Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Nagu sēnīte - uzveicama

VALIJA BELUZA

2015. gada 13. marts 00:00

32

Tuvojoties sezonai, kad nēsāsim arī vaļējus apavus, mēdzam vērīgāk aplūkot pēdas. Ak vai! Ka tik šis neglītais naga bojājums nav sēnīte! Tie, kuriem ir pieredze šīs problēmas risināšanā, zina, cik laikietilpīga un dārga ir cīņa ar infekciju.  “Ja nagu sēnīte skārusi viena pirksta nagu, tā neapstāsies. Parasti sākas ar īkšķi, tad bojā otro, pēc tam ceturto un piekto pirkstu. Ārstēšana nav lēta un ātra, bet nav arī organismam kaitīga,” norāda dermatoveneroloģe Nataļja Jociene.

Mikroplaisiņas – durvis
infekcijai
Dažādas sēnītes var iemitināties ne vien nagos, bet arī matos, ādā un gļotādā. Vairāk uzmanības gan tiek pievērsts nagu sēnītei, jo tur notiek deformācija, zina dermatoveneroloģe Nataļja Jociene. Roku nagiem sēnīte novērota tikai 20 procentos gadījumu, jo roku nagi aug ātrāk, bojājums ātrāk aizaug, turklāt rokām nav pastāvīga kairinājuma no apaviem.
“Nevar smuki uzkrāsot nadziņus, apavi jāpērk pāris izmēru lielāki. Veciem cilvēkiem nereti nagi paliek biezi, cieti, tumši, tos ļoti grūti nogriezt. Nagam ar vecumu nav jāizmainās, tam līdz mūža galam jābūt plānam, caurspīdīgam, rozā,” norāda ārste.
Nagu sēnīte uzbrūk pat jaundzimušajiem, ja mammai nav imunitātes. Nadziņa sabiezināšanos mazulim parasti pamana nagu apgriešanas laikā. Tas var būt arī no nepareizas bērna kopšanas, izmantojot pieaugušo lietotās šķēres. “Bērniem noteikti ir jābūt atsevišķām šķērēm un tās pēc katras lietošanas jādezinficē. Šim nolūkam aptiekā nopērkamas spirta salvetes. Svarīgi ir bērna nadziņus pareizi apgriezt, atstājot vienu milimetru līdz miesai. Jo pat mikroplaisiņa ir durvis, pa kurām organismā ienāk infekcija!”
Publiskās vietās vesels cilvēks sēnīti saķert nevar, un arī mājās viņu neviens neinficēs, ja vien āda un nagi nav bojāti, ja tie ir sakopti, ja ķermenim ir laba imunitāte, norāda ārste un uzver: “Nagu sēnīte tomēr ir infekcija, kas novājina organisma aizsardzību, līdz ar to būs grūtāk tikt galā ar jebkuru citu saslimšanu. Tāpēc ārstēšanai nedrīkst atmest ar roku.” 
Atslēgas vārdi: higiēna un ērti apavi
Visbiežāk sēnīte rodas no neērtiem, nepiemērotiem apaviem, nepareizas stājas un kairinājumiem. Ja, kopjot nagus mājās, gadās pārāk dziļi iegriezt naga gultnē, mikrotraumas vietā sēne var ieurbties un sāk vairoties. Tikpat “veiksmīgi” sēnīti var noķert skaistumkopšanas kabinetos, veicot pedikīru ar inficētiem instrumentiem.
“Ārstniecisko pedikīru var taisīt, bet ar nosacījumu, ka neaiztiek nagu plātnītes virsu. Novīlējot, pulējot naga virspusi – spīdīgo aizsargplēvīti, ļoti viegli slimību pārnest uz veselajiem nagiem. Stūrīši ļoti uzmanīgi jāizgriež, jo slims nags vienmēr ieaug, turpretī vesels savas elastības dēļ pakļaujas naga gultnei un izaug pareizi. Aizsargplēvīte var tikt bojāta arī ikdienā, lietojot nagu laku. Ja vajag labi izskatīties kādā pasākumā, uzklājiet nagu laku uz vienu vakaru, bet nākamajā dienā noņemiet un samitriniet ar eļļu – lai atjaunotu naga barjeras struktūru.”
Biežāk sēnīte apdraud cilvēkus ar lieko svaru, cukura diabētu vai venozo nepietiekamību, kad šūnas nestrādā pilnvērtīgi, jo trūkst skābekļa. Jo veselīgāki ir ēšanas paradumi un kustīgāks dzīvesveids, jo grūtāk sēnītei uzbrukt. “Staigāšana ir vajadzīga! Trīs reizes nedēļā pa stundai un tempā – lai izkustinātu venozo atteci un organisms patērētu vairāk labā skābekļa,” atgādina ārste un īpaši aicina uzmanīties tālbraucējus un birojā strādājošos, kam visu laiku jābūt kurpēs. Darba apaviem jābūt ērtiem – lai nekur nespiestu, neberztos. Katru vakaru pirms gulētiešanas vēlams pamasēt nogurušās, saspiestās pēdas, ieziežot tās ar aptiekā nopērkamu nomierinošu kāju kopšanas krēmu, kas satur urīnvielu. “Ja pēdās ir plaisas, tur noteikti dzīvo infekcija. Veselas pēdas neplaisā, nekļūst sausas. Lauku cilvēkiem, kuri ikdienā nēsā gumijniekus, kā arī sportistiem ieteicams valkāt biezas kokvilnas, frotē zeķes, kas uzsūc sviedrus, veicina amortizāciju un mazina nagu traumēšanu.”

