Piespiedu darbs motivē un palīdz mainīties

2015. gada 13. marts 00:00

1097

Nereti sabiedrībā valda uzskats, ka visefektīvākais soda veids ir brīvības atņemšana, taču tā nebūt nav. Lai mazinātu noziedzību un reabilitētu tos, kuri izcietuši sodu, lielu darbu veic Valsts probācijas dienests, kurš dibināts 2003.gada 7.oktobrī. Alūksnes teritoriālā struktūrvienība darbojas kopš 2005.gada 2.janvāra.

Būtu labi, ja jautājumu
sakārtotu valstiski
Valsts probācijas dienesta Alūksnes teritoriālajā struktūrvienībā strādā piecas darbinieces. Struktūrvienības vadītāja Ilzīte Duļbinska informē, ka pērn gandrīz uz pusi ir palielinājies probācijas dienesta klientu skaits, kuri notiesāti ar piespiedu darbu. Pērn dienestā vērsās 206 klienti no Alūksnes un Apes novadiem. Viens no soda veidiem, kuru var piemērot alternatīvi cietumsodam par noziegumu, ir piespiedu darbs. I.Duļbinska informē, ka Alūksnes un Apes novados kopumā 2014.gadā piespiedu darbs kā sods bija piemērots 111 personām un šobrīd piespiedu darbu izcieš 42 personas. Savukārt 2013.gadā piespiedu darbs Alūksnes un Apes novados tika piemērots 68 personām.
“Piespiedu darba piemērošanas pieaugums saistās arī ar izmaiņām Krimināllikumā, jo valsts politika ir tāda, ka pēc iespējas mazāk cilvēku vajadzētu likt cietumā, un jau kopš 2013.gada 1.aprīļa šādas izmaiņas pastāv. Tās paredz, ka par mazākiem noziegumiem var tikt piemērots piespiedu darbs, nevis brīvības atņemšana. Desmit darba gados mūsu probācijas dienestā kopumā visās dienesta funkcijās bijuši 934 cilvēki, neskaitot vēl tos, kuri atgriežas atkārtoti,” teic I.Duļbinska.
Piespiedu darbu var veikt valsts un pašvaldību iestādēs, nevalstiskajās, sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās. Gadā reizi tiek organizēts seminārs darba devējiem, kurā tiek pārrunāts par piespiedu darbu izpildes kārtību, problēmām, veiksmēm, neveiksmēm un citām aktualitātēm. Jebkurā brīdī iestādēm un organizācijām, kuras vēlas, ir iespēja noslēgt līgumu par Valsts probācijas dienesta klientu nodarbināšanu piespiedu un sabiedriskajā darbā. “Tiekoties ar klientu un iepazīstinot viņu ar to, kā tiks organizēta piespiedu darba izpilde, pārrunājam, kura piespiedu darba izpildes vieta viņam ir tuvāk, kādas viņam ir iemaņas, talanti vai profesija, un tā izvēlamies darba devēju, kurš spētu piedāvāt interesantu, sabiedrībai derīgu darbu. Jāuzsver, ka darba devējam par to nepienākas nekāda samaksa. Būtu labi, ja šo jautājumu sakārtotu valstiski un šiem darba devējiem būtu arī kāds finansiāls atbalsts,” uzskata I.Duļbinska.

