Pie kā var novest policijas izsaukums?

2015. gada 6. marts 00:00

Alūksnes rajona tiesā 31.martā būs tiesas sēde, kurā skatīs krimināllietu pret alūksnieti Sergeju (vārds mainīts – red.). Viņam celta apsūdzība par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu - uzbrukumu Valsts policijas inspektoram, kuram salauzts deguns un konstatēti sejas sasitumi. Šis atgadījums ir viela pārdomām visiem, jo situācija nav viennozīmīga – kļūdas pieļāvušas abas puses. Tiesas rokās būs izšķirt - deguns salauzts tīši vai netīši, bija vai nebija uzbrukums policijas inspektoram.
Sergejs atzīst, ka negrib justies beztiesisks, tādēļ viņam ir advokāts, kurš viņu tiesā aizstāvēs.

No konflikta līdz aizturēšanai
Stāsta Sergejs: „Pērn 21.septembrī mums ar sievu mājās Alūksnē bija konflikts. Vakarā pārnācu mājās un sastapu vienu pašu sešgadīgo bērnu, bet sieva ar otru bērnu, kuram ir pusotrs gads, un manu māti bija aizbraukusi. Kad sieva pārbrauca, biju ļoti dusmīgs un sāku bļaut uz viņu par to, kā viņa varēja tā rīkoties, bet tā bija tikai skaļa vārdu pārmaiņa – vardarbības nebija. Atzīstu – biju iereibis. Mana māte, īsti nesaprazdama situāciju, izsauca policiju, tā atbrauca divos naktī – tikmēr mūsu skaļā vārdu pārmaiņa bija sen beigusies, bijām salabuši, konflikta nebija un gulējām.
Ieradās divi policijas inspektori un sita mājas durvis. Sieva piegāja pie durvīm un uz policistu jautājumu par konfliktu atbildēja, ka tāda nav, norādot, ka viss ir kārtībā. Tad es piegāju pie durvīm – kā no gultas cēlies, apakšbiksēs un apakškreklā, plikām kājām. Biju nobijies, jo nesapratu, kas notiek un kāpēc lauž durvis. Redzēju, ka viens policists reāli laužas iekšā manā mājā. Kļuvu aizdomīgs, jo domāju – ko viņam vajag mūsu mājās naktī, jo konflikta taču nav. Nelaidu policistu iekšā, turklāt mums ir divi nepilngadīgi bērni, kuri arī bija mājās. Tad policists rāva vaļā durvis, un es viņam uzkritu virsū. Tad arī degunu salauza. Policisti man uzbruka, izrāva no mājas, spārdīja kājām, kad biju nokritis zemē. Mani bezsamaņā ielika policijas mašīnā – tādu pašu, plikām kājām, apakšbiksēs un apakškreklā - un aizveda uz Alūksnes policijas iecirkni. Bez cita apģērba policijas iecirknī mani turēja 16 stundas – tikai tad sieva varēja atvest apģērbu, jo agrāk to neņēma pretim, sakot, ka nav vajadzības, viņš jau drīz nāks ārā. Nākamajā dienā izmeklētāja iecirknī jautāja, vai man esot kādas sūdzības – teicu, ka esmu piekauts, ir zilumi un puni. To dzirdot, viņa izrakstīja man arestu vēl uz 48 stundām... Lai gan man bija nodarīti miesas bojājumi, man nebija iespējas apmeklēt ārstu – policists gan pa šo laiku bija saņēmis mediķu palīdzību.”

