Vai dāvinātam zirgam zobos neskatās?

2015. gada 13. februāris 00:00

863

Aplūkot tēmu par ziedošanu, tās kultūru un to, ko cilvēki, uzņēmumi ziedo un ko saņēmēji pieņem kā ziedojumus, pamudināja “Alūksnes Ziņu” interneta portālā “aluksniesiem.lv” nesen sāktā diskusija par Alūksnes un Apes novadu invalīdu biedrības sagatavotajām un biedriem pasniegtajām Ziemassvētku dāvanām. To sastāvā bija gan ikdienā noderīgas lietas, gan uztura bagātinātāji, bezrecepšu medikamenti un pārtikas preces. – Tiesa, kafijai derīguma termiņš jau bija beidzies, janvārī tas beidzās atsevišķām tabletēm un šķīstošo cigoriņu dzērienam.
“Ja nav ko dāvināt, tad tā arī pasakiet, bet nedāviniet slimiem cilvēkiem nezināma pielietojuma vai arī pilnīgi nevajadzīgus medikamentus bez saskaņošanas ar ārstu, turklāt daudziem no tiem pat nav pievienota instrukcija, kas jau ir pārkāpums,” norādīts portālā. Par notikušo savs viedoklis ir jaunajai Alūksnes un Apes novadu invalīdu biedrības vadībai – Edvīnam Fricim Svaram un valdes loceklei Guntai Jermacānei, kura jau astoņus gadus biedrībā organizē ziedojumu vākšanu un komplektēšanu biedriem.
Atbilstoši spēkā esošajiem noteikumiem Latvijā preces, medikamentus, kam beidzies realizācijas termiņš, nedrīkst tirgot un lietot, bet ne vienmēr tas tiek ievērots. Nereti preces, uztura bagātinātāji, kam līdz termiņa beigām palikuši daži mēneši vai mazāk vai tas jau beidzies, nonāk labdarībai. Un tad sākas jautājumi par ziedotāju godaprātu, ziedojumu saturu, ziedojumu saņēmēju materiālo nodrošinājumu.

Taujā padomu speciālistiem
Alūksnes un Apes novadu invalīdu biedrībai ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss - tas nozīmē, ka ziedotāji var saņemt nodokļu atlaides. Biedrības valdes priekšsēdētājs Edvīns Fricis Svars pauž nožēlu, ka diskusija par dāvanām vispirms sākta internetā, nevis nākot personīgi uz biedrību. “Mēs labprāt uzklausītu jebkuru par šo lietu un noteikti rastu risinājumu, kā ziedojumus, kas tiek saņemti mūsu organizācijā, taisnīgāk sadalīt. Bet man ir prieks, ka cilvēkiem ir interese, viņi par to runā un nav vienaldzīgi, jo, piemēram, mīlestībā vissliktākais ir vienaldzība. Mani priecē arī tas, ka Latvijas sabiedrība ir atvērta ziedošanai. Pieļauju, tas varbūt ir tādēļ, ka latvieši pārdzīvojuši daudz grūtību – kara laiku, slimības, deportāciju, kas attīstījis gēnu palīdzēt tam, kuram klājas sliktāk. Cilvēki nekautrējas palīdzēt gan ar naudu, gan mantu – tas apliecina mūsu līdzjūtību,” viņš saka.
G.Jermacāne biedrībā atbild par ziedojumu vākšanu – uzrunā ziedotājus, uztur kontaktus ar tiem, kuri paši izsaka vēlmi ziedot, koordinē ziedojumu atgādāšanu līdz biedrībai Alūksnē un lai tos pēc tam saņemtu biedrības biedri. Viņa atzīst – diskusija par ziedoto preču derīguma termiņu aktualizējas palaikam. “Padomu esmu taujājusi vairākiem nozares speciālistiem personīgi vai apmeklējot seminārus, saņemot atbildi, ka, piemēram, uztura bagātinātājus var lietot pat vēl pusgadu pēc norādītā derīguma termiņa beigām, bet kafija savas īpašības nezaudējot arī pēc gada. Lai uzrunātu ziedotājus, tiek ieguldīts liels darbs. Ne visi atsaucas ar pirmo reizi – jāzvana atkārtoti. Ir ziedotāji, kuri nokārto palīdzības saņemšanu divu stundu laikā,” saka G.Jermacāne.