Svarīgi cilvēku motivēt
I.Duļbinska informē, ka ar katru gadu darba devēji kļūst atsaucīgāki, lai arī, protams, sabiedrībā valda stereotips un bažas, ka cilvēks ar sodāmību nav uzticams. “Mani ļoti iepriecina tas, ka sabiedriskās organizācijas uz to skatās citādāk un tām ir svarīgi cilvēku motivēt, tādā veidā palīdzot viņam mainīties,” teic I.Duļbinska.
Desmit gadu laikā Alūksnes un Apes novadā darbu notiesātām personām sniegušas 3 valsts iestādes, 34 pašvaldību iestādes, 9 biedrības un nodibinājumi, kā arī 4 reliģiskās organizācijas. Tā, piemēram, pērn kāds probācijas dienesta klients ar mežizstrādes prasmēm strādāja pie malkas sagatavošanas, savukārt dzīves laikā apgūtās prasmes pielietoja palīgtelpu remontā biedrības “Astes un Ūsas” dzīvnieku mājā. Kāds cits klients ar pamatizglītību un augstu motivāciju strādāt dzīves laikā iegūtās prasmes pielietoja, strādājot Kolberģa bērnudārzā “Pūcīte” kā palīgstrādnieks, kur krāsoja drēbju pakaramos, remontēja smilšu kasti un žogu, ierīkoja minibaseinu bērniem. Savukārt Kolberģa tautas namā klients remontēja podestus. Apes jauniešu klubs “Sliedes” kādam klientam deva iespēju dzīves laikā apgūtās prasmes pielietot atkritumu urnu gatavošanā no koka, galdu un krēslu labošanā un nojumes uzstādīšanā atpūtas zonā. “Šie ir tikai daži no piemēriem, un uzskatu, ka piespiedu darbs ir efektīvs soda veids, kurš prasa ļoti lielu ieguldījumu. Būtiski ir tas, ka darba devējs izrunājas ar klientu, jo ne visiem ir darba iemaņas. Galvenais, ka šī ir iespēja cilvēkam integrēties sabiedrībā, mācīties ko jaunu. Ja ar cilvēku runā, ja viņu novērtē un viņš redz, ka viņa darbs ir nozīmīgs, tas cilvēkam palīdz reabilitēties,” pauž I.Duļbinska.

Individualizēta sodu sistēma
Lai novērstu atkārtotu noziegumu veikšanu, ar sodīto ir jāstrādā kompleksi, un viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir arī personības izvērtēšana, kāds tad īsti soda mērs viņam būtu labāks, pēc kura viņš labāk varētu reabilitēties sabiedrībā un neveiktu atkārtotu noziegumu. Probācijas dienests sagatavo izvērtēšanas ziņojumus, uz kuriem pamatojoties tiek lemts par nosakāmo sodu. “Pašreiz gadā tiek sagatavoti 15 izvērtēšanas ziņojumi, bet, protams, labi būtu, ja to būtu vairāk, un it sevišķi - ja tādus veiktu visiem smagu noziegumu veicējiem,” uzsver I.Duļbinska. Jau kopš 2005.gada Latvijā ieviesta individualizēta sodu sistēma, kurai būtu jāstrādā daudz efektīvāk.
Alūksnes rajona tiesas tiesnese Antra Strupule uzsver, ka soda noteikšanai ļoti palīdz probācijas dienesta veiktie izvērtēšanas ziņojumi. “Ziņojumos ir izvērtēts cilvēks gan darbā, gan sadzīvē. Nepilngadīgie tiek novērtēti arī mācību iestādēs. Tiek veikts vispusīgs pētījums par cilvēku un viņa personību. Tiesā, nosakot sodu, ir svarīga katra nianse,” viņa pauž.
A.Strupule uzsver, ka ir svarīgi sodīt vainīgo personu ar taisnīgu sodu, taču ir svarīgi arī tas, lai personai dotu iespēju resocializēties. “Ne vienmēr cietums ir tā labākā vieta, kur cilvēks varētu laboties. Bieži vien tur var samācīties vēl kaut ko vairāk. Ja tiesnesim ir pārliecība, ka piespiedu darbi varēs cilvēku labot, viņu neizolējot no sabiedrības, tad šāds soda veids, manuprāt, palīdz cilvēkam saprast izdarīto, kā arī var pienest kādu labumu sabiedrībai,” pauž tiesnese. Viņa informē, ka Alūksnes un Apes novados ir arī gadījumi, kad cilvēks, kuram piespriests piespiedu darbs, tomēr izvairās tādā veidā izciest sodu. “Tādos gadījumos Valsts probācijas dienests vēršas tiesā un sodāmajam var atņemt brīvību. Pārsvarā gan šādu cilvēku ir ļoti maz. Pēdējā laikā piespiedu darbu piemērojam diezgan daudziem cilvēkiem, bet ir ļoti maz to, kuri izvairās un nepakļaujas šim soda veidam. Gada laikā šādu cilvēku ir aptuveni līdz desmit, pat mazāk,” stāsta A.Strupule.

