Humoreska: Mana publiskā atzīšanās mīlestībā

2010. gada 8. oktobris 12:05

656

Es, Tenis Nieze, dzimis mājas dzemdībās pirms 63 gadiem, tagad dzīvoju valsts maizē, vēlos patiešām šķirties no visa, kas man neļauj būt kopā ar to, kuru mīlu. Jā, es vēlos precēt viņu!

Es viņu mīlu jau kā sešus gadus un mīlēšu vēl vismaz 666 gadus, kamēr tas būs iespējams.

Tā kā man ar viņu kontakti ir pilnībā zuduši (viņa ir bloķējusi manu mobilā tālruņa numuru un bloķē arī katru nākamo, no kura viņai piezvanu; diemžēl viņas e-pasta adresi nezinu), es atļaujos šādu ziņu publicēt. Es publiski vēlos paziņot, ka es viņu mīlu!

Ko tur slēpt. Pirms sešiem gadiem es iegādājos sev mīļāko, jo sieva bija man apnikusi. Tas bija skaists laiks, kaut viņa tagad izliekas, ka nekā tāda vispār nav bijis. Es izdomāju vai? Vārdu sakot – sākumā viss bija labi. Mēs mīlējām viens otru, un mana sieva par to neko nenojauta. Bet tad kādā jaukā dienā pie manis ciemos atbrauca vecs čoms, ar kuru esam pazīstami vēl no tiem laikiem. Viņš mani pierunāja kandidēt uz Saeimu ar šo vienā reģiona sarakstā. Šis, dabiski, ar pirmo numuru, es... ne nu gluži ar otro, bet arī ne ar 22. Kaut kur pa vidu. Es sev par nelaimi ļāvos kārdinājumam. Ar to brīdi arī sākās visas manas likstas un nelaimes. No manis novērsās radi, draugi, kaimiņi, jo es esot kļuvis neizturams. Katra mana pat nevainīgākā vārda galā viņi saskatīja aģitāciju. Un tā viņiem krita uz nerviem. Vārdu sakot, es tiku ierauts ne nu gluži melnajā caurumā, bet melnajā PR gan! Kādas klačas par mani tika palaistas... Ka es saņemot trīs pensijas – vienu vietējo, otru – slepeno kā izbijis dubultaģents. Man tika pārmesta divkosība visā un visur. Nāca gaismā, ka man ir ne tikai divas sievas, bet pat māja Siguldā un konts Argentīnā. Kad tas tika līdz manas cienītās ausīm, viņa man konfiscēja kredītkarti un personas pasi. It kā lai es nevarētu aizlaisties, proti, iesniegt šķiršanos tiesā. Bet es jau to nemaz nebiju plānojis darīt. Kas ir teicis, ka antireklāma arī ir reklāma? Muļķības! Biju spiests pārvākties pie mīļotās sievietes un kopā ar viņu sagaidīju Saeimas vēlēšanas. Jā, mans čoms iekļuva Saeimā, bet es paliku aiz borta. Skumji, protams, bet vēl skumjāk ir tas, ka tajā pašā brīdī no manis aizgrieza vaigu mīļotā sieviete. Kā lai to pārdzīvoju, ja viņa ir par mani 20 gadus jaunāka un kopā ar viņu arī pats jutos nometis gadu nastu? Lai atgūtu draudzeni, spēru izmisīgu soli. Es bildināju viņu, solīju oficiāli šķirties no sievas, taču tiku padzīts un biju spiests atgriezties sakauts mājās pie laulātās draudzenes. Tagad rakstu avīzē savu publisko atzīšanos. Līdz ar neiekļūšanu Saeimā esmu zaudējis dzīves garšu. Kā to atgūt?

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Humoreska: Mana publiskā atzīšanās mīlestībā

Kategorijas