Ziedojumi ir dažādi
E.F.Svars norāda – ziedotāji ziedo izvēlēto preci, nevis rēķina savu ziedojumu atbilstoši biedrībā esošo biedru skaitam, tādēļ nepamatots ir pārmetums, ka visas paciņas nav bijušas ar vienādu saturu. Šobrīd Alūksnes un Apes novadu invalīdu biedrībā ir apmēram 220 biedri. Piemēram, pērn gada laikā biedrībai ir ziedotas preces, kuru kopējā vērtība ir 22 600 eiro, 5600 eiro saņemti kā ziedojumi naudā. Starp ziedotajām precēm pārsvarā ir apģērbs, apavi, kafija, tēja, bezrecepšu medikamenti, kurus piegādā trīs zāļu lieltirgotavas, kas bieži pašas uzmeklē biedrību, kad vēlas ziedot. “Viņi citreiz zvana un jautā, vai ņemsim preci ar īsu vai beigušos derīguma termiņu – biedrībā aprunājamies un izlemjam, ņemsim vai ne. Mums ir laba sadarbība ar vienu zivrūpniecības uzņēmumu - tiesa, viņi nekad nedod pavadzīmi, bet konserviem nesen ir beidzies derīguma termiņš,” saka G.Jermacāne.
E.F.Svars rosina aizdomāties par to, ka pasaulē cilvēki ikdienā ļoti daudz pārtikas izmet atkritumos un ir pat cilvēku grupas, tā dēvētie skvoteri, kuri pārtiek no tā, ko atrod atkritumu tvertnēs.

Ziedo, ko pašiem nevajag
“Padomju varas gados ēdienu paliekas nedrīkstēja izmest, bija jāizmanto lopbarībā – tagad ved uz atkritumu izgāztuvēm... Protams, jāņem vērā, ka uzņēmumi, kas ziedo, ne vienmēr atdos labdarībai to, kas pašiem ir galēji nepieciešams – viņi dod to, ko pašiem šodien nevajag un lai var apmierināt saņēmēju vēlmes ar mazumiņu. Ir gadījumi, kad ziedojumos saņemam preces, kuras uzņēmums veikalā tirgot vairs nedrīkst, bet neesmu redzējis, ka mums ziedotu “suhāriņus” no Otrā pasaules kara laika. Izstāstām biedriem, ka termiņš beidzies - šos ziedojumus var ņemt vai neņemt ikviens biedrs, kurš vēlas vai nevēlas,” saka E.F.Svars.
Ir bijuši gadījumi, kad saņem saplēstu apģērbu – to uzreiz paši iznīcina un tālāk biedriem nenodod. G.Jermacāne atgādina, ka pērn Lieldienu laikā saņēma dāvinājumā miltus, auzu pārslas, griķus, putraimus, kuriem bija bojāts iepakojums. Viņi salika tos pakās, un saņēmēji bijuši ļoti priecīgi. “Piemēram, kritizētajās Ziemassvētku paciņās varējām ielikt arī uztura bagātinātāju sirds stiprināšanai, kas aptiekā maksā 13,50 eiro un kuram derīguma termiņš ir līdz 2016.gadam – cilvēki par to bija ļoti priecīgi,” viņa saka.