Ne vienmēr bojātie jānoņem
“Kad nags jau mainījis krāsu un struktūru, novīlēšana, lokālo preparātu pilināšana vai ziešana, tāpat tautas līdzekļi nevar līdzēt. Ar jodu var vienīgi apdedzināt ādu. Varbūt pirms divsimt gadiem tas vēl derētu, bet tagad vairs ne. Jo cilvēks ir pilns ar antibakteriāliem līdzekļiem (tie ir pienā, gaļā, dārzeņos), kas nogalina labās baktērijas, un sēnēm ir laba vieta dzīvošanai. Infekcija ieperinās naga saknē, no kurienes aug biezais, bojātais un hipertrofētais nags, tāpēc jālieto iekšķīgi medikamenti,” norāda N. Jociene.
Ja precīzi ievēro visus speciālista norādījumus, ārstēšana parasti nav dārga, salīdzinot ar naudu, kas iztērēta līdz ārsta vizītei. Labi iekšķīgie medikamenti mēnesī izmaksā aptuveni 40 eiro. Atkarībā no tā, cik ielaista ir problēma, ārstēšanas kurss var ilgt no dažiem mēnešiem līdz diviem gadiem. To ietekmē organisma vispārējais stāvoklis, medikamentu savietojamība, kā arī svīšana. Bērnus iekšķīgi var sākt ārstēt, kad tie sver 12 kilogramus, bet pavisam mazajiem ir paredzēta speciāla sēnīti apkarojoša nagu laka.
“Dažkārt ne līdz galam izārstēta naga daļa pie saknes jau ir vesela, bet perifērā daļa – sausa, bieza un cieta. Tam ir pieejami lokāli preparāti, kas cieto daļu padara elastīgāku.”
Ja mikroskopiski pierādīts, ka bojāts ir tikai viens nags un pārējos sēnīte nav skārusi, inficēto nagu var noņemt. “Nedēļu pirms procedūras jāsāk lietot pretsēnīšu preparātu un to turpina darīt vēl mēnesi. Tādējādi pazūd infekcijas avots, turklāt medikaments, iekļūstot tieši iekšā nagu saknē, ļauj jaunajam nadziņam augt veselam. Tomēr, ja inficēti visi nagi, tāda metode būtu barbariska.” Tā kā anestēzija tagad ir laba, pati naga noņemšana ir nesāpīga. Tiesa, pēc tam ir diskomforts, kā jau pie jebkura audu bojājuma. To viegli novērst, lietojot pretsāpju, pretiekaisuma līdzekļus.
“No naga noņemšanas nav jābaidās, taču jāzina, kur un ar kādu nolūku tas ir jādara,” secina ārste. ◆

Kategorijas