Kompensācijā grib 7000 eiro
Sergejs tika aizturēts gandrīz trīs diennaktis, lai gan saskaņā ar Kriminālprocesa likuma normām, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvām policijā personu drīkst aizturēt ne ilgāk par 48 stundām, skaitot no faktiskās aizturēšanas brīža. Kad minētais laiks pagājis, personai jābūt vai nu atbrīvotai, vai izmeklēšanas tiesnesis tai piemēro apcietinājumu. Sergejs uzskata, ka notikušais ir safabricēta lieta no policista puses, lai iegūtu naudu, jo policists pret Sergeju ir izvirzījis pieteikumu par radītā kaitējuma morālo kompensāciju 7000 eiro apmērā.
“Policists saka, ka viņam esot salauzts deguns, jo es viņam uzbruku! Bet policists manai mājai bojāja durvis – tās līdz šai dienai neviens no policijas nav bijis apskatīt. Kad policists lauzās manā mājā, es jautāju, vai viņam ir prokurora sankcija, ka viņš ir tiesīgs to darīt – tādas nebija. Kāpēc policists lauzās mājā – nezinu joprojām. Šajā gadījumā policija jau bija veikusi linča tiesu un tagad grib vēl citu tiesu ar naudas kompensāciju! Cik tiesu tad būs jāpiedzīvo? Visus gadus ar sievu normāli dzīvojām, tagad pārmijām skaļāk vārdus un policija no mušas izpūš ziloni,” saka Sergejs. Viņš norāda, ka sākotnēji par lietu atbildīgs bija Alūksnes rajona prokuratūras prokurors Valdis Vimba, kurš lūdzis policijai izskatīt arī vardarbīgo rīcību pret Sergeju, bet tas ticis ignorēts un prokurors nomainīts – pērn decembrī prokurore Sanita Ribaka nodevusi krimināllietu izskatīšanai Alūksnes rajona tiesai. „Uzskatu, ka, apkopojot lietas materiālus, netiek ņemti vērā daudzi fakti. Mājas pagalms mums ir klāts asām šķembām – policists saka, ka es esot skrējis viņam virsū un tīšu prātu sitis, bet es taču neskrietu kailām kājām pa asām šķembām! Turklāt policists ir galvas tiesu garāks par mani. Policisti ir saformējuši notikumus tā, kā viņiem ir izdevīgi,” domā Sergejs.

Piemēro policijas uzraudzību
Savukārt Sergeja sievai policija piemēroja administratīvo sodu par to, ka mājās bez pieskatīšanas bija atstāts mazgadīgs bērns. “Kamēr es biju aizturēts, policisti iebiedēja sievu un viņa diemžēl izdzēsa videoierakstu, ko es tovakar uzfilmēju, kad policists lauza durvis,” saka Sergejs.
Pēc notikušā Sergejam uz laiku piemēroja policijas uzraudzību – katru trešdienu pulksten 10.00 viņam bija jāiet atzīmēties uz Alūksnes policijas iecirkni. Policisti arī nāca pārbaudīt, vai viņš uzturas savā dzīvesvietā. Sergejs atzīst – tas viņam nopietni traucēja darbam, jo strādā par celtnieku un nākas braukāt pa reģionu. “Es nedrīkstēju iet atzīmēties agrāk – man aizrādīja, ka vēl neesot pulksten 10.00. Nekomentēšu to, kā tas man sita pa kabatu, ka nevarēju trešdienās strādāt, jo kāda jēga vairs braukt uz Balviem, Rēzekni, ja izbraukt no Alūksnes varu tikai pēc 10.00! Pēdējā reize, kad policisti nāca pārbaudīt, vai uzturos dzīvesvietā, vispār bija ņirgāšanās – viņi klusītēm klauvēja pie pastkastītes, kas atrodas aptuveni 15 metrus no mājas. Ja nepaspētu iziet ārā – tas man būtu pārkāpums. Trīs pārkāpumi - un mani līdz tiesai apcietinātu. Labi, ka suņi pagalmā sāka riet,” atceras Sergejs.

