek taupīta, lai nevajadzētu likvidēt saimniecību. Tiesa, tā tiek pārprofilēta, jo piena ražošana ir pārāk dārga. Līdz minimumam ir samazināts slaucamo govju skaits. Tiek audzēti teļi, lai kaut kā izdzīvotu. “Dēlam ir gaļas lopu saimniecība, tāpēc labāk līdzekļus ieguldīsim tās attīstībā. Tiesa, nevar paredzēt, kā būs, jo arī gaļas iepirkuma cena ir zema. Varbūt izdosies lopus nodot eksportam, kur cena ir augstāka,” spriež J.Drikāne.

Latvijas tirgū gaidāma
pārprodukcija
Baltijas valstīs Krievijas embargo sekas ir jūtamas vissmagāk. Citās Eiropas Savienības dalībvalstīs piena iepirkuma cena nav zemāka par 30 centiem kilogramā, bet Latvijā tā ir mazāka par 20 centiem kilogramā. “Krievijas tirgus mums nebija galvenais. Tad kāpēc tā notiek? Vēl nebija noteikts
Krievijas embargo, bet masu saziņas līdzekļos jau bija ziņas, ka piena iepirkuma cena samazināsies. Kāpēc tai būtu bijis jākrīt?” nesaprot J.Drikāne. Viņa ir saņēmusi informāciju, ka ar 16.februāri atkal tiks samazināta piena iepirkuma cena, turklāt cenas kritums vēl neapstāšoties. Toties veikalos piena produktu cenas nevis samazinās, bet pat kāpj. “Tagad ir cerības uz Ķīnas tirgu, kur piena produktus varēšot eksportēt pēc pusgada. Taču pārstrādātāji, kas tos sūtīs uz Ķīnu, droši vien tāpēc nepacels piena iepirkuma cenas, ja citiem tās paliks zemas. Nezinu, kas varētu likt piena cenai atkal kāpt. Pavisam drīz beigsies piena kvotas un varēs ražot pienu, cik katrs vēlas. Tātad piena kombinātiem piena netrūks un tas būs jāatdod par tādu cenu, kādu maksās,” atzīst J.Drikāne. Viņa uzsver, ka visu laiku zemniekiem tiek skaidrots – jāražo un jāpārdod lēti. “Kalnāju 1” saimniece ir pārliecināta, ka neko labu nevar saražot lēti.
“Kad aprīlī beigsies piena kvotas, pienu ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs slauks vairāk. Manā ganāmpulkā arī ir apsēklotas govis, kas atnesīsies un nāks slaucamas. Cerējām vairāk nopelnīt un celt jaunu fermu. Piena bloks jau ir uzcelts, bet ferma ir uz papīra un galvā, lai gan bija paredzēts šogad to dabūt gatavu,” ir sarūgtināts Apes pagasta zemnieku saimniecības “Zīļi” īpašnieks Aigars Bremze. Viņš uzskata, ka piena iepirkuma cenas varētu augt, labākajā gadījumā, gada otrajā pusē, ne ātrāk kā septembrī. Protams, katrs ganāmpulka īpašnieks centīsies iegūt vairāk piena, lai samazinātu tā pašizmaksu. “Esmu dzirdējis, ka pārstrādes uzņēmumiem noliktavas nebūt nav pilnas ar piena produktiem. Tas nozīmē, ka tie “uzvārās” uz zemnieku rēķina. Kā vienmēr esam ķēdes galā, saņemot to, kas paliek pāri. Citās valstīs uztraucas, ka cena krītas par centu vai diviem centiem, lai gan tā joprojām ir 35 līdz 40 centi par kilogramu piena. Baltijas valstīs visvairāk izjūt sankciju sekas, tāpēc vajadzētu arī saņemt lielākas kompensācijas līdz laikam, kad tās tiks atceltas,” uzskata A.Bremze. Viņš atzīst, ka Latvijā piena tiek saražots par daudz. Tāpēc piens un piena produkti ir jāeksportē lielākos apjomos. ◆

Fakti

◆ Vidējā piena iepirkuma cena Eiropas Savienības tirgū ir 34 centi par kilogramu, turklāt tiek prognozēts, ka līdz 2020.gadam vidējās cenas pieaugums sasniegs 35 centus par kilogramu piena.

◆ Eiropas Komisija prognozē ievērojamu pieprasījuma pieaugumu pēc piena produkcijas turpmākajos gados. Pašlaik pieprasījums pēc piena ir apmēram 120 miljoni tonnu gadā, bet piedāvājums nesasniedz pat 100 miljonus tonnu piena.

◆ Latvijā tiek paredzēts apmēram 0,1 miljons tonnu piena pieaugums gadā.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Govju ganāmpulki – pie izdzīvošanas robežas

Kategorijas