Var nest atpakaļ – noderēs citiem
E.F.Svars norāda, ka 17.februārī būs biedrības valdes sēde, kurā noteikti runās par šo jautājumu - daži priekšlikumi jau esot radušies, lai mainītu ierasto kārtību. “Līdz šim ziedotos uztura bagātinātājus un bezrecepšu medikamentus esam likuši paciņās - turpmāk izvietosim uz galda, kuru pārraudzīs viens cilvēks, un katrs varēs paņemt to, kas viņam visvairāk nepieciešams. Tādējādi izbēgsim no tā, lai noteikta satura paciņa būtu jāpieņem ikvienam. Tad katrs pats varēs izlemt, vai viņš grib ņemt preci, kurai tūlīt beigsies vai nesen beidzies derīguma termiņš, varēs telefoniski konsultēties ar savu ārstu un tad pieņemt izšķirošo lēmumu. Līdzīgi būs arī ar citām precēm. Bet jāņem vērā, ka nedrīkstēs grābt, cik grib, bet tā, lai visiem interesentiem tiek,” saka E.F.Svars.
Viņš norāda, ka vienmēr pie izdevības skaidros biedriem ziedojumu saņemšanas un dalīšanas kārtību. “Strādāšu pie ziedojumu saņēmēju izglītošanas, mikroklimata radīšanas, lai mūsu biedrībā valdītu savstarpēja sapratne un cieņa. Lai mikroklimats tajā būtu ārstējošs, jo neviena zāle nespēj dot to, ko pozitīvas emocijas. Bet tas ir atkarīgs no pašiem – to nevar saziedot no malas,” ir pārliecināts E.F.Svars.
G.Jermacāne norāda, ka daudzi biedri pēc saņemtajām Ziemassvētku paciņām izteikuši arī atzinīgus vārdus. “Cilvēki ir priecīgi par ziedojumiem. Piemēram, šajā paciņā bija labas homeopātiskās tējas, kas ikdienā veikalā nemaksā lēti – ne visi tādas var atļauties. Turklāt vienmēr biedriem sakām – ja kaut kas no saņemtā neder, nepatīk, lai nes atpakaļ uz biedrību – noderēs citiem biedriem,” viņa saka.

Galvenais ir godaprāts
Alūksnes un Apes novada fonda valdes priekšsēdētāja Dzintra Zvejniece uzsver, ka Alūksnes un Apes novados iedzīvotāji ziedo jau 20 gadus un mērķtiecīgi. Savukārt invalīdu biedrībā ir deviņi valdes locekļi, kuri visi strādā brīvprātīgi, un organizācijām nav jātaisnojas par to, ka tās strādā. “Galvenais ir katras organizācijas biedru godaprāts. Ja cilvēki saņem paku - ļoti labu paku, kāpēc lietas risina caur sociālajiem medijiem? Katrai organizācijai ir vadība, ar kuru var pārrunāt turpmāko darbību, kurai var izteikt kritiku, to var darīt arī kopsapulcēs. Tas grauj organizācijas prestižu, kad tās biedri, dalībnieki kaut ko saņem un pēc tam sabiedrībā runā sliktu,” saka Dz.Zvejniece. Fondā viens no sadarbības projektiem ir “Pārtikas banka paēdušai Latvijai”, sarūpējot pārtikas pakas cilvēkiem, kuriem ienākumi ir zem iztikas minimuma, bet nav trūcīgās vai maznodrošinātās personas statusa. “Mūsu novados starp šīm personām ir ģimenes, kurās ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir 20, 30 eiro vai 0 eiro mēnesī. Kā jūs domājat, vai viņi gribētu saņemt makaronus, kuriem nesen beidzies derīguma termiņš, vai neēstu nemaz? Sarakstā mums ir vairāk nekā simts šādu ģimeņu, februārī šīs pakas saņems 68 no tām,” viņa saka.