Pazūd mērķis par sievieti
Zvērināts advokāts Guntars Priedītis norāda – policija veica savu pienākumu un izbrauca uz izsaukumu, lai noskaidrotu lietas apstākļus, to neviens neapstrīd, bet turpmākā Valsts policijas inspektoru rīcība gan viešot šaubas. G.Priedītis uzsver, ka pērn Latvijā tika veikta virkne grozījumu normatīvajos aktos saistībā ar vardarbības mazināšanu pret sievietēm, vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Grozījumi normatīvajos aktos ir saistīti ar pagaidu aizsardzības līdzekļiem pret vardarbību – sievietes aizsardzībai no jebkāda veida vardarbības, vīra agresijas. Līdz tam policijai, izbraucot uz ģimenes konfliktiem, nebija īpašu pienākumu – saskaņā ar grozījumiem, tagad policijai ir jāizbrauc uz visiem izsaukumiem par ģimenes skandāliem, jāskaidro situācijas un jānorāda, ka sievietei, kura cieš no vardarbības, ir iespēja aizpildīt dokumentu, kas paredz vardarbīgo personu izolēt un atstāt māju.
„Arī šajā gadījumā policistu mērķis, ierodoties mājā, bija aizstāvēt sievieti pret apdraudējumu. Šobrīd situācija ir pavērsusies pavisam citādāk – nezin kādēļ sievietei, kura bija jāaizstāv, ir piemērots administratīvais sods. Sievietes aizstāvēšanas prioritāte ir aizmirsta – nevienu tas vairs neinteresē. Jā, Sergejs bija skaļš pret policistiem, paņēma videokameru un notiekošo filmēja – policistu tas aizkaitināja, bet pēc būtības Sergejs savā mājā drīkst filmēt policistu. Policistam nepatika, ka viņu filmē, sākās divu vīriešu konflikts, rezultātā pasākuma leģitīmais mērķis par sievietes aizstāvēšanu, konflikta noregulēšanu pazuda, sievai piemēroja administratīvo sodu, Sergeju mazgadīgu bērnu acu priekšā nospārdīja kājām, ielika mašīnā un aizveda no savas mājas, noturēja apcietinājumā gandrīz trīs diennaktis. Par ko? Neviens neliedz vīram ar sievu debatēt par bērnu audzināšanu – tas nav iemesls, lai vīrieti sistu un vestu uz policiju,” saka G.Priedītis.

Cilvēka pazemošana
G.Priedītis norāda - atklāts paliek arī jautājums, kāpēc policija nebrauca prom, kad konstatēja, ka starp vīru un sievu konflikta vairs nav un viss ir kārtībā. „Tā ir Sergeja māja – kur paliek tiesības uz privātumu, dzīvojamās platības neaizskaramību? Gan Latvijas normatīvie akti, gan starptautiskie normatīvi garantē dzīvokļa neaizskaramību. Latvijas Republikas Satversmes 96.pantā teikts: ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Piemēram, Satversmes tiesas 2011.gada 11.maija spriedumā kādā lietā norādīts: ikvienam ir tiesības uz savu privāto telpu un tiesības dzīvot pēc sava prāta, iespējami minimāli ciešot no valsts vai citu personu iejaukšanās. Policists drīkst ienākt privātā telpā procesuālu darbību gadījumā, ja ir kratīšanas orderis, ja darbības ir saskaņotas ar prokuratūru. Policijas ierašanās dzīvesvietā ir attaisnojama, ja noticis likumpārkāpums, noziedzīgs nodarījums – šajā gadījumā likumpārkāpuma nebija,” saka G.Priedītis.
Viņš uzsver, ka policijas uzdevums ir aizstāvēt sabiedrības locekļus, bet ko šajā gadījumā darīt Sergeja ģimenei – ņemt hipotekāro kredītu, lai policistam samaksātu prasīto kompensāciju? „Sergejs atzīst savu kļūdu, skaļo vārdu pārmaiņu – par to nav runa, bet šajā gadījumā no policijas puses gribētos lielāku savaldību, sapratni. Nepilngadīgu bērnu priekšā Sergeju atspārdīja, puskailu aizveda uz policijas iecirkni – tā jau ir cilvēka pazemošana. Ir citi paņēmieni, kā savaldīt agresīvu personu, piemēram, ar cīņas paņēmieniem, uzliekot roku dzelžus,” ir pārliecināts zvērināts advokāts.