Nevar pie savām problēmām vainot citus
Kāds 19 gadus vecs alūksnietis, kurš vēlējās būt anonīms, pašreiz veic piespiedu darbu kādā Alūksnes pilsētas reliģiskajā organizācijā. Kopumā viņam jānostrādā 420 stundas. Viņa darba pienākumos ietilpst teritorijas uzkopšana un malkas sagatavošana. Šī jau ir otrā reize, kad viņam kā soda veids piemērots piespiedu darbs. Puisis atzīst, ka problēmas ar likumu viņam ir jau kopš 16 gadu vecuma un vienu reizi ir nācies arī atrasties cietumā, kas nebūt nebija labākais veids, kā laboties.
“2012.gadā ar kādu draugu devāmies apzagt māju, kurā, kā viņš teica, saimnieki bija aizdevušies strādāt uz ārzemēm un neplānoja atgriezties. Iznesām ļoti daudz mantu un vedām uz citām pilsētām, lai nodotu tās lombardos. Sākumā notvēra manus draugus, un kāds no viņiem pateica, ka arī es esmu ar viņiem bijis kopā. Man iedeva cietumsodu – 8 mēneši nepilngadīgo pāraudzināšanas iestādē Cēsīs. Par labu uzvedību varēju tikt atbrīvots pirms laika,” stāsta puisis un atzīst, ka brīvības atņemšanas iestādē rodas jauni kontakti un tā ir vide, kurā var rasties idejas jauniem noziegumiem. “Saka, ka tad, kad tiksi cietumā, sapratīsi. Kā tur var ko saprast? Tur ir pilns ar tādiem kā tu, vēl sliktākiem un lielākiem noziedzniekiem. Viņi tevi samāca un stāsta par to, kā viņu rokās grozījusies nauda. Tas tikai ir vēl lielāks kārdinājums,” stāsta puisis. Viņš atceras, ka jau 16 gadu vecumā lietojis dažādas apreibinošas vielas, bet 17 gadu vecumā kāds draugs viņu iepazīstināja ar “spaisu”. Tad arī visas lielākās problēmas esot turpinājušās. “No Cēsīm mani atbrīvoja, kad man vēl bija 16. Jau 17 gados lietoju visu ko citu, ne tikai “spaisu”. Tikai lietoti dažādi medikamenti, amfetamīns un citas narkotikas. Nekad gan neesmu lietojis heroīnu, jo to es nekad dzīvē negribu mēģināt,” stāsta jaunietis un atzīst, ka viņš nāk no labas ģimenes, bet uz noziedzības ceļa nokļuvis tāpēc, ka trāpījies neīstajā vietā neīstajā laikā.
Pašreizējo sodu viņš izcieš par tīšu mantas bojāšanu alkohola reibumā. “Gājām ar draugiem zagt zemenes, bet ieraudzījām pagalmā traktorīti, ar kuru pļauj zāli. Draugs sāka ar to braukt, bet pie dīķa tam beidzās benzīns, un mēs to iemetām dīķī. Man arī policijā prasīja, kāpēc mēs tā darījām, bet es pat nezinu. Bijām alkohola reibumā, un tiešām nezinu, kāpēc tā izdarījām,” stāsta puisis. Viņš uzskata, ka piespiedu darbs ir daudz labāks soda veids par brīvības atņemšanu, jo tas palīdz laboties.
“Pagājušajā gadā izgāju arī Minesotas programmu, lai izārstētos no narkotiku atkarības. Tur es iemācījos to, ka nedrīkst pie savām problēmām vainot citus. Iemācījos problēmu redzēt sevī, nevis citos. Man vienmēr ir izvēle - darīt vai nedarīt. Nav situāciju, kurās obligāti ir jādara kaut kas, jāiedzer vai jālieto kaut kas - vienmēr var izvēlēties. Atzīšos, ka kopš Minesotas programmas pabeigšanas esmu lietojis marihuānu, taču neko citu,” atzīst puisis. Viņš uzsver - ir ļoti svarīgi zināt, ka kāds tev tic un uzticas. “Tas ir ļoti svarīgi un palīdz laboties! Tiesnese man arī pateica, ka apžēlos mani pēdējo reizi, jo man tomēr ir recidīvs - esmu sodīts atkārtoti. Es vēlos laboties,” pauž jaunietis.

