Nodokļu slogu sola sadalīt taisnīgāk

2010. gada 29. septembris 09:27

389

“Alūksnes Ziņas” turpina iepazīstināt savus lasītājus ar Centrālajā vēlēšanu komisijā reģistrētajām apvienībām un partijām, kuras nolēmušas piedalīties 10.Saeimas vēlēšanās un kuras, visticamāk, varētu pārsniegt piecu procentu barjeru. Katras partijas birojam nosūtījām jautājumus, uz kuriem lūdzām atbildēt kādu no attiecīgā politiskā spēka vadošajiem pārstāvjiem. Par atbildēm savu viedokli lūdzām izteikt arī mūsu novada cilvēkiem.

Uz jautājumiem atbild nacionālās apvienības “Visu Latvijai/TB/LNNK” saraksta līderis Vidzemē Raivis Dzintars.

- Kā mazināt valsts budžeta deficītu? Vai tas ir iespējams, ievērojot Starptautiskā valūtas fonda prasības, par ko iestājas “Vienotība”? Savukārt “Par labu Latviju” nostāja - nepieciešams ignorēt valūtas fondu. Kāds ir jūsu viedoklis?
- Ir liekulīgi, ka politiķi, kas noveduši valsti līdz bezizejai jeb atstājot vienīgo iespēju – parādu jūgu – tagad gudri spriedelē par aizdevēju ignorēšanu. Katrs neapdomīgs solis ietekmē valsts kredītreitingu, kas tiešā mērā skar daudzus Latvijas uzņēmējus un mājsaimniecības. Protams, ka šobrīd vienīgā iespēja ir turpināt iesākto kursu, jo bez Starptautiskā valūtas fonda līdzekļiem sociāli ekonomiskās sekas pat nevēlos iztēloties.

Ietaupījums iespējams, tikai ņemot no tiem, kam ir, ko ņemt, nevis vēl vairāk spiežot pie zemes mazturīgos iedzīvotājus. Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!/TB/LNNK” priekšlikums ir celt uzņēmuma ienākuma nodokli no 15 līdz 25 % lielajiem ārvalstu uzņēmumiem, kas pelna vairāk nekā 5 miljonus latu gadā, kā arī būtiski palielināt nodokli spekulatīvos nolūkos turētiem un neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Protams, ka būtiskas pārmaiņas būs nepieciešamas arī valsts pārvaldes aparātā. Jau šobrīd manāma būtiska funkciju pārklāšanās, kas liecina par nelietderīgu naudas tērēšanu. Ietaupīt iespējams arī, mazinot korupcijas iespējas, piemēram, centralizējot valsts iepirkumus. Ir vēl neizmantotas iespējas ēnu ekonomikas samazināšanā.

- Kādu vajadzētu veidot nodokļu politiku? “Par labu Latviju” paredz atvieglojums no ienākuma nodokļa 25 procentu apjomā par katru apgādībā esošo bērnu. Vai tas ir atbalstāms priekšlikums?
- Nodokļu slogs no darbaspēka pēc iespējas jāpārliek uz patēriņu, kapitāla pieaugumu, greznuma precēm, citiem vārdiem – jāsadala taisnīgāk. Lai nav kā līdz šim, kad galvenais smagums jānes mazturīgajiem iedzīvotājiem. Mēs piedāvājam pakāpenisku neapliekamā minimuma celšanu un ieviest progresīvo uzņēmuma ienākuma, nekustamā īpašuma un vajadzības gadījumā arī iedzīvotāju ienākuma nodokli. „Par labu Latviju” nudien žonglē ar dažādiem pārdrošiem skaitļiem, kas nav īsti pareizi, nezinot, kāda būs ekonomiskā situācija. Šodien ļoti precīzi solīt likmes ir mazliet bezatbildīgi, bet principam noteikti ir jābūt tieši tādam – nodokļu atlaides un augstāks neapliekamais minimums par katru apgādībā esošu bērnu. Dzimstības veicināšana un izglītība ir galvenās „Visu Latvijai!” prioritātes, tāpēc tās atbalstīsim visiem pieejamiem līdzekļiem.