Laucinieku loģistikas shēma
Dz.Zvejniece piekrīt, ka ne vienmēr ziedotajām mantām ir atbilstoša kvalitāte – arī fondā ir gadījumi, kad ziedojumu pieņem, pasaka paldies, bet pēc tam aiznes uz atkritumu konteineru... “Cilvēkiem ir jāizvērtē, ko ziedo, un tas jādara ar cieņu pret saņēmēju. Tiesa, daudz ko ietekmē ziedojumu saņemšanas laiks un laucinieku loģistikas shēma. Uzzinot par ziedojuma pieejamību Rīgā, meklējam transportu, ar ko preci atgādāt uz Alūksni. Tad apzvanām abu novadu pagastus, sadalām ziedojumu, sagatavojam saņēmēju sarakstus. Turklāt jāņem vērā, ka, piemēram, Alūksnes un Apes novada fondam pagastos nav kontaktpersonu – lūdzam palīdzību sociālajiem dienestiem. Tas nav viņu obligāts pienākums – viņi pakas paņem, kad atbrauc uz Alūksni, aizved uz pagastiem, bet tad vēl tās ir jānogādā saņēmējiem! Tas viss prasa laiku – dienu pēc dienas, un reizēm pa to laiku precei, kuru noziedoja ar īsu realizācijas termiņu, tas jau ir beidzies. Neatbalstu, ka cilvēkiem jālieto produkti, kuriem beidzies derīguma termiņš, bet to visu ietekmē vairāki faktori,” saka Dz.Zvejniece.
G.Jermacāne piebilst – transports ziedojuma atvešanai no Rīgas tiek meklēts ātri, pretējā gadījumā preci paņem Rīgai tuvākās organizācijas. “Esam pateicīgi Alūksnes novada domei, kas nekad neatsaka savā transportā atgādāt mūsu preces, un uzņēmējam Aināram Ribakam, kurš palīdz ar transportu,” saka G.Jermacāne.

Likums nosaka – lietot
nedrīkst
Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldes vadītājas vietniece, vecākā pārtikas inspektore Ārija Ločmele norāda, ka atbilstoši valstī spēkā esošajiem noteikumiem, produkti, kuriem beidzies realizācijas termiņš, vairs nav lietojami. “Likumīgi nekādu citu variantu šobrīd Latvijā nav. Pasaulē ir valstis, kurās pieļauj nedzīvnieku izcelsmes produktu, kuriem beidzies termiņš, apriti. Bet tad uzņēmums garantē, ka līdz noteiktam laikam šie produkti saglabās visas savas labākās īpašības, ka arī pēc derīguma termiņa beigām neradīs cilvēkam apdraudējumu. Latvijā nav dalījuma: mazāk bīstami un augsta riska produkti – ja termiņš beidzies, tad visi produkti jāiznīcina. Savukārt uztura bagātinātāji nav medikamenti, tie arī ir pārtikas produkti, un, kad termiņš beidzies – jāiznīcina,” skaidro Ā.Ločmele.
Arī viņa norāda – tas atkarīgs no ziedotāju godaprāta, kādus produktus ziedo un kad tiem beidzas derīguma termiņš. “Uzskatu – ja ziedo, tad tam jābūt derīgam produktam līdz brīdim, kad to saņem, un vēl kādu laiku, līdz pagūst izlietot. Ir neētiski to, ko drīz metīs ārā, kā lielam labdarim ziedot citiem. Savā pārvaldē neesam saņēmuši sūdzības, ka ziedojumos saņemtas preces, kurām beidzies termiņš. Savukārt par pārtikas produktiem ir bijušas sūdzības gan par derīguma termiņu, gan par kvalitāti,” saka Ā.Ločmele. ◆

VIEDOKĻI
Jāvērtē speciālistiem
Dr.chem. Māra Plotniece, Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Ķīmijas katedras asociētā profesore: “Bezrecepšu medikamentiem un uztura bagātinātājiem vispār nevajadzētu ietilpt ziedojamo lietu klāstā, jo - kas ir labi vienam, nekad neder visiem. Tiem, kuri regulāri lieto pilnvērtīgu pārtiku, uztura bagātinātāji vispār nebūtu nepieciešami. Nav viennozīmīgi atbildams jautājums par to lietošanu pēc derīguma termiņa beigām – katrs gadījums būtu jāvērtē speciālistiem individuāli, ņemot vērā, par kādām vielām ir runa. Piemēram, aktīvajai oglei, ja to neglabāsiet mēnesi bez iepakojuma šķīvītī uz palodzes, nekam sliktam mēneša laikā notikt nevajadzētu, pārējam - jādomā, kādas vielas uztura bagātinātājs vai bezrecepšu medikaments satur, vai iepakojums nav bojāts, vai tas pareizi uzglabāts un citi aspekti. Es tomēr esmu pret šādu lietu ziedošanu, gan vēl vairāk pret lietošanu pēc derīguma termiņa beigām.”

