Adrenalīnu gūst dažādos veidos

2015. gada 20. februāris 00:00

Jaunlaiceniete Lelde Gusta ir 19 gadus veca aktīva jauniete, kura pašreiz studē socioloģiju Latvijas Universitātē. Viņas hobijs ir improvizācijas teātris, un kopā ar draugiem un domubiedriem Lelde cer, ka pavisam drīz Alūksnē atdzims improvizācijas teātra kustība.

Nākotni vēlētos saistīt ar diplomātiju
Pērnā gada vasarā Lelde Amerikā apguva četru nedēļu kursus jauniešiem saistībā ar diplomātiju, žurnālistiku un līdzīgām tēmām. Toreiz viņa mācījās Ernsa Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pēdējā klasē. Pēc atgriešanās Latvijā Lelde pabeigusi mācības ģimnāzijā un iestājusies Latvijas Universitātē Sociālo zinātņu fakultātē socioloģijas nodaļā. “Ar iestāšanos stāsts bija pavisam interesants. Gribēju iestāties šīs pašas fakultātes politoloģijas nodaļā, bet, kad bija jāiestājas, es biju Amerikā. Visi dokumenti bija pieejami māsai, un viņa devās tos iesniegt. Kaut kāda misēkļa dēļ, jo mana norāžu lapa bija ļoti gara, mani pierakstīja sociologos. Izvēle tik un tā bija laba. Tiesa, ar socioloģiju gan savu dzīvi nevēlētos saistīt, bet esmu pateicīga par šo pamatu, kas palīdz izprast arī cilvēkus. Nākotni tomēr vēlētos saistīt ar diplomātiju,” teic Lelde.
Cilvēku izprašana viņai palīdz, arī piedaloties improvizācijas teātrī. Vēl skolas laikā Lelde piedalījās Alūksnes bērnu un jauniešu teātra pulciņā “Snullis”, taču atzīst, ka teksta iemācīšanās nebūt nav tik viegla un viņai tuvāka ir improvizācija. “Improvizācijas teātrī sāku iet jau 7.klasē pie pasniedzējas Ievas Maltenieces. Kad viņa aizdevās prom, arī improvizācijas teātra kustība beidza pastāvēt. Pagājušajā gadā atsāku piedalīties improvizācijas teātrī, taču Gulbenē. Katra mēneša pirmajā sestdienā jauniešu centrā “Bāze” tur notiek improvizācijas teātra kafejnīca. Kopumā esam aptuveni seši cilvēki no Alūksnes un Gulbenes. No Alūksnes šajā teātrī piedalās arī Nauris Kristofers Gailītis,” stāsta Lelde.

Ir robeža, kura jāpārkāpj
Lelde uzskata, ka pats interesantākais improvizācijas teātrī ir iziešana no savām robežām un uzskatiem. “Ir, kad šķiet, ka šo vai arī to nevarēsi, bet tikai ej, dari un viss notiek. Ir robeža, kura jāpārkāpj, un tad viss ir labi. Kad šķēršo šo robežu, tad viss arī notiek. Tiem, kuri vēlas arī iesaistīties improvizācijas teātrī, iesaku nebaidīties, darīt un izkāpt no savas komforta zonas, kura ir vislielākais šķērslis daudziem cilvēkiem,” viņa uzskata.
Lelde atzīst, ka ir dienas, kad improvizēt ir grūtāk, taču ar laiku un pieredzi no šādām situācijām var izkļūt. “Improvizācijas teātrī ir dažādas spēles metodes. Ir tā saucamā “radiostacija”, kad visi dalībnieki nostājas rindā un kāds skatītājs katram iedod savu tēmu. Ja es sāku un pabeidzu savu tēmu ar kādu vārdu, tad nākamajam dalībniekam, nākamajai “radiostacijai”, jāturpina sava tēma, sākot ar manu vārdu. Ir arī metode, kad vienā minūtē jāatveido kāda multene. Pēc tam šī pati multene jāizspēlē 30 sekundēs un tad 15. Ir arī tā saucamā “neviena smiekla” metode, kad viss jādara ļoti nopietni, bet, ja kāds no skatītājiem iesmejas, jānomainās aktieriem,” stāsta Lelde. Viņa labprāt vēlētos atjaunot improvizācijas teātra kustību Alūksnes novadā un cer, ka tas reiz izdosies. “Jau 23.maijā Alūksnes Jauniešu dienās iesaistīsim improvizācijas teātri. Veidojam arī jauniešu apmaiņas projektu par jauniešu iesaisti un arī tajā būs daudz improvizācijas teātra. Ir gribētāji, un viss, manuprāt, lēnām sāks notikt. Man ļoti gribētos atkal Alūksnē redzēt improvizācijas teātri!” teic Lelde. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Adrenalīnu gūst dažādos veidos

Kategorijas