-Vai sociālās jomas problēmas iespējams risināt, nesamazinot pensijas un nepaaugstinot pensionēšanās vecumu? Turklāt ir arī skaidrs, ka bez mazināšanas šajā jomā nevar iztikt!
- Izslēgt pensionēšanās vecuma celšanu nākotnē, nezinot, kā attīstīsies ekonomika, protams, nav iespējams. Par esošajām problēmām ir jārunā atklāti. Bezatbildīgas saimniekošanas rezultātā esam tur, kur esam, tagad jātiek no tā purva ārā. Lai tiktu ārā, jānāk jauniem politiķiem un jāorientējas uz perspektīvām nozarēm – ēku siltināšana, zaļā enerģija, uz jaunām zināšanām balstīta ekonomika...
Bet viens ir skaidrs. Samazināt jau tā zemās pensijas nedrīkst. Tā būtu bezatbildība ar tālejošām sekām.

- Kā attīstīt novadus un novadu nomales? TB/LNNK 2006.gadā pirms Saeimas vēlēšanām atbalstīja 165 novadu modeli ar piebildi, ka novadu robežas varētu pārskatīt, ja trūkst atbilstošas infrastruktūras. Kā tagad vērtējat reģionālo reformu Vidzemē?
- Nav iespējams dzīvot vienās vienīgās pārmaiņās. Jābūt zināmai stabilitātei un, ja reiz šo reformu ieviesām, tad tagad jādomā, kā atrisināt problēmas, par ko jau „Visu Latvijai!” brīdināja. Protams, atsevišķos gadījumos pieļaujam, ka varētu reformu pārskatīt, ja būtu stingri argumenti no iedzīvotāju puses.

- Izglītība un zinātne jūsu priekšvēlēšanu programmā ir atzīta par prioritāti, turklāt solāt saglabāt lauku skolas. Kā to panāksit, ja valstī ir noteikta prasība, ka skolā jābūt vismaz 100 bērniem?
- Pat ja šāda prasība būtu, to vienmēr varētu mainīt, esot pie varas. Skola nav tikai mācību iestāde – tas ir obligāts priekšnosacījums apdzīvotās vietas saglabāšanai un attīstībai. Katrā apdzīvotā vietā jāsaglabā vismaz trīs iestādes – skola, bibliotēka un medpunkts. Tas ir minimums. Mazās skolas iespējams saglabāt, pārveidojot tās par lielāko skolu filiālēm, tā ietaupot uz administrācijas un skolotāju skaita. Tas nav patīkamākais risinājums, bet tas ir jādara, ja nepastāv citas iespējas glābt skolu.

- Enerģētika – valsts neatkarības jautājums. Kā, jūsuprāt, varētu atbrīvoties no Krievijas monopolstāvokļa energoresursu nodrošināšanā?
- Jau šobrīd Latvija aiz Bulgārijas ir otra atkarīgākā valsts no Krievijas enerģijas, turklāt atkarība turpina pieaugt. Arī narkomānam ir divas izvēles: turpināt degradēties un aiziet bojā vai pārvarēt īslaicīgas grūtības un atgūt neatkarību. Šobrīd Krievijas gāzes lobijs (narkodīleris) rūpējas par to, lai mūsu narkotiskā atkarība no Krievijas gāzes nemazinātos. Tas ir ne tikai bīstami politiski, bet arī ekonomiski, jo, izsīkstot fosilā kurināmā resursiem, to cena tikai pieaugs. Eksperti atzīst, ka Latvijā, pārdomāti saimniekojot, iespējams apgādāt ar enerģiju ne tikai sevi, bet arī eksportēt energoresursus uz ārvalstīm. Jau šobrīd no mūsu granulām lielākas un mazākas pilsētas apsilda Lielbritānijā un Skandināvijas valstīs. Šajā virzienā nepieciešami zinātniskie pētījumi, izmantojot Eiropas fondu līdzekļus, jāceļ katlumājas, koģenerācijas stacijas, kā arī jāpiesaista energoservisa kompānijas enerģijas taupīšanas nolūkos. Tas būtu ne tikai virziens neatkarības stiprināšanā, bet arī tūkstošiem jaunu darbavietu Latvijas pilsoņiem.

