Tereško tējās - Gaujienas cigoriņi

2015. gada 6. marts 00:00

478

Gaujienas pagasta “Lazdiņās” jau daudzus gadus bioloģiski saimnieko Maija Granta, audzējot veselīgos cigoriņus un vācot ārstniecības augus.
Lai gan tikko nosvinēta 70 gadu jubileja, M.Granta atzīst, ka bez šīs darbošanās nevarētu – tas viņai stiprina veselību un nedaudz papildina ienākumus. “Cik es varu, tik daru. Un esmu vismaz pati sev vajadzīga un neesmu nevienam par apgrūtinājumu. Visu, ko citi met nezālēs, es lieku krūzē un taisu biznesu!” viņa smaidot saka.

Cigoriņi prasa darbu
M.Granta atzīst, ka cigoriņu audzēšana prasa daudz darba, tādēļ tam pievēršas retais, lai gan šī vērtīgā auga sakne ir pieprasīta. “Ir, kas iesāk, bet, tā kā šī nodarbe prasa darbu, tad ātri atmet ar roku, lai gan bizness ir labs un izdevīgs. Arī mēs ar vīru pirms daudziem gadiem iesākām ar domu, ka nodosim cigoriņus zaļus, uzreiz pēc novākšanas, kaltēšanai uz Ādažiem, bet finālā sākām kaltēt paši, jo bija pieprasījums pēc kaltētiem cigoriņiem. Vīrs pats uzmeistaroja speciālu arklu – ar rokām cigoriņš nav novācams, jo tam ir ļoti dziļa sakne,” stāsta M.Granta.
Šobrīd M.Granta cigoriņus audzē tik daudz, cik tos pieprasa dakteris Artūrs Tereško. Viņa pati cigoriņus pavasarī iesēj no pašas ievāktām sēklām, ravē un audzē, rudenī novāc, kaltē un tad nodod A.Tereško. “Es vairs iesētos cigoriņus neretinu – agrāk gan retināju, kad audzējām, lai kaltētu un nodotu Tukumā kafijai. Šopavasar iesēšu savas 20 īsās vadziņas cigoriņu un plāns būs izpildīts. Cigoriņš aug ilgi, to novāc tikai oktobrī. Cigoriņam patīk smilšaina augsne, nepatīk pārlieku daudz mitruma. Es sējas laikā vienmēr ievēroju laika zīmes, lai raža būtu laba. Ja pie kaltēšanas ir pareizā temperatūra, aptuveni 60 līdz 70 grādi, tad cigoriņi izžūst ātri – diennakts laikā,” saka M.Granta.

Agrāk bija cigoriņu norma
M.Granta atzīst, ka pati katru dienu cigoriņu kafiju nelieto – viņai iecienītāks ir piens, bet kafijas pupiņu viņas mājās nav.
“Mazmeitai gan ļoti garšo cigoriņu kafija – viņa dzer stipru, bez cukura un piena. Ir jau dažādas receptes, kā cigoriņu kafiju pagatavot. Mana kaimiņiene taisa tā, kā krievs tēju – pagatavo cigoriņu melno uzlējumu, uzvāra pienu un pienā lej kafiju, tad esot pavisam cita garša! Neviens neapšauba cigoriņa vērtību. Cigoriņos ir arī inulīns – dabisks saldinātājs. Cigoriņi līdz šim ir daudz pētīti, darbs pie šīs vērtīgās saknes izpētes turpinās joprojām. Ja pētniekiem izdotos atdalīt nevajadzīgās vielas, tad cigoriņi derētu arī insulīna vietā, tas būtu ļoti vērtīgi. Vecie cilvēki stāsta, ka kara laikā katrai saimniecībai bijusi noteikta norma, cik cigoriņu jāizaudzē un jāizkaltē, lai vāciešiem būtu kafija,” stāsta M.Granta.

Ārstniecības augi – pie
namdurvīm
M.Granta uzskata, ka cilvēks šodien maz izmanto dabas veltes un spēku, ārstniecību, ko tā dod. “Lai neraud, ka tik daudziem ir vēzis! Ko šodien cilvēki lieto pārtikā – ārprāts! Gaļā potē irdinātāju, lai paliels gaļas gabals divu stundu vietā izceptos 20 minūtēs. Bet, ja zemnieks gribēs tirgot paša audzētu cūku, uzreiz būs klāt Pārtikas un veterinārais dienests ar visādām pārbaudēm! Pati audzēju vistas, pīles. Olas veikalā nepērku, jo tur tām ir nelaba smaka, es zinu, ar ko vistas baro lielajās audzētavās.” Tiesa, arī pati daba M.Grantai nāk pretim, jo viņa uzsver, ka daudzi no vērtīgajiem augiem aug dabā viņas mājas tuvumā. M.Grantai pašai vislabāk garšo piparmētru tēja. “Es gan parasti veidoju sajaukumus – piemēram, piparmētru ar raudeni un madarām vai citu. Madara, bet tā, kas zied dzelteniem, nevis baltiem ziediem, ir visenerģētiskākā zāle pret visādiem iekaisumiem. Pienenes sakne labi der cukurslimniekiem, tostarp maisījumā kopā ar lucernu, pelašķi, rasaskrēsliņu, nātrēm, pupiņu pākstīm,” saka M.Granta.
Cilvēks pēc savas dabas ir slinks un ne vienmēr ievēro dzirdētos padomus. “Ir tādi, kuri nāk un jautā, lai iedodu viņiem zāļu maisījumu konkrētai kaitei, bet, kad pēc kāda laika jautāju, vai dzer šo maisījumu, tad vaļsirdīgi atzīst – nē, jo ērtāk ir ielikt krūzītē veikalā pirkto tējas maisiņu... Bet, piemēram, pelašķis ir universāla zāle visiem iekaisumiem! Bet naudulis ir vīriešu “Viagra” - tas palielina potenci, savukārt lupstājs ir sieviešu “Viagra”,” raksturo M.Granta. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Tereško tējās - Gaujienas cigoriņi

Kategorijas