Vitamīni jāuzņem dabīgi
Maruta Kauliņa, SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja: “Uzņēmumi uztura bagātinātājus parasti ziedo labdarībai, kad realizācijas termiņš tiem tuvojas beigām. Atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem, ja termiņš beidzies, tad tos tirgot un lietot nedrīkst. Jā, varam runāt par to, ka mēnesi pēc termiņa beigām vitamīnu, pārtikas piedevu sastāvā nekas nebūs mainījies un tos var vēl lietot, bet Latvijā to neļauj. Par vitamīniem un uztura bagātinātājiem man ir savs viedoklis – uzskatu, ka tie cilvēkam jāsaņem dabīgi, izņemot, piemēram, D vitamīnu. Kāposti, burkāni neprasa lielus ieguldījumus. Organisms nekad nepaņems vairāk, kā viņam vajag, bet farmācija ir liels bizness. Savukārt pretsāpju medikamenti ir agresīvi organismam – jā, tie noņem sāpes, bet bojā kuņģi, tiem nav jābūt starp ziedojumiem, ko dala cilvēkiem. Cilvēkiem ir jābūt izglītotiem un atbildīgiem, lai neņemtu visu, ko dod vai kas pieejams kā bezrecepšu.”

Medikamentus ziedot nedrīkst
Rūta Dimanta, fonda “Ziedot.lv” vadītāja: “Labdarība un ziedošana ir smalkas, cilvēcīgas attiecības. Katrs ziedo, izejot no savām vērtībām un principiem, daudz ko nosaka dzīves uztvere un vajadzības. Savukārt dāvanas ir dāvanas – tās vai nu pieņem, vai nepieņem, bet nevērtē. Ja dāvana, tad kāds ir centies, to pasniedzis un, acīmredzot, uzskatījis, ka kafija ar beigušos realizācijas termiņu ir laba. Mēs taču savā ikdienā mājās darām līdzīgi – ja mannai vai kafijai nesen beidzies derīguma termiņš, nemetam to uzreiz ārā, bet izlietojam. Ja kāds ir vācis ziedojumus, gribējis ziedot – tas vien jau ir atbalstāmi. Protams, organizācijām ir jāseko līdzi un jābrīdina cilvēki, ka, piemēram, miltiem beidzies derīguma termiņš, lai nav pārpratumu. Medikamentus ziedot nedrīkst, uztura bagātinātājus var. Ir gadījumi, kad ziedojumu atstāj Rīgā kādā labdarības noliktavā, bet, kamēr tas aizceļo līdz reģioniem, termiņš precei ir beidzies. Bet vēlreiz uzsveru – viss atkarīgs no ziedotāju godaprāta! Ja ziedo preci, kurai beidzies termiņš, tad tas ir ziedojums bez vērtības un ziedotājs nevar saņemt nodokļu atlaides. Savulaik gan Zemkopības, gan Labklājības ministrijā bija diskusijas par to, vai veikali var pārtiku, kurai beidzies realizācijas termiņš, atdot labdarībai vai tomēr tā jāiznīcina. Piemēram, Vācijā šādu pārtiku drīkst atdot zupas virtuvēm, jo ķīmisku analīžu rezultāti pierādījuši, ka, piemēram, šādas auzu pārslas nav kaitīgas. Latvijā atbilstoši likumdošanai tas nav pieļauts – šādu pārtiku var vest tikai uz Zooloģisko dārzu.”

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vai dāvinātam zirgam zobos neskatās?

Kategorijas