Ir bijis tikai viens varoņu laikmets

2015. gada 20. februāris 00:00

449

“Kā divi dzelzs gredzeni, cieši viens otrā iekalti, ir Igaunijas un Latvijas draudzība. Bez brīvās Igaunijas nebūtu brīvās Latvijas” - teicis latviešu rakstnieks Kārlis Skalbe. Brālīgajām kaimiņtautām - latviešiem un igauņiem - ir bijis tikai viens varoņu laikmets - Latvijas un Igaunijas Brīvības cīņas no 1918. līdz 1920.gadam, kad pirmo un vienīgo reizi to pastāvēšanas daudzo gadsimtu laikā tās spēja izcīnīt savas patiesi brīvas un neatkarīgas valstis - Igaunijas Republiku un Latvijas Republiku.
Kā maza tauta var būt liela, ja to vada vienota griba un kvēla Tēvzemes mīlestība, igauņi pierādīja 1918.gada 24.februārī, kad Igaunijas zemes Padome, īsi pirms vācu ienākšanas Tallinā, pasludināja Igauniju par neatkarīgu valsti. To sekmēja arī tas, ka igauņu karavīru vienības bija palikušas Igaunijā, kamēr latviešu strēlnieku pulki bija izklīduši plašajā Krievzemē. Tā kā draudēja Padomju Krievijas iebrukums, no 1918.gada 1.novembra visās pilsētās un pagastos sāka dibināt “kaitselit” (aizsargu) vienības. 1918.gada 18.novembrī Rīgā, tagadējā Nacionālā teātra ēkā, Latvijas Tautas Padome proklamēja Latvijas Republiku, nodibināja augstāko izpildvaru Latvijā - Latvijas Pagaidu valdību. Tika darīts viss iespējamais, lai valsts pastāvētu, bet to traucēja vācieši. Radušos situāciju izmantoja Padomju Krievija un 1918.gada 28.novembrī iebruka Igaunijā no Narvas puses, 1.decembrī - no Pleskavas puses. Igauņu 2200 vīri pārspēka priekšā bija spiesti atkāpties.

Sākās iebrucēju sakaušana
Latvijā Padomju Krievija iebruka no Daugavpils un Pleskavas puses 2.decembrī, okupējot Zilānus, bet 7.decembrī Alūksni okupēja 9. Novgorodas pulks. Kad 1919.gada 3.janvārī latviešu karaspēks bija spiests atstāt Rīgu, tā komandiera kapteiņa Oskara Kalpaka rīcībā bija tikai 220 vīri. 30.janvārī Krievijas Sarkanā armija ieņēma Ventspili un Kuldīgu, tādējādi pusriņķī ielencot Liepāju, kur bija patvērusies Latvijas Pagaidu valdība. Igauņi varonīgi aizstāvējās, bet, kad Padomju Krievijas armija atradās tikai 25 kilometrus no Tallinas, 1918.gada beigās palīgā ieradās somu brīvprātīgie. Igauņi savu karaspēku spēja palielināt jau līdz 24 000 vīriem. Sākās iebrucēju sakaušana un Igaunijas atbrīvošana. 1919.gada 1.februārī igauņi kopā ar somu brīvprātīgo pulku “Pohjan Pojat’’ (“Ziemeļu zēni”) ieņēma Valku, Rūjienu, apkārtējos pagastus. Radās iespēja ar mobilizāciju papildināt latviešu karaspēka vienību veidošanu Igaunijā, ko jau kopš 1919.gada janvāra vidus veica Latvijas Pagaidu valdības pārstāvji Tallinā, Pērnavā, Tērbatā. Uz Igauniju no lielinieku sarkanā terora šausmām bēga daudzi, arī no Alūksnes puses. Tiem ceļu rādīja bejānietis Kārlis Pumpītis, kas 1919.gada 1.februārī iestājās “kaitselit” Tallinas bataljonā.