Netikās ar tiešajiem
aculieciniekiem
Valsts policijas Iekšējais drošības birojs par notikušo uzsāka pārbaudi un oficiālu atbildi vēl nav devis. “Viņi uzskata, ka tā neesot nepareiza policijas rīcība – es esot uzbrucis. To, ka mani puskailu, plikām kājām turēja kamerā, kur ir betona grīda, neņem vērā – tur esot gumijas paklāji. Normāli būtu, ja šā biroja darbinieki mani izsauktu uz interviju, iztaujātu – man piezvanīja sieviete no šā biroja un jautāja, vai esmu apmeklējis ārstu, kad iznācu no apcietinājuma. Teicu, ka nē, jo zilumi jau bija nogājuši. Viss – vairāk viņai nekas neesot jāzina! Bet pliks es neesot bijis – man taču esot bijusi apakšveļa,” saka Sergejs.
G.Priedītis norāda - mulsina tas, ka Iekšējās drošības biroja darbinieki ieradās Alūksnē, iepazinās ar lietas materiāliem, tikās ar policistiem, bet netikās ar tiešajiem aculieciniekiem – Sergeju, viņa sievu un māti, tikai sarunājās ar Sergeju pa telefonu. “Mēs neceram uz to, ka birojs savā atzinumā norādīs policistu kļūdas. Interesanti ir tas, ka prokuratūrā, valsts apsūdzības uzturētājiem, nav viennozīmīga šīs situācijas vērtējuma, jo viens prokurors lietu izbeidza, bet otrs prokurors pēc policistu sūdzībām tomēr virzīja uz tiesu. Tagad tiesas uzdevums būs izvērtēt situāciju un pieņemt lēmumu. Sergejs aizstāvēsies visiem iespējamajiem līdzekļiem. Šīs lietas sekas nav saistītas tikai ar soda piemērošanu sievai, tūkstošu pieprasīšanu kompensācijā – tā ir arī tiesvedība, advokāta maksa, neērtības, bet, ja atzīst par vainīgu – kriminālsods, kas ietekmēs turpmāko dzīvi. Šāds atgadījums cilvēku no ierastā dzīves ritma var izsist uz ļoti ilgu laiku,” saka G.Priedītis.

Nopietnu uzbrukumu nav daudz
Tiesu medicīnas ekspertīzes slēdziens liecina, ka policistam salauzts deguns un konstatēti ķermeņa sasitumi. Viņš pats sākotnēji piekrita “Alūksnes Ziņām” sniegt komentāru par notikušo, bet vēlāk pārdomāja un tomēr atteica, norādot, lai lemj Alūksnes rajona tiesa 31.martā noliktajā atklātajā sēdē.
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Prevencijas grupas vecākā inspektore Sintija Virse “Alūksnes Ziņām” atzīst, ka nopietnu uzbrukumu policistiem, pildot dienesta pienākumus, Alūksnes un Apes novados pēdējos gados nav bijis daudz. „Pēdējie gadījumi, kad lietas arī nonākušas līdz tiesai, ir 2011.gadā, kad vienā gadījumā inspektoram tika izrādīta fiziska pretošanās un otrā gadījumā nodarīti miesas bojājumi, kā arī sabojāti formas tērpa apavi. Tas, ko policists drīkst un nedrīkst, ir noteikts likumā „Par policiju”,” saka S.Virse. ◆

Uzziņai

Ikvienas personas pamattiesības kriminālprocesā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma normām un Eiropas Parlamenta, Padomes direktīvām:
◆ pirms runājat ar izmeklētāju vai prokuroru, jums ir tiesības piezvanīt savam advokātam;
◆ ja jums nav sava advokāta, tad ziniet, ka izmeklētāja vai prokurora pienākums ir jums iedot advokātu kontaktinformāciju un nodrošināt advokāta piedalīšanos;
◆ ja jums nav naudas advokātam, tad jums ir tiesības uz bezmaksas juridisko palīdzību;
◆ jebkurā brīdī jums ir tiesības uz privātu sarunu ar advokātu, ar piebildi, ka advokāts rīkojas neatkarīgi no izmeklētāja vai prokurora;
pirms nopratināšanas jums ir tiesības konsultēties ar savu advokātu;
lai uzaicinātu sev advokātu, jūs varat bez maksas izmantot tās iestādes telefonu, kur atrodaties;
◆ kad jūs nopratina izmeklētājs vai prokurors, jums nav obligāti jāatbild uz uzdotajiem jautājumiem par nodarījumu, par kuru jūs tur aizdomās, ar piebildi, ka advokāts jums palīdzēs pieņemt lēmumu attiecībā uz liecības došanu vai atteikšanos liecināt;
◆ atcerieties, ka par liecības nesniegšanu jums nevar piemērot kādas sankcijas un liecības nesniegšana nenozīmē, ka atzīstat savu vainu;
ikvienam ir tiesības neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem – saderināto, laulāto, vecākiem, vecvecākiem, brāļiem, māsām, bērniem un mazbērniem, kā arī to personu, ar kuru jūs dzīvojat kopā nereģistrētā laulībā un ar kuru jums ir kopīga jeb nedalīta manta;
◆ policija jūs var aizturēt ne ilgāk kā uz 48 stundām, skaitot no jūsu faktiskās aizturēšanas brīža. Kad minētais laiks ir pagājis, jums ir jābūt vai nu atbrīvotam, vai arī jūs jānogādā pie izmeklēšanas tiesneša, kurš pieņems lēmumu par to, vai jums tiks vai netiks piemērots apcietinājums.

