Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Ko darīt ar laivu novietnēm?

Līga Vīksna
Vietējās ziņas

2010. gada 1. oktobris 13:21

2276

Satraukti un kareivīgi otrdienas vakarā kopsapulcē, ko sasauca Alūksnes novada pašvaldība,  bija ieradušies Alūksnes ezera laivu novietņu lietotāji. Pēc diskusijām par turpmāko atsevišķu laivu novietņu likteni, kas savu laiku nokalpojušas un neiederas pilsētvidē, konkrēts lēmums netika pieņemts, bet vienojās - iesākto procesu turpinās.

“Alūksnes Ziņās” jau rakstījām, ka augusta tautsaimniecības komitejas sēdē Alūksnes novada deputāti nolēma - laivu novietņu korpusu pie Vecās pils jeb tautā sauktās “policistu būdas”,  nogrimušās novietnes pie Bērzu birzs un divas atsevišķās novietnes starp VEF kādreizējo teritoriju un Tīklu saliņu jeb “sportistu būdas” bojā pilsētas vēsturisko centru un ir nojaucamas. Pašvaldības pārstāvji atzina – pārējās novietnes pašlaik ir labākā stāvoklī, tomēr arī tās jāuztur kārtībā. Pašvaldības aicinājumam otrdien sapulcēties bija atsaukušies apmēram 50 laivu novietņu lietotāju, no tiem – tikai daži minēto viskritiskāko novietņu izmantotāji.

Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers uzsvēra – tikšanās rīkota, lai vienotos par būvju sakārtošanu. “Mērķis nav nojaukt, bet sakārtot pilsētas vēsturisko centru,” sacīja Dz.Adlers. Pašvaldības jurists Arturs Upīts atgādināja, ka jau pirms pieciem gadiem pašvaldība sasauca “policistu būdu” lietotāju sapulci, kur vienojās par novietņu remontēšanu. “Kopš tā laika pirksts nav piedurts klāt! Tagad novietnes ir galīgi čupā,” secina A.Upīts. Vislielākās diskusijas raisījās par laivu novietņu īpašumtiesībām. Alūksnietis Valdis Vīksna, kādreizējās laivu novietņu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Banga - Alūksne” valdes priekšsēdētājs, skaidroja – kooperatīva apsaimniekošanā bija astoņi laivu novietņu korpusi. Tie visi ir nodoti ekspluatācijā, ko apliecina dokumenti. “Kooperatīvu dibināja laivu novietņu īpašnieki. Visos pieņemšanas aktos ir pielikumi ar īpašnieku sarakstiem. Pieņemšanai ekspluatācijā aktu droši vien nav par tā sauktajām “policistu būdām”, nogrimušajām “melioratoru būdām” un pie kādreizējā gāzes kantora esošo novietņu korpusam,” sacīja V.Vīksna.

No zāles jautāja, kādēļ pussabrukušās novietnes jānojauc – tās varētu remontēt. Izskanēja pieņēmums – ja laivu novietnes grib nojaukt un atbrīvot zemi pie ezera, tad kādam šī zeme jau ir noskatīta. Citi pārmeta – kādēļ tad pašvaldība prasa maksāt nekustamā īpašuma un zemes nodokli, ja jau īpašumtiesības nav sakārtotas? Arturs Upīts uzsvēra – zeme tauvas joslā pieder pašvaldībai, tā nav obligāti jāreģistrē zemesgrāmatā, lai prasītu zemes nodokļa maksājumus. “Jūs neviens neesat novietņu īpašnieki, bet valdītāji. Likumdošana paredz, ka nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam ir jārūpējas par savu īpašumu. Ja to nedara, pašvaldība var pieņemt lēmumu īpašumu remontēt vai nojaukt. Līdztekus būvvalde saskaņā ar likumdošanu novietņu valdītājiem var piemērot administratīvo sodu par īpašuma neuzturēšanu kārtībā,” sacīja A.Upīts. Tas gan līdz šim nav darīts un neesot arī vajadzības piemērot sodu, jo pašvaldības mērķis esot sakārtot šo teritoriju, nevis strīdēties ar valdītājiem un iet tiesas ceļu.

A.Upīts arī skaidroja likumīgo ceļu, lai laivu novietņu lietotāji legalizētu īpašumtiesības. “Jums jānodibina biedrība – juridiska persona. Tad būs jāiet uz tiesu un jāpierāda, ka šī juridiskā persona ir kādreizējā kooperatīva “Banga - Alūksne” tiesību un saistību pārņēmēja. Kad to izdarīs, varēs slēgt zemes nomas līgumu un doties uz Zemesgrāmatu nodaļu reģistrēt īpašumu zemesgrāmatā kā juridiska persona. Lai to visu sāktu darīt, vispirms jāapzina katra novietņu korpusa lietotāji un jānodibina biedrība,” klāstīja A.Upīts. V.Vīksna iebilda, ka par pašmērķi nevar virzīt ierakstīšanu zemesgrāmatā, bet gan novietņu sakārtošanu. “Mums pilsētā ir ļoti daudz ēku, kas nav reģistrētas zemesgrāmatā vai bojā pilsētvidi – Dārza ielā 1, Lielā Ezera ielā 2 un daudzas citas. Lai sakārtotu novietnes, katra korpusa novietņu lietotāji jāsasauc atsevišķi un jāizvirza vecākais - atbildīgais. Pašvaldībai uz gadu vajag noteikt termiņu, ka novietnes jāsakārto. Ja to neizdara, var piemērot administratīvo sodu,” rosināja V.Vīksna. Kā korpusa vecākais viņš arī dalījās negatīvajā pieredzē par korpusa novietņu lietotāju pulcināšanu vienkopus, lai vienotos par laipu remontu. “Visi tikai saka: “Jā, jā, jā...” Tas nozīmē: “Vīksna, organizē un pērc par savu naudu!” Visi ir prom, un nevienam neko nevajag,” sacīja V.Vīksna. Pašvaldības galvenā arhitekte – būvvaldes vadītāja Līga Šķepaste piebilda – ierakstīšana zemesgrāmatā nav pašmērķis, bet, ja vajadzēs novietnēs veikt kapitālremontu un izņemt būvatļauju, to nevarēs izdarīt, ja nevarēs pierādīt īpašumtiesības, ko apliecina zemesgrāmata.

Viens no laivu novietņu lietotājiem Imants Serts pauda atbalstu biedrības dibināšanai un interesējās, vai īpašumtiesību sakārtošanas procesā cilvēkiem palīdzību sniegs pašvaldība. A.Upīts atzina – finansiāli ne, bet juridisku padomu neliegs. I.Serts arī interesējās, ko likumīgi darīt ar tām novietnēm, kuru īpašnieki nav atrodami, jo tādas ir katrā korpusā. A.Upīts skaidroja – ja būs reģistrēta biedrība, Latvijas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” jāizsludina laivu novietņu īpašnieku pieteikšanās. Ja to īpašnieki nepieteiksies, var kārtot lietas un izsludināt to par bezsaimnieka mantu. Diskusija raisījās arī par ezera krastu piegružošanu. Pašvaldība uzskata, ka daļa atbildības jāuzņemas novietņu izmantotājiem, bet viņi – ka lielākie piegružotāji ir jaunieši un dzērāji, kas klīst gar novietnēm, turklāt pašvaldības policija negādājot par sabiedrisko kārtību pilsētā.

Kategorijas

Kategorijas