Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Alūksnes un Apes novadu iedzīvotāji nav zaudējuši cerību labākai dzīvei

Līga Vīksna

2010. gada 2. oktobris 18:47

752

“Alūksnes Ziņas” vēlēšanu dienā apmeklēja Alūksnes, Strautiņu, Zeltiņu, Ilzenes, Trapenes un Apes vēlēšanu iecirkņus. Visur vēlētājus sagaidīja smaidīgi vēlēšanu komisijas pārstāvji, uzcirtušies svētku drānās un atzina – iedzīvotāju aktivitāte ir augsta, visi nāk ar možu garu, nešķendējas par politiķu sliktajiem darbiem, bet mērķtiecīgi izdara savu izvēli. Strautiņu iecirknī vēlētāji pat anekdotes stāstījuši!

Pirmie vēlētāji iecirkņos bijuši jau pulksten 7.00. Ilzenē un Apē īpaši uzsvēra mednieku aktivitāti, kuri bijuši starp pirmajiem balsotājiem, jo tika atklāta dzinējmedību sezona. Apes iecirknī pirms 7.00 pie durvīm jau gaidījis prāvs balsotāju pulciņš – izrādās, tie bijuši sportisti no Rīgas, kas devās uz sacensībām Igaunijā, bet balsoja Apes iecirknī. “Jau rītā uz iecirkņa atvēršanu un Latvijas valsts himnas atskaņošanu pulcējās ap 30 cilvēku. Iedzīvotāju aktivitāte ir necerēti augsta,” priecājas Apes novada 297.vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētāja Agrita Leite.

Balso arī mājās

Zeltiņu vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja Silva Zariņa norāda – arī citos gados dienas pirmajā pusē pārsvarā nāk gados vecāki cilvēki, bet otrajā pusē – jaunāki. Ilzenes vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja Sarmīte Salmiņa atzīst – cilvēki nāk balsot visi kopā: ar ģimeni, draugu pulciņā. Visos iecirkņos komisijas locekļi devās arī pie cilvēkiem, kuri bija pieteikušies balsošanai mājās. Piemēram, Zeltiņos mājās balsoja ap 20 cilvēku, Trapenē – 51, kur lielāko daļu sastādīja sociālās aprūpes centra “Trapene” iemītnieki. Viņi izteikuši rosinājumu turpmāk izstrādāt detalizētāku informatīvo materiālu par vēlēšanu apgabaliem, jo tagad, piemēram, Vidzemes sarakstā cilvēki bieži meklējuši kandidātus, kuri startēja citā vēlēšanu apgabalā. Trapenes vēlēšanu iecirkņa sekretāre Indra Liepiņa uzsver – līdz 2.oktobrim iedzīvotāju interese par iecirkņu apmeklēšanu bijusi ļoti minimāla. Visos iecirkņos pozitīvi vērtēja to, ka šogad tie slēgti pulksten 20.00, nevis 22.00 kā iepriekš, jo vēlajās vakara stundās esot ļoti maza vēlētāju aktivitāte. Turklāt tagad ātrāk visiem tapa zināmi vēlēšanu rezultāti.

Nav malā stāvētāji

“Alūksnes Ziņu” aptaujātie vēlētāji atzina – lai arī valstī ir ekonomiski grūta situācija, viņi nav zaudējuši cerību, ka nākotnē Latvijā dzīvosim labāk. Lielākā daļa vēlētāju jau iepriekš skaidri zinājuši, par ko balsot. Alūksniete Tatjana Sjomkina balsot bija atnākusi kopā ar savu māsu Jeļenu Kobzevu un viņas dēliņu Mihailu, kurš cītīgi sekojis mammas kā vēlētājas gaitām jau pašvaldību vēlēšanās. “Nedrīkst ļauties pesimismam vai palikt malā stāvētājos – kā sevi noskaņosim, tā arī valstī kopumā dzīvosim,” viņas saka. Alūksnietes Zinaīda un Valija ir pārliecinātas, ka valstī viss būs labi. “Gribētos, lai tikai pensijas nesamazina. Tiesa, vispirms jāizrāpjas no krīzes un tad varēsim domāt par labākiem laikiem. Vislielākās dusmas ir uz politiķiem, kas radīja valstī krīzi,” saka alūksnietes. Arī Sarma Pīgozņa no Strautiņiem atzina - pie daudzām nebūšanām ir vainīga valdība, bet jāņem arī vērā, ka visā pasaulē ir ekonomiskā krīze. “Latvijas valsts bija ļoti izsaimniekota, ražošana likvidēta, tādēļ starptautisku palīdzību vajadzēja – ceru, ka pratīsim to izmantot lietderīgi,” viņa saka.