Uzziņai

Likums „Par policiju”, 13.pants. Policijas darbinieka tiesības lietot fizisku spēku, speciālos līdzekļus, speciālos transportlīdzekļus, izmantot dienesta suņus un zirgus un ievietot aizturētās personas pagaidu turēšanas vietās.
Policijas darbiniekam, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, speciālos līdzekļus (ķīmiskās vielas, priekšmetus vai mehānismus, kas paredzēti pašaizsardzībai vai sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanai, bet nav ieroči) un speciālos transportlīdzekļus, izmantot dienesta suņus un zirgus, kā arī ievietot aizturētās personas pagaidu turēšanas telpās un šim nolūkam paredzētajos transportlīdzekļos, bet izņēmuma gadījumā, ja ir liels aizturēto personu skaits, arī uz laiku norobežotās pagaidu turēšanas vietās, lai:
1) atvairītu uzbrukumu personām, policijas darbiniekiem un personām, kas pilda dienesta pienākumus sabiedrības drošības garantēšanā un cīņā pret noziedzību;
2) atvairītu uzbrukumu ēkām, telpām, celtnēm un transportlīdzekļiem neatkarīgi no to piederības vai atbrīvotu apbruņotu personu ieņemtos objektus;
3) atbrīvotu ķīlniekus;
4) novērstu masu nekārtības un sabiedriskās kārtības grupveida pārkāpumus;
5) aizturētu un nogādātu policijas iestādē likumpārkāpējus, kā arī savaldītu aizturētās, arestētās, apcietinātās un notiesātās personas, ja tās nepakļaujas vai pretojas policijas darbiniekiem vai ir pamats uzskatīt, ka tās var bēgt vai nodarīt kaitējumu apkārtējiem cilvēkiem vai sev;
6) pārtrauktu ļaunprātīgu nepakļaušanos likumīgām prasībām, kuras izvirza policijas darbinieki vai citas personas, pildot dienesta pienākumus sabiedriskās kārtības garantēšanā vai cīņā pret noziedzību.
Fiziska spēka, speciālo cīņas paņēmienu, speciālo līdzekļu un speciālo transportlīdzekļu lietošanas vai dienesta suņu un zirgu izmantošanas veidu un intensitāti, kā arī nepieciešamību ievietot personas pagaidu turēšanas telpā, šim nolūkam paredzētajā transportlīdzeklī vai uz laiku norobežotā pagaidu turēšanas vietā nosaka konkrētās situācijas raksturs un personas individuālās iezīmes. Lietojot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, speciālos līdzekļus un speciālos transportlīdzekļus vai izmantojot dienesta suņus un zirgus, maksimāli jāierobežo to nodarītais kaitējums, kā arī jānodrošina cietušajiem pirmās palīdzības sniegšana, ja tā ir nepieciešama. Ja fiziska spēka, speciālo cīņas paņēmienu, speciālo līdzekļu un speciālo transportlīdzekļu lietošanas vai dienesta suņu vai zirgu izmantošanas rezultātā personai radies ievainojums vai iestājusies tās nāve, policijas darbiniekam nekavējoties jāziņo par to tiešajam priekšniekam, kas šo faktu dara zināmu attiecīgajai prokuratūras iestādei.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Pie kā var novest policijas izsaukums?

Kategorijas