Patlaban vajadzētu mācīties no citu kļūdām

2015. gada 13. februāris 00:00

«Dabisko, neskarto teritoriju Latvijā un arī citur Eiropā nemaz tik daudz nav. Dažādu iemeslu dēļ dabas daudzveidība pie mums labi saglabājusies. Turklāt šīs dabas vērtības gan saņemam, gan izmantojam par velti. Tie finanšu līdzekļi, ko pašreiz ieguldām dabas aizsardzībā, ir tik niecīgi! Varam dzīvot, pateicoties uzkrātajiem resursiem, un mācīties no tām kļūdām, kas pieļautas citur Eiropā un par ko tagad dārgi maksā,» uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Pierīgas reģionālās administrācijas direktors Andris Širovs.

Andri Širovu satiekam Ķemeros, vēsturiskajā 1932. gadā būvētajā Meža mājā. Savulaik te apmeklētājiem durvis vēra Pierīgā slavens krodziņš Jautrais ods. Mūsdienās Meža māja ir vizītkarte vienai no Latvijā īpaši aizsargājamām dabas teritorijām – Ķemeru Nacionālajam parkam (ĶNP). Tas ir otrs vecākais no četriem Latvijas nacionālajiem parkiem. Parka pārraudzību un apsaimniekošanu veic DAP Pierīgas reģionālā administrācija.

Purvi ir bagātība
«Ķemeru apkārtne jau izsenis bijusi slavena ar dziednieciskajiem minerālūdeņiem un dūņām. Te ir daudz dažāda veida purvu – minerālūdeņi un sērūdeņa atradnes veidojas tieši zem tiem. Lai saglabātu dabas dziednieciskos resursus un pasargātu purvus, kurus izmanto kūdras iegūšanai, Ķemeriem tika piešķirts īpaši aizsargājamās dabas teritorijas statuss,» stāsta Andris Širovs.
Parks ir bagāts ar tā sauktajiem augstajiem purviem. Ir trīs veidu purvi – zemie, pārejas un augstie purvi. Zemie veidojas kādreizējo ezeru vietās, tās ir slapjas vietas, kas pakāpeniski aizaug ar zālēm; augi tajos barojas no ūdeņiem, ko saņem no augsnes. Pārejas un augstajos purvos valdošās ir svagnu sūnas, kas barojas tikai no nokrišņu ūdeņiem. Svagnu sūna no viena gala nepārtraukti aug, no otra – atmirst, tāpēc purvs visu laiku aug «uz augšu», savukārt atmirušās sūnas gadu simteņos un tūkstošos veido kūdras slāņus. Ziemeļeiropā augstie purvi ir samērā izplatīti, Latvijā tie aizņem aptuveni 8% no teritorijas, bet citviet Eiropā to ir krietni mazāk. «Attīstītajā Eiropā augstie purvi ir pamatīgi izstrādāti, no tiem iegūta kūdra gan siltināšanai, gan pakaišiem. Nīderlande, Vācija, Beļģija tagad investē miljonus, lai šos purvus atjaunotu. Mēs saglabājam esošo, lielus līdzekļus neieguldot,» stāsta ĶNP pazinējs.

Medības strikti ierobežo
ĶNP mitrāji – purvi, piekrastes ezeri, Kaņiera, arī Slokas ezers – ir nozīmīga vieta ligzdojošiem un migrējošiem putniem. Migrācijas laikā, kad putni veic pārlidojumus no Ziemeļeiropas uz Dienvideiropu un Āfriku, te ir vieta, kur gājputniem nolaisties, atpūsties, baroties. Visos nacionālajos parkos, arī ĶNP, medības ir atļautas (izņemot ūdensputnu medības), tomēr tiek stingri ierobežotas. Lielo zīdītāju un plēsēju medībām ir noteikts limits, un ir teritoriju ierobežojumi, kur medīt aizliegts.
Malu medniecības kontrole ir Valsts mežu dienesta un Valsts policijas kompetencē. Valsts vides inspektora pienākumos ietilpst plānoti reidi riska zonās, kur pārkāpumi tiek fiksēti visbiežāk. «Piekrastē tā ir kāpu izbraukāšana, bieži notiek arī nelikumīga koku zāģēšana – patiesībā zagšana, jo liela daļa mežu pieder valstij un mēs pildām arī meža apsaimniekotāju funkciju. Tāpat veicam ūdens bioloģisko resursu – zivju – kontroli, jo teritorijā ir nosacījumi, kur drīkst, kur nedrīkst makšķerēt,» paskaidro A. Širovs. Makšķerniekiem, lai tiktu pie loma, jābūt makšķerēšanas kartei, bet Kaņiera ezerā – arī licencei. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Patlaban vajadzētu mācīties no citu kļūdām

Kategorijas