Atvērti sadarbībai

2015. gada 13. februāris 00:00

Tā kā ĶNP teritorijā ietilpst gan daļa Jūrmalas, gan Ķemeru pilsēta un vairāki piejūras ciemi, saimnieciskā aktivitāte šeit notiek. Cilvēki vēlas būvēt, izstrādāt mežus, apliecina A. Širovs. Viņa vadītā administrācija ir tā instance, ar kuru tiek veikti saskaņojumi, izvērtējot, vai iecerētā saimnieciskā darbība nav pretrunā ar nacionālā parka izveidošanas mērķiem. Uzņēmējiem nereti šīs teritorijas statuss uzliek ierobežojumus. Vai tas nozīmē savstarpēju cīņu? «Mēs necīnāmies, mēs sadarbojamies – lielākoties tās ir diskusijas un kompromisu meklēšana. Protams, ir likumi un noteikumi, kurus nevaram pārkāpt, bet visādi citādi esam atvērti un cenšamies atrast kompromisu,» saka A. Širovs.
Veiksmīgi šajā vidē iekļaujas tie uzņēmēji, kas piedalās tūrisma infrastruktūras attīstībā – veido, piemēram, atpūtas bāzes un viesu namus – un savu darbību orientē uz aktīvo atpūtu – izjādēm ar zirgiem, makšķerēšanu, kā arī amatniecību, biškopību. «Esam mērķtiecīgi pie tā strādājuši, un jau tagad ir virkne uzņēmēju, kuri nacionālo parku izmanto kā savu firmas zīmi, tā piesaistot klientus. Katrā valstī nacionālais parks ir viens no tūrisma galamērķiem. Arī mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai apmeklētāji iespējami vairāk šeit redzētu, izmantotu vietējo uzņēmēju pakalpojumus un atstātu naudu,» uzskata administrācijas direktors. Viņš turpina: «Cilvēki nāk, izstāsta idejas, un kopīgi cenšamies saprast – varbūt tās var modificēt un pielāgot. Cenšamies nākt pretī visām iniciatīvām, kas veicina ekonomisko izaugsmi nacionālajā parkā, jo ir skaidrs, ka bez tās un vietējo iedzīvotāju atbalsta parks nīkuļos.»

Nenovērtē privilēģiju
Dzīvot nacionālajā parkā ir ekskluzīva privilēģija, tomēr ne vienmēr iedzīvotāji to novērtē un izprot nacionālā parka sūtību. Ķemeros satiekam vietējo iedzīvotāju Jāni, viņš ir neapmierināts: «Kādreiz ziemā pa mežu varēja noslēpot piecus, desmit kilometru, tagad te pilns ar kritušiem, aizlūzušiem kokiem, viss aizaudzis! Parku vajadzētu kopt rūpīgāk.»
Andris Širovs gan norāda: «Nacionālajā parkā mežs nav burkānu dobe. Vislielākā bioloģiskā daudzveidība ir dabiskos mežos, kur ir krituši un augoši koki, veci un jauni. Pierādīts, ka augošs ozols dzīves laikā mājvietu rada līdz 300 dažādām sugām; kad koks beidz savu dzīvi, trūdošo koksni izmanto līdz 500 citām dažādām sugām. Tāpēc mežu necenšamies mērķtiecīgi iztīrīt.»
Parka teritorijā nav retums gadījumi, kad cilvēki izzāģē kokus, pārsvarā malkas ieguvei. «Šādos gadījumos galvenais ir sabalansēt viena indivīda vēlmes un ieguvumu ar sabiedrības ieguvumiem,» norāda A. Širovs. Koku nelikumīga zāģēšana ir viens no biežākajiem pārkāpumiem parka teritorijā, kur aptuveni 80% pieder valstij, savukārt 20% zemes – privātīpašniekiem. Katru mēnesi mežā tiekot pieķerti vismaz viens divi koku zāģētāji – malkas zagļi. «Pat ja šķiet, ka koks ir šķībs un līks, tas ir valsts īpašums,» atgādina Pierīgas reģionālās administrācijas direktors.
Andris Širovs arī aicina iedzīvotājus raudzīties uz nacionālo parku kā uz lielisku iespēju attīstīt biznesu: «Mēs vēlamies, lai cilvēki te būtu un strādātu, kā arī attīstītu uzņēmējdarbību. Ir milzīgs daudzums neapgūtas naudas, ko varētu saņemt, attīstoties tūrisma infrastruktūrai, – tie varētu būt no 40 līdz 60 tūkstošiem apmeklētāju gadā, kuru potenciālu izmanto tikai uz divu roku pirkstiem saskaitāmi pakalpojumu sniedzēji. Te ir attīstības iespējas inovatīvākajiem piedāvājumiem un pakalpojumiem!» ◆

Ķemeru Nacionālais parks
Platība: 36 180 ha
Administratīvais iedalījums: Babītes novada Salas pagasts, Engures novada Lapmežciema un Smārdes pagasts, Jelgavas novada Valgundes pagasts, Tukuma novada Džūkstes un Slampes pagasts, Jūrmalas pilsēta
Dibināts: 1997. gadā
Aizsardzības kategorija: iekļauts ES nozīmes aizsargājamo teritoriju Natura 2000 tīklā, daļa teritorijas ietilpst starptautiskas nozīmes mitrājā Kaņiera ezers
Dabas vērtības: bioloģiski ļoti vērtīga teritorija. Izveidota, lai saglabātu dabas, kultūrvēsturiskās un kurortoloģiskās vērtības, aizsargātu minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesus, veicinātu nenoplicinošu saimniecisko darbību
Pārvalde: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pakļautā Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība – Pierīgas reģionālā administrācija

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Atvērti sadarbībai

Kategorijas