Novadā nepieciešams
preventīvs darbs
Bērniem līdz 14 gadu vecumam piespiedu darbu kā soda līdzekli nedrīkst piemērot, taču var likt veikt sabiedriskos darbus, kuriem ir audzinošs raksturs. “Desmit gados noslēgti līgumi ar 2 valsts iestādēm, 21 pašvaldības iestādi, 6 biedrībām un nodibinājumiem, kā arī vienu reliģisko organizāciju. Pērn sabiedriskie darbi tika organizēti četriem bērniem, bet 2013.gadā – sešiem. Taču tā varētu arī nebūt, ja vien arī atbildīgās iestādes noreaģētu laikus un pamanītu ģimenes, kurām ir šādas problēmas. Uztrauc tas, ka jaunākais bērns, kuram ir piemērots šāds soda mērs, ir tikai 11 gadus vecs - viņš notiesāts par zādzību,” stāsta I.Duļbinska.
Visbiežāk likumu pārkāpj bērni no ģimenēm, kurās ir kaut kādas problēmas un bērni audzina paši sevi, kā nu māk. Lielākā problēma ir tā, ka bērniem ir pārāk daudz brīvā laika, kurš tiek pavadīts, klaiņojot un iepazīstot citus sev līdzīgus, kad arī sākas piedzīvojumu meklēšana. Ļoti būtisku palīdzību sodāmā bērna, jaunieša vai pieaugušā dzīvē var ienest probācijas dienesta darbs sadarbībā ar pašvaldības iestādēm, kā arī ar apkārtējo cilvēku atbalstu. “Novadā nepieciešams preventīvs darbs, ir laikus jāpamana šie bērni, viņiem ir jāpalīdz. Aizvien biežāk izskan – vecāku atbildība. Protams, taču ja mēs redzam, ka ir problēmas, tad sniedzam palīdzību vecākiem, jo viņi netiek galā ar saviem pienākumiem. Nesodām, nenonicinām, bet palīdzam! Arī pie manis reiz atnāca viena sabijusies mamma, kura nelūdz palīdzību - kopā pārrunājām situāciju, saskatījām tās labās lietas, ko viņa kā mamma dara, jo viņa, lai arī lieto alkoholu, tomēr priekš sava bērna cenšas un dara tik, cik var, un tā, kā māk. To saskatām un novērtējam, tad, uz tā labā balstoties, meklējam lietas, ko pamainīt un kā rīkoties. Valsts probācijas dienests nestrādā ar vainīgā bērna vecākiem, galvenais ir likumpārkāpējs, viņa domāšana un viņa uzvedības korekcija, taču bez atbalsta vecākiem, strādājot tikai ar bērnu, rezultāti ir tādi, kādi ir. Bieži ir tā, ka bērni uzņemas vecāku funkcijas un ir skaidrs, ka ar to viņš nevar tikt galā. Vēl ir viena būtiska lieta – vai vecāki atzīst problēmu? Ja to neatzīst, tad arī nevar neko izdarīt, taču domāju, ka mums vajadzētu iesaistīties un, strādājot ar šo ģimeni, palīdzēt to saprast,” uzsver I.Duļbinska. ◆

Pieredze

Modris Briedis, biedrības “Astes un Ūsas” valdes priekšsēdētājs:
“Sabiedrisko un piespiedu darbu izciest piedāvājam jau gandrīz trīs gadus. Valsts probācijas dienesta Alūksnes teritoriālā struktūrvienība mums jautāja, vai šādi strādnieki mums ir vajadzīgi - man pret cilvēkiem nav stereotipu. Uzskatu, ka katrs cilvēks var mainīties, jo ir dažādas sodāmības. Protams, ne vienmēr ir viegli, taču probācijas dienesta klienti mums ir palīdzējuši izdarīt daudzus labus darbus: telpās ir veikts remonts, rudenī sagatavota malka un tā tālāk. Mūsu biedrībā ir strādājuši kādi septiņi cilvēki. Katram jau ir jāatstrādā dažāds stundu skaits. Es vienmēr arī izrunājos ar cilvēkiem. Protams, viņiem nav jāstāsta, kāpēc viņiem piemērots sabiedriskais un piespiedu darbs, bet parasti šie cilvēki izstāsta. Parunājam un apspriežam, kāpēc kas ir noticis. Vienmēr saku, ka sabiedriskais darbs nav sods, bet gan iespēja sabiedrībai nodarīto slikto atdarīt ar labu. Bieži vien šiem cilvēkiem uzlikta klišeja, ka viņi jau neko nevar, viņi ir bandīti vai huligāni. Uzskatu, ka katram cilvēkam jādod iespēja, un atliek vien šo iespēju izmantot vai neizmantot. Ir svarīgi redzēt, ka ne visi cilvēki tev ir aizgriezuši muguru. Tas palīdz atrisināt kaut ko savā dzīvē un mainīt savu attieksmi.”

