Implants zem ādas – kontracepcijai

2015. gada 20. februāris 00:00

Kontracepcijas metode zemādas implants Latvijā pieejama no 2014. gada. Tas ir plāns un mazs – četrus centimetrus garš – progestīnu saturošs implants, ko ārsts ievada sievietei zem ādas augšdelma iekšpusē, skaidro ginekoloģe Inesa Avotiņa.
Kontraceptīvais implants pirmo reizi lietošanai tika apstiprināts Indonēzijā 1998. gadā, pēc tam to 2006. gadā apstiprināja ASV. Kā stāsta ginekoloģe, zemādas kontracepcijas implanti ir vienpadsmit miljoniem sieviešu visā pasaulē un tos izmanto vairāk nekā 60 valstīs. Tomēr tikai no 2014. gada šis implants apstiprināts un nopērkams arī Latvijā.
Implants ir elastīgs polimēra stienītis, kas satur hormonus un tiek ievietots augšdelmā zem ādas. Tas satur arī nelielu daudzumu bārija sulfāta, lai implantu var redzēt rentgenoloģiski. Šī kontracepcijas metode nodrošina trīs gadu nepārtrauktu aizsardzību pret nevēlamu grūtniecību.
Saskarsme ar kontraceptīviem implantiem Latvijas ginekologiem bijusi arī iepriekš, pirms tie tika apstiprināti mūsu valstī, bet tas lielākoties bija saistīts ar implanta izņemšanu. «Daudzas jaunas sievietes aizbrauca studēt vai strādāt uz dažādām Eiropas valstīm un tur ievadīja sev ilgtermiņa kontraceptīvo implantu,» atzīst I.Avotiņa.
Pēc viņas stāstītā, šie implanti sevišķi populāri ir Lielbritānijā, kontracepcijas līdzekļi esot valsts apmaksāti.
Ievieto augšdelmā
Implants ir recepšu preparāts – pacientes vispirms apmeklē ginekologu, kas novērtē viņu veselības stāvokli, pārliecinās, ka sieviete nav stāvoklī, nepieciešamības gadījumā veic papildu izmeklējumus un tikai tad izraksta recepti. Paciente implantu iegādājas aptiekā un no pirmās līdz piektajai cikla dienai atkārtoti apmeklē ārstu, kas ievieto implantu.
Procedūru veic ārsts ginekologs, izmantojot atsāpināšanu. Pēc implanta ievietošanas nav nepieciešams uzlikt šuves, jo tas ir neliels.
Implanta darbības pamatā ir hormona progestīna izdalīšana, kas, nonākot asinīs, nodrošina ilgstošu un efektīvu kontracepciju. Īpaši svarīgi, ka to iespējams izmantot arī sievietēm, kuras nevar lietot kontraceptīvās tabletes, kā arī metode piemērota sievietēm zīdīšanas laikā un to var lietot jau no 18 gadu vecuma.
I.Avotiņa piebilst, ka implanta kontraceptīvais efekts ilgst trīs gadus, bet to var izņemt agrāk, ja tiek plānota grūtniecība. Implanta izņemšana norit līdzīgi kā ievietošana zem ādas, un to veic ārsts ginekologs. Tā kā implants atrodas zem ādas, ir iespējams sataustīt, kur tas atrodas. Kad implants tiek izņemts, iespēja apaugļoties atjaunojas.
Ginekoloģe uzsver, ka ikvienai sievietei ir iespēja izvēlēties sev piemērotāko kontracepcijas metodi, un dažādām sieviešu vecuma grupām ir savas populārākās. Implanta efektivitāte ir 99 procenti, bet atšķirībā no hormonu tabletēm nevajag atcerēties par kontracepciju katru dienu.
«Jaunas nedzemdējušas sievietes tomēr biežāk izvēlas kombinēto orālo kontracepciju – tabletes. Sievietes pēc dzemdībām priekšroku lielākoties dod intrauterīnai spirālei. Kopumā arvien populārāki kļūst ilgtermiņa kontracepcijas līdzekļi, ko ievada tikai vienreiz, bet tie darbojas vairākus gadus. Vēl jaunums ir hormonālā minispirāle, kas paredzēta arī nedzemdējušām sievietēm,» klāsta speciāliste.

Var augt svars
Tomēr kontraceptīvā implanta lietošanai ir arī blakusparādības – iespējamas izmaiņas asiņošanas norisē (mēnešreižu biežums, ilgums un stiprums), parasti mēnešreizes kļūst mazākas, dažām sievietēm to praktiski nav. Pēc implanta ievadīšanas iespējamas arī komplikācijas, piemēram, zilumi, ādas kairinājums vai sāpes ievietošanas vietā. Var būt arī svara pieaugums. Lai gan ginekoloģe uzver, ka pašreizējie pētījumi nav izšķiroši, jo tajos nav salīdzināts sieviešu svars, kurām ievadīts implants, ar kontroles grupu sievietēm, kurām tā nav. Pētījumos vidējais ķermeņa masas pieaugums bija mazāks nekā 2,25 kilogrami divu gadu laikā.
Vēl viena no implanta blakusparādībām – nelielai daļai sieviešu attīstās olnīcu cistas. Ārste gan apgalvo, ka parasti tās izzūd bez ārstēšanas.
«Manuprāt, implants ir laba izvēle tieši jaunām sievietēm, kurām ir pastāvīgs partneris un kuras zina, ka trīs gadu laikā noteikti nevēlas grūtniecību. Īpaši studentes intensīvos mācību periodos var reizēm aizmirst izdzert tableti, bet, ievietojot implantu, tādu raižu nebūs,» atzīst ginekoloģe. ◆