Sāp politiķu savtīgums

Pie Strautiņu pamatskolā izvietotā iecirkņa “Alūksnes Ziņas” sastapa kādreizējo Alūksnes rajona padomes priekšsēdētāju Jāni Ceļmilleru ar kundzi Astrīdu Bēteri. J.Ceļmillers pauda gandarījumu, ka pats vairs nav saistīts ar politiku. Viņš uzskata - šī nebūs tā reize, kad valstī kaut kas notiks labāk – jāpaiet vēl vismaz četriem gadiem. A.Bētere pauž nožēlu, ka valstī politiķi ir tik savtīgi. “Starp mums ir daudz gudru cilvēku, kas spētu ieraudzīt labāku nākotni, bet – šo cilvēku vairs nav. Viņi jau ir izbaudījuši politikas ķēķi un nu distancējas. Savukārt politikā iesaistītie prot distancēt tos, kas zupai pieliek par daudz sāls vai saldumu – sak, labāk lai liekie iziet no virtuves, mēs paši uzvārīsim zupu un ēdīsim – ar lielām vai mazām karotēm,” saka A.Bētere. “Lai nezog, bet strādā!” vēlas zeltinietis Maigonis. “Lai domā par dzīves apstākļu uzlabošanu laukos, par pensionāriem un jaunajiem,” vēlas ilzeniete Valentīna Grīnberga. Apenietis Gints Kaktiņš ir pārliecināts – balsot jāiet obligāti, jo – ja jaunie neko nedarīs, valstī arī nekas nemainīsies uz labu. Viņam visvairāk nepatīk, ka politiķi klaji melo televīzijas kameru priekšā un nekad neatzīst savas kļūdas.

No Rīgas – uz Trapeni

Tā kā šogad balsošanai nav noteikts vēlēšanu iecirknis, atbilstoši cilvēka deklarētajai dzīvesvietai, “Alūksnes Ziņas” novēroja – vairākās vietās starp balsotājiem bija citu novadu iedzīvotāji. Piemēram, trapenietes Laumas Pētersones meita Līga Pakalna ar ģimeni speciāli bija atbraukuši no Rīgas balsot par Vidzemes vēlēšanu apgabala kandidātiem, jo Rīgas vēlēšanu apgabalā nebija viņiem simpatizējošu kandidātu. Lauma Pētersone no Līzespasta uzsver – uz vēlēšanām jāiet obligāti un pilsoņa pienākums jāpilda. “Mēs par latviskajām partijām,” viņa smaidot saka. Strautiņu vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētājs Jānis Irbe atzina, ka nāk daudz balsot tādu, kuri uz Strautiņiem atbraukuši viesos pie radiniekiem.

Novēro brīvprātīgi

Šis bija pirmais gads, kad Saeimas vēlēšanu norisi varēja vērot brīvprātīgie novērotāji, kuriem pirms tam bija jāiziet neliels apmācību kurss. Alūksnes un Apes novados bija četri šādi novērotāji – trīs Alūksnes pilsētas sākumskolā izvietotajā iecirknī un viens Alūksnes administratīvās ēkas iecirknī. Starp viņiem bija arī alūksnietis Gvido Dzērve – Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 10.klases skolnieks, kuram ļoti interesē politiskās norises valstī. “Vēlējos redzēt, kā strādā vēlēšanu komisija – vai viss notiek godīgi, jo, piemēram, 9.Saeimas vēlēšanās bija rezultātu viltošana Balvu pusē. Iecirknī biju no pulksten 9.00 un neatļautas darbības nenovēroju,” stāsta G.Dzērve. Savus novērojumus viņš fiksēja anketā, ko pēc tam nosūtīja Centrālajai vēlēšanu komisijai.

Kategorijas