Pavairos zivju krājumus

2013. gada 11. marts 07:21

895

Alūksnes novada domes sēdē pieņemts lēmums piedalīties projektu konkursā, lai saņemtu atbalstu zivsaimniecības attīstībai no Zivju fonda līdzekļiem. Projekta kopējās izmaksas apstiprinātas 3900 lati, kurā Zivju fonda finansējums būtu 2900 lati un pašvaldības līdzfinansējums - 1000 latu. Pašvaldība to nodrošinās no šāgada budžeta līdzekļiem.

Pašvaldības aģentūras “Alja” direktors Māris Lietuvietis informē, ka par šo naudu paredzēts pavairot līdaku mazuļus. Par šo summu varēs iegādāties apmēram 32 000 līdaku mazuļu, kuri ir jau vienu vasaru auguši. “Tādus ir lietderīgāk ielaist ezerā nekā līdaku kāpurus. Par pagājušajā gadā ietaupītajiem līdzekļiem šogad tiks ielaisti arī jau paaugušies zandartu mazuļi – apmēram 60 000,” stāsta M.Lietuvietis. Protams, kā katru gadu ezerā tiks ielaisti arī zušu mazuļi. Ataudzētus zušu mazuļus, apmēram 10 līdz 15 centimetrus lielus, “Alja” iepērk Igaunijā. “Jau pagājušajā rudenī Igaunijā zivju audzētāji secināja, ka Latvijas valdība izšķērdē līdzekļus, par četras reizes lielāku cenu sērkociņu garus zušu mazuļus caur starpnieku iepērkot no Holandes. Aģentūra tik mazus zutēnus nelaiž ezerā, jo tad mazāks procents izdzīvo. Sprīdi gariem zušu mazuļiem dabisko ienaidnieku gandrīz vairs nav,” uzsver M.Lietuvietis. Tiesa, viņš pagaidām nevar pateikt, cik daudz un kad iepirks zušu mazuļus. To iegādei nevar piesaistīt projekta finansējumu, jo aģentūra nav Eiropas zivju atražošanas programmā. “Aljai” ir tacis, kur zušus rūpnieciski nozvejo, bet programmas atbalstu saņem ūdenstilpju apsaimniekotāji, kam nav mākslīgu aizsprostu. Pavasarī atkal tiks rīkota zušu izsole. ”Iespējams, ka zušu iegādes tiesības izsolē varētu iegūt vairāki. Taču tas būtu sarežģīti, jo nav zināms, cik daudz zušu nozvejos,” skaidro M.Lietuvietis.

Finanšu komitejā deputāti interesējās, vai ir noskaidroti iemesli, kāpēc pagājušajā vasarā bojā gāja zuši. Toreiz M.Lietuvietis informēja, ka ir iegūti vēl pusdzīvu zušu paraugi analīzēm. “Tas nozīmē, ka pēc iekšējo orgānu šūnu sastāva laboratorijā varēja noteikt bojāejas cēloni – toksisks, bioloģisks vai infekcijas vīruss. Paraugus nodevām Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldei Gulbenē. Tos nedrīkstēja sasaldēt, jo atkausējot šūnas saplīst. Diemžēl Gulbenē paraugi tika ielikti saldētavā, tāpēc BIOR laboratorijas darbinieki Rīgā bija apbēdināti. Jau otro reizi viņi saņēma saldētus paraugus, kas nedod iespēju noskaidrot zušu nobeigšanās iemeslus,” atklāj M.Lietuvietis. Turklāt ne tikai iekšezerā, bet pa visu ezeru zivīm esot lenteņi. Deputāts Ainars Melders pieļauj, ka lenteņu invāzija varētu būt saistīta ar parka dīķa ūdens pārsūknēšanu ezerā. “Lentenis ir organisms, kas attīstās no oliņas. Tās nevar saglabāties ilgstoši ārpus zivīm, tāpēc dīķis nav noteicošais, lai arī tā dūņas ir krājušās desmitiem gadu. Tajās nav lenteņu oliņas. Drīzāk ietekmē tas, ka zivis ir tuvā kontaktā cita ar citu, tādējādi pārnēsājot lenteņa oliņas,” skaidro Madonas reģionālās vides pārvaldes pārstāvis Aldis Verners. M.Lietuvietis atzīst, ka tā varētu būt, jo slimības izplatās vidē, kur par daudz savairojas vienas sugas indivīdi. Diemžēl ir grūti prognozēt, cik ilgā laikā ezera zivis varētu izslimot šo epidēmiju. “Kad tā beigsies, tad turpmāk zināsim, cik gadus tā turpinās. Iepriekš nevar ne paredzēt, ne izrēķināt,” spriež M.Lietuvietis. Tiesa, lentenis nenozīmē, ka zivi nevar lietot uzturā. Protams, makšķerniekiem nav patīkami tīrīt zivis, kurās ir lenteņi.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Pavairos zivju krājumus

Kategorijas