Normunds Gražanskis , Alūksnes evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieks:
“Ar probācijas dienesta klientiem strādājam jau kopš 2009.gada. Pagājušajā gadā vien pie mums strādāja desmit cilvēki, bet iepriekšējos gados mazliet mazāk. Šobrīd gan pie mums strādā tikai viens puisis. Parasti mēs cenšamies darbā uzņemt jauniešus, kuriem šāds soda veids ir daudz labāks nekā brīvības atņemšana un būšana cietumā. Citi strādā labāk, citi sliktāk, bet viņi vismaz nenokļūst cietumā. Tas ir ļoti liels ieguldījums šo puišu nākotnē. Cilvēkiem dodam strādāt dažādus saimnieciskos darbus, pavasarī un vasarā tiek uzkopta arī baznīcas un mācītājmuižas teritorija. Ar jauniešiem ir viegli kontaktēties, var parunāt arī par garīgām lietām. Kādam kaut kas no tā varbūt arī paliek apziņā. Es arī nejautāju cilvēkiem, par ko viņi ir sodīti, - ja cilvēks gribēs, viņš pats izstāstīs.”

Igors Parings, Nodrošinājuma valsts aģentūras Nekustamo īpašumu nodaļas Vidzemes sektora namu pārzinis:
“Uzņemam šādus strādniekus kopš pagājušā gada, un kopumā pie mums darbus ir veikuši aptuveni astoņi cilvēki. Pārsvarā viņiem bija jāpalīdz remontdarbos, garāžu uzkopšanā un āra teritorijas uzkopšanas darbos. Esmu ilgstoši strādājis policijā, tāpēc varu novērtēt cilvēku, redzēt pēc personības, vai viņš ir strādnieks vai nav. Piespiedu darbs ir efektīvs sods, jo ir pārkāpumi, par kuriem nosacītais sods būtu par bargu. Pie mums strādājuši arī cilvēki, kuriem sods piešķirts par braukšanu alkohola reibumā. Piespiedu darbs kā soda veids ir pozitīvi vērtējams arī tādēļ, ka cietumi jāuztur par valsts līdzekļiem, bet piespiedu darbs ir izdevīgāks valstij un visiem mums. Jāatceras, ka ikvienam var gadīties kāda sodāmība un dzīvē visādi var gadīties.”

Uzziņai

Tiks ieviesta elektroniskā uzraudzība
Ar šī gada jūliju Alūksnes un Apes novados tiks ieviesta elektroniskā uzraudzība, kuru varēs piemērot ar brīvības atņemšanas sodu notiesātai personai, ja tā un personas, kuras dzīvo viņa iespējamajā dzīvesvietā, ir piekritušas elektroniskajai uzraudzībai. Elektroniskā uzraudzība ir kontroles pasākums, ko nosaka tiesa ar mērķi ierobežot notiesātā brīvu pārvietošanos, izmantojot elektroniskās ierīces, kas piestiprinātas notiesātā ķermenim un ļauj kontrolēt viņa atrašanos noteiktā vietā – savā dzīvesvietā. Pie potītes piestiprināta sprādze ar raidītāju raida signālu uztvērējam, kas pieslēgts likumpārkāpēja dzīvesvietā. Uzraugāmā dzīvesvietā tiks izvietota saziņas iekārta, kas nodrošinās nepārtrauktu saikni ar elektroniskās uzraudzības monitoringa centru, un monitoringa centrā tiks uzraudzīti visi raidītāju signāli.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Piespiedu darbs motivē un palīdz mainīties

Kategorijas