Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Svaru miestā – cita pasaule

Diāna Lozko

2015. gada 20. februāris 00:00

3420

Jaunannas pagastā ir apdzīvota vieta Svari, kur ir aptuveni piecas mājas. Ciema nosaukums varētu būt cēlies no Svarītes upes. Vecos dokumentos šai vietai bijis nosaukums Svarre.

Visas  mājas ir atjaunotas
86 gadus vecā Vija Groša, kas dzīvo “Riekstiņos” visu mūžu, stāsta, ka kādreiz Svaru ciemā dzīvojuši 53 cilvēki. Tagad ir mazāk par desmit. “Pēc Otrā pasaules kara Svaru ciemu nodedzināja. Stāsta, ka atkāpjoties mājas nodedzināja vācieši, bet skaidri to nezinām. Mēs tolaik bēgām uz Pededzi, jo mums tur bija savs pļavas gabaliņš. Visas šīs mājas ir atjaunotas,” stāsta V.Groša. Ilgu laiku viņa strādājusi zirgu saimniecībā pie sava tēva Hugo Bisenieka. “Tolaik visi lauki bija ļoti skaisti apstrādāti un mana tēva un viņa brāļa saimniecībā bija pāri 30 zirgiem. Pēc kara laika un bēgļu gaitām Svaru ciemā tika veidots kolhozs “Pededze”, kur arī vēlāk esmu strādājusi. Kara šausmas šai vietai pārgāja pāri gana viegli, taču tās ir lielas briesmas un es noteikti negribētu ne vairs redzēt, ne dzirdēt karu,” pauž V.Groša. “Mana meita un mazbērni dzīvo Rīgā. Tur viņiem ir darbs un dzīve rit tur.”

Gribas vairāk miera
Vietējais iedzīvotājs Andrejs Skudra stāsta, ka pēc tēva nāves “Valdāji” stāvējuši tukši un mājai trūcis pastāvīga siltuma. “Šo māju cēla mans tēvs Daumants. Pēc kara te viss bija izpostīts, nodedzināts. Tepat netālu bija Sūnu saliņa, kur bijuši partizāni. Vācieši atkāpjoties ņēma visu un likvidēja. Pirmos gadus vecāki dzīvoja tepat netālu meža mājiņā,” viņš stāsta. A.Skudra daudzus gadus strādā Alūksnē ceļu pārvaldē par buldozeristu. “Tēva mājas sāka iet postā, un tā nu ar sievu Māru apdomājām lēmumu dzīvot arī šeit. Tā arī dzīvojam starp Alūksni un šejieni. Te esam pavadījuši pirmo gadu,” viņš stāsta. “Nāku vecāks, un gribas vairāk miera, tāpēc izvēlējos atgriezties. Grūti pateikt, vai uz Svariem vēl kāds nāks dzīvot atpakaļ, jo darba te nav, nopelnīt te nevar. Svaru ciems tomēr iznīkst, un, tā kā šajā pagastā nav iespējas strādāt, tās ir jāmeklē citur. Ir, kas aizbrauc uz ārzemēm. Rudens pusē no Svaru ciema uz ārzemēm aizbrauca strādāt kādas mājas saimniece. Es pats esmu apmierināts, ka atgriezos. Te es jūtos kā pavisam citā pasaulē.”

Brauc strādāt citur
Rūta Apsīte Svaros dzīvojusi visu savu mūžu. “Agrāk strādāju kolhozā “Pededze”. Tajā laikā darbinieki ik gadu varēja pieteikties kādām ekskursijām. Bijām gan Karpatos, gan Kaukāzā. Tagad jau nekur pat nevar aizbraukt,” stāsta R.Apsīte. Arī viņa atzīst, ka Svaru ciemā nav darba un tāpēc cilvēki brauc strādāt uz citiem pagastiem vai Alūksni. Brauc arī strādāt uz blakus novadiem – Balviem un Gulbeni.

Atgriezies mājās
Savukārt Didzis Apsītis studējis lauksaimniecību Smiltenē, taču pēc studijām atgriezies mājās. “Kādreiz mums pie mājām bija zemnieku saimniecība, bija govis, cūkas un vistas, bet nu tā vairs nav. Svaros arī nav lielu saimnieku, tiesa gan tuvējā  zemnieku saimniecība Jaunannas pagastā “Jaunsvari” appļauj mums visas pļavas un sadarbojamies, jo saimniecība atrodas tepat netālu. Kā gan citādāk? Kur gan mēs to zāli liksim? Arī pašiem jāappļauj gana liela platība zāles, tāpēc daru to ar pļaujamo traktorīti,” stāsta D.Apsītis. ◆

Kategorijas