priekšrocības

◆ Darbība līdz trīs gadiem
◆ Viens no efektīvākajiem dzimstības kontroles veidiem. Nodrošina vairāk nekā 99 procentu efektivitāti nevēlamas grūtniecības novēršanā, gluži kā tabletes. Taču atšķirībā no tabletēm efektivitāte nav atkarīga no tā lietošanas katru dienu
◆ Vidējais ievietošanas laiks ir no 30 sekundēm līdz vienai minūtei
◆ Nesatur estrogēnu
◆ Darbojas pēc ievietošanas
◆ Pēc izņemšanas auglība ātri atgriežas

trūkumi
◆ Neregulāra menstruālā asiņošana vai smērēšanās
◆ Sāpes vai rētas ievietošanas vietā
◆ Iespējams neliels svara pieaugums
◆ Galvassāpes, pinnes, olnīcu cistas, garastāvokļa izmaiņas

Bailes, aizspriedumi un patiesība par ilgdarbīgu kontracepciju
Vai es pieņemšos svarā? Vai to jutīs mans vīrietis? Vai tas apdraudēs manu veselību un iespēju dzemdēt bērnus nākotnē? Nereti sievietēm ir daudz jautājumu un maldīgu priekšstatu par kontracepciju, it sevišķi – par ilgdarbīgas kontracepcijas* metodēm, par kurām mazāk ir dzirdēts. Tajā pašā laikā mūsdienīgu sieviešu vidū tās kļūst arvien populārākas. Ginekoloģe Gunta Frīdenberga apgāž piecus izplatītākos aizspriedumus par ilgdarbīgas kontracepcijas metodēm.

1. Es pieņemšos svarā. Nepareizi! Ikviena kontracepcijas metode prasa zināmu laiku, lai organisms pielāgotos. Ilgdarbīgas kontracepcijas metodēm biežākās parādības ir asiņaini izdalījumi, smērēšanās, kas saistīta ar tās ietekmi uz dzemdes gļotādu. Taču pavisam droši var apgalvot, ka hormonālās vai dzemdes spirāles ietekme uz sievietes svara izmaiņām ir neliela vai nekāda. Dažām sievietēm implants var izraisīt svara pieaugumu, taču parasti tā nav.

2. Tā ietekmēs manu auglību. Nepareizi! Pēc dzemdes spirāles izņemšanas (gan varu saturošas, gan hormonālas) sievietes auglība ātri vien atgriežas viņas normālajā līmenī. Lai arī dzemdes spirāles paredzētas ilgstošam periodam (no 3 līdz pat 10 gadiem), lietošanu var pārtraukt jebkurā laikā, ja sieviete plāno grūtniecību. Pāris mēnešu laikā nostabilizējas menstruālais cikls, un tad ir iespējams palikt stāvoklī. Implanta gadījumā, kas arī pieder ilgdarbīgas kontracepcijas līdzekļiem, auglība atjaunojas lēnāk – parasti dažu mēnešu laikā (pusotra līdz sešu).

3. Mēnešreižu pazušana kaitē manam organismam. Nepareizi! Tiešām, lietojot hormonālo spirāli vai minispirāli, mēnešreizes kļūst īsākas, vieglākas un var pat pilnībā pazust. Tas, cik lielā mērā samazinās mēnešreizes, atkarīgs no katras sievietes organisma īpatnībām. Veselībai tas nekaitē. Nereti sievietes cieš no spēcīgām un sāpīgām mēnešreizēm, tad ārsti bieži vien izraksta tieši hormonālo spirāli. Implanta gadījumā biežāk ir vērojams mēnešreižu iztrūkums. Lai gan hormonālā spirāle un implants pieder pie ilgdarbības kontracepcijas līdzekļiem, to darbības mehānisms ir atšķirīgs. Implanta izdalītais hormons nomāc olnīcu darbību, tā panākot mēnešreižu asiņu daudzuma samazināšanos. Hormonālā spirāle padara plānāku dzemdes gļotādu, tā samazinot asiņošanu un nenomācot olnīcu darbību.

4. Pastāv nopietnu iekaisumu risks. Nepareizi! Šis aizspriedums radies sen, kad bija citas prasības pret higiēnu, sterilitāti un arī diagnostika noritēja citādi, piemēram, ārsts lietoja vairākkārt izmantojamus instrumentus. Kādreiz arī nebija iespējas identificēt visas seksuāli transmisīvās slimības (piemēram, hlamidiozi, kas izraisīja iekaisumus). Mūsdienās ginekologi izmanto vienreiz lietojamus un sterilus instrumentus, kā arī pirms kontracepcijas nozīmēšanas veic analīzes, lai izslēgtu jebkādu infekcijas risku.

5. Tas ir dārgi. Nepareizi! Ilgtermiņā ilgdarbīgas kontracepcijas metodes ir ekonomiski visizdevīgākās. Salīdzinot ar tabletēm, šāda kontracepcija var atmaksāties jau pirmā gada laikā. Un, ņemot vērā, ka tā darbojas vairākus gadus, summa, ko samaksā sākumā, jāizdala uz visu metodes darbības periodu.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Implants zem ādas – kontracepcijai

Kategorijas