Orbāna dubultspēle ar Putinu šķeļ Eiropas Savienību

2015. gada 27. februāris 00:00

Uzņemot Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kura atbalstītie bruņotie «ogļrači un traktoristi» karo Austrumukrainā, Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns Kremļa saimniekam pasniedza izdevību kārtējo reizi šķelt Eiropas Savienību (ES), uzskata politikas analītiķi.

Budapeštas apmeklējums ir V. Putina pirmā divpusējā vizīte kādā no ES dalībvalstīm kopš pērnā jūnija, jo Ukrainas kara dēļ Krievija ir nonākusi politiskā un ekonomiskā izolācijā. Neskatoties uz Ungārijā notikušajiem protestiem pret valsts «putinizāciju», V. Orbāns paskaidroja, ka ielūdzis Kremļa saimnieku, jo Ungārijai nepieciešamas «korektas un līdzsvarotas» attiecības ar Krieviju.
V. Orbāns un V. Putins otrdien tikšanās laikā vienojās noslēgt jaunu ilgtermiņa līgumu par Krievijas gāzes piegādi Ungārijai, krievi arī apsolījuši finansēt jaunas atomelektrostacijas celtniecību.
Pēc tās Ungārijas premjers kritizēja ES politiku pret Krieviju. «Krievijas izslēgšana no Eiropas nav racionāla,» V. Orbānu citē Reuters. «Maldās tie, kuri uzskata, ka Eiropas ekonomika var būt konkurētspējīga bez ekonomiskās sadarbības ar Krieviju, un tie, kuri domā, ka Eiropā enerģētiskā drošība var pastāvēt bez Krievijas energopiegādēm.»
V. Orbānu, kurš atpazīstamību Ungārijā ieguva astoņdesmitajos gados kā kaismīgs antikomunists un pretpadomiski noskaņotu studentu kustības vadītājs, šodien uzskata par V. Putina tuvāko sabiedroto ES. Viņš, līdzīgi kā Krievijai draudzīgie Čehijas un Slovākijas līderi, ir izteicies, ka ES ar sankcijām pret Krieviju «iešāvusi sev kājā». Neraugoties uz viņa pausto kritiku, Ungārija gan nav likusi šķēršļus sankcijām.
Ungārijas līderis centies nomierināt partnerus ES un NATO. «Nevajag uztraukties par Eiropas vienotību Ungārijas dēļ,» viņš paziņoja pēc tikšanās ar V. Putinu. Pirms divām nedēļām V. Orbāns Budapeštā uzņēma Vācijas kancleri Angelu Merkeli, kura aizstāv sankcijas pret Krieviju, bet ceturtdien viņš ieradīsies Polijā, kuras līderi ir vieni no redzamākajiem V. Putina politikas kritiķiem ES.
Vācijas raidsabiedrības Deutsche Welle žurnālists Roberts Švarcs uzskata, ka V. Orbāns spēlējas ar ES. «Dažreiz Orbāns dod negribīgus solījumus, lai atbalstītu ES kopīgo politiku pret Krieviju. Citreiz viņš ļaujas sava pašpasludinātā politiskā parauga Putina glaimiem,» žurnālists pauž savā viedokļrakstā.
Analītiķi uzsver, ka V. Putinam vizīte Ungārijā bijusi daudz nozīmīgāka nekā V. Orbānam. «Putins var parādīt pasaulei, ka viņam ir draugi ES dalībvalstīs,» Ungārijas Zinātņu akadēmijas Pasaules ekonomikas institūta vecākais pētnieks Andrāšs Deāks sacīja portālam euobserver.com. Arī vēsturnieks Zoltāns Bīro uzskata, ka Maskavai ir svarīgi parādīt, ka ir vēl valstis, kuru valdības gatavas uzņemt V. Putinu.
Viņam pievienojas Maskavas neatkarīgās domnīcas Politisko tehnoloģiju centrs pētnieks Aleksejs Makarkins. «Putina vizīte bija saistīta ar lobēšanu pret sankcijām. Viņš savu enerģiju fokusē uz valstīm, kuras nelabprāt atbalstīja sankcijas,» A. Makarkins sacīja ASV laikrakstam The Christian Science Monitor. «Es šaubos, ka šādi būs iespējams šķelt ES, bet Krievija izspēlēs visas kārtis.» ◆

Eiropas Savienības ārlietu pārstāve, Eiropas Komisijas viceprezidente Federika Mogerīni paziņojusi, ka ES ir gatava attiecīgi rīkoties, ja Austrumukrainā turpināsies karadarbība un cita negatīva attīstība, kas pārkāpj Minskā panāktās vienošanās. Viņa arī uzsvērusi, ka Krievijas atbalstītie separātisti ar militārām aktivitātēm Debaļceves pilsētā pārkāpj pamieru. «Krievijai un separātistiem nekavējoties un pilnībā jāizpilda apņemšanās, ko paredz Minskas vienošanās, sākot ar uguns pārtraukšanu un visa smagā bruņojuma izvešanu. Jānodrošina EDSO novērotāju piekļuve un darbība.»

Eiropas Savienības valstis sekmīgi virzās uz mērķi, kas nosaka, ka 2020. gadā piektajai daļai izmantojamās enerģijas jānāk no atjaunojamiem energoresursiem, paziņojusi Eiropas Vides aģentūra (EVA). Lielākās problēmas šajā ceļā ir Apvienotajai Karalistei, Nīderlandei un Luksemburgai. EVA arī uzsver, ka vēja un saules enerģija kļuvusi ievērojami lētāka nekā agrāk, rezultātā ar šīm alternatīvām tiek aizstāta ogļu un gāzes izmantošana, samazināta oglekļa emisija un uzlabota energodrošība. Austrijā, Somijā, Zviedrijā un Latvijā 2013. gadā vairāk nekā trešdaļa energopatēriņa bija no atjaunojamiem avotiem.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Orbāna dubultspēle ar Putinu šķeļ Eiropas Savienību

Kategorijas