-Kā nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu medicīnisko aprūpi laukos? Cik slimnīcas paliks valstī?
- Veselības sistēmā līdzekļus varētu izmantot daudz lietderīgāk. Pirmkārt, obligāts uzdevums ir centralizēta medikamentu iepirkšana. Izsekot iepirkumu likumībai un lietderībai centralizēti ir daudz vienkāršāk nekā simts dažādās vietās. Maigi izsakoties, nesaprotamas bija nesenās Veselības ministrijas reklāmas par kustīgo dzīvesveidu, kuras maksāja bargu naudu, nedodot nekādu labumu cilvēkiem. Galvenā nacionālās apvienības prioritāte ir neatliekamā medicīniskā palīdzība un mazturīgo iedzīvotāju veselības aprūpe. Ļoti nopietni būtu jāapsver iespēja atcelt pacienta iemaksu pensionāriem. Šīs iemaksas valstij nedod lielu summu, taču pensionāriem tā ir liela nauda.

Kas attiecas uz slimnīcām, tad obligāta nepieciešamība ir vismaz viena daudzfunkcionālā slimnīca katrā reģiona centrā, kas būtu sasniedzams no jebkuras Latvijas vietas 50 – 100 kilometru rādiusā.

- Kā piesaistīt laukiem vairāk Eiropas naudas? Zināms, ka mums ir mazs atbalsts, salīdzinot ar vecajām Eiropas valstīm.
- Lai izkaulētu vairāk no Eiropas Savienības, kaut kas ir jāpiedāvā pretī, vēlams tādā jomā, kur mūsu intereses sakrīt. Uzskatu, ka mūsu intereses pilnībā sakrīt jautājumā par zaļās enerģijas attīstību, kur ES ir pati sev izvirzījusi noteiktas normas. Latvijas apņemšanās varētu būt plašāk izmantot lauksaimniecības zemi alternatīvās enerģijas ražošanā un, iespējams, kļūt par pasaulē zaļāko valsti, kas palīdzētu arī Eiropai izpildīt savus plānus. Katrā ziņā viens ir skaidrs – izcīnīt lielāku labumu savai valstij un tautai varēs tie, kas par saimnieku un darba devēju uzskata savu tautu, nevis svešus kungus vai vietējos oligarhus. Nacionālisti vienmēr spējuši daudz aktīvāk cīnīties par savām interesēm, nekā liberālāk un kosmopolītiskāk noskaņoti politiķi.

- Ko ir paredzēts darīt, lai latvieši atgrieztos no svešuma dzimtenē?
- Valsts galvojums 30 procentu apmērā pirmā mājokļa iegādei jaunajai ģimenei ir konkrēts ekonomisks ieguvums, kas stimulētu palikt šeit vai atgriezties ikvienu, kuram Latvijā ir iespējams atrast darbu. Protams, ka daudz kas būs atkarīgs no sociāli ekonomiskajiem apstākļiem, par ko jau runājām, bet ir vēl kāda lieta, par ko citas apvienības nerunā. Svarīgi, lai Latvijā latvietis justos kā mājās. Tāpēc nacionālā apvienība “Visu Latvijai!/TB/LNNK” kā savu būtisku mērķi redz latviskas Latvijas veidošanu un jaunatnes patriotisko audzināšanu. Diemžēl šajā uzdevumā sabiedroto starp citām partijām mums ir gaužām maz.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Nodokļu slogu sola sadalīt taisnīgāk

Kategorijas