Pēc artilērijas apšaudes ieņēma Api
1919.gada 18.februārī Tērbatā (tagad - Tartu) nodibināja Latvijas armijas pirmo – 1. Valmieras kājnieku pulku. K.Pumpītis ar 16-18 gadus veciem jaunekļiem 21.februārī, kad somu brīvprātīgo bataljons cīnījās pie Alūksnes stacijas, uzbruka cietumam. Tur bija ieslodzīti daudzi desmiti ķīlnieku, kas būtu nošauti, bet tos atbrīvoja. Pēc Alūksnes atbrīvošanas somi cīnījās ar iebrucējiem 23.februārī ieplakā pie Bejas skolas. 1919.gada 27.martā no Melnupes krastiem Valmieras pulks kopā ar igauņu karaspēka vienībām sāka Latvijas atbrīvošanu. Notika sīvas kaujas pie Rezakas un Jaunās muižas, Zušu mājām Karvas pagastā, pie Aneraudu, Griguļu, Ratenieku mājām Ziemeru pagastā, pie Apes, Lūša kroga, Rušķu mājām Jaunlaicenes pagastā. Pārspēka priekšā nācās atkāpties izejas pozīcijās Melnupes krastos.
Tikai tad, kad mūsu karaspēks 1919.gada 22.maijā ieņēma Rīgu, bet igauņi 26.maijā ieņēma Pleskavu, uzbrukumā devās Valmieras pulks. Tas naktī uz 28.maiju pēc artilērijas apšaudes ieņēma Api. Iebrucēji panikā bēga. 29.maijā Alūksnē pirmais, bez kaujām, ienāca 2. Igauņu jātnieku pulks, bet Valmieras pulka otrais bataljons Alūksnē iesoļoja pulksten 20.00. Valmieriešu brašās dziesmas atbalsojās tālu, kad tie iesoļoja pa Helēnas ielu. Viņus, tāpat kā igauņus, alūksnieši sagaidīja ar pavasara ziedu klēpjiem, saulainiem smaidiem un prieka asarām.

Pateicīgi Igaunijai par milzīgo palīdzību
Brīvības cīņu varoņi netika aizmirsti, viņu piemiņa dzīvo mūžos. Karvas pagasta ļaudis ar saviem ziedojumiem uzcēla skaistu granīta pieminekli Zušu kaujā 1919.gada 2.aprīlī kritušajiem Valmieras pulka 5.rotas karavīriem. Veclaicenes pagasta ļaudis pēc Brīvības cīņām pie ceļa uz Kornetiem ierīkoja Nezināmā igauņu karavīra kapu ar igauņu Brīvības krustu un sētiņu. Bejas pagasta ļaudis izveidoja somu karavīru Brāļu kapus 1919.gada 23.februārī kritušajiem somu brīvprātīgo pulka “Ziemeļu zēni” karavīriem. Šajās mūsu tautas svētvietās godināju visus Brīvības cīņās kritušos. Pēc otrās padomju okupācijas Karvas pieminekli nopostīja pašmāju kangari. Nezināmā igauņu karavīra kapu nolīdzināja līdz ar zemi vairakkārt. Bejas somu karavīru Brāļu kapus nopostīja, ierīkoja milzīgu izgāztuvi.
Pirms 25 gadiem - 1989.gada aprīlī, kad vēl divus gadus valdīja brūkošā padomju impērija, uzdrošinājāmies atjaunot Karvas Brāļu kapus. 1989.gada 30.aprīlī notika to atklāšana ar daudzu simtu cilvēku piedalīšanos. Bejas somu karavīru Brāļu kapu atjaunošanu sākām 1989.gada 12.novembrī, bet atklājām 2.decembrī – Somijas valsts svētkos. Igauņu Nezināmā karavīra kapa vietas atjaunošanu Veclaicenē sākām 1990.gada janvārī, bet atklājām 24.februārī – Igaunijas valsts svētkos.
1999.gada 29.maijā, Alūksnes atbrīvošanas 80.gadadienā, Helēnas un Alsviķu ielas krustojumā atklājām piemiņas akmeni tās atbrīvotājiem – 2. igauņu jātnieku pulkam un Valmieras kājnieku pulkam. Karvas Brāļu kapu pieminekli atjaunojām par ļaužu ziedojumiem. To iesvētīja 1994.gada 11.jūnijā, piedaloties Zušu kaujas varonim Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Albertam Amerikam, kurš dāvināja līdzekļus Cēsu skolnieku rotas atjaunotajam karogam.
Mēs esam ļoti pateicīgi Igaunijai par milzīgo palīdzību Latvijas Brīvības cīņās un īpaši par uzvaru Cēsu kaujās 1919.gada 23.jūnijā, kuru igauņi svin kā uzvaras dienu. Tāpēc sveicu Igauniju tās valsts svētkos ar rakstnieka Kārļa Skalbes vārdiem: „Igaunijas Neatkarības diena tāpēc arī latvju tautai ir īsta svētku diena, un mēs no sirds varam sacīt: “Lai plaukst, zaļo un zied mūsu brāļu zeme!”” ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Ir bijis tikai viens varoņu laikmets

Kategorijas