Akmeņu pavēlnieki – 20 gadus!

2015. gada 20. marts 00:00

1773

Evalda Vernera: “Alūksnieši bieži vien ir izbrīnīti, ka nav zinājuši par šo muzeju.”

Alūksnes Dabas muzejs “Vides labirints” februārī atzīmēja 20 gadu jubileju, un šo gadu laikā muzeja vadītāju spēkiem tas ir strauji attīstījies. Muzejā ir viena no lielākajām fluorescento minerālu kolekcijām Eiropā un krāšņa ahātu kolekcija.

Vienīgais Latvijā
Dabas muzejs dibināts 1995.gada 24.februārī un ir tāds vienīgais Latvijā. “Pats studēju bioloģiju, ķīmiju, un man jau bija kādi kolekcijas aizsākumi, kurus vācu jau kopš skolas un studiju gadiem. Kādreiz šajās telpās Jaunajā pilī, kur tagad atrodamies, darbojās bērnu bibliotēka. To pārcēla tuvāk sākumskolai, un telpas palika tukšas. Devos pie toreizējā muzeja direktora un stāstīju, ka man ir dabas objektu kolekcijas un vēlētos te izveidot dabas muzeju. Saņēmu piekrišanu, slēdzām līgumu, un tā arī tapa muzejs,” stāsta muzeja vadītājs Aldis Verners. Viņa dzīvesbiedre Evalda ir muzeja metodiķe un atzīst, ka ekspozīcijas šo gadu laikā ir ļoti paplašinājušās. “Ieliekam pūles, lai ekspozīcijas papildinātu, un eksemplāri ir no visas pasaules. Uz muzeja jubileju ekspozīcijā izvietojām dažādas seno dzīvības formu fosilijas, no kurām vairākas atrastas Alūksnes un Apes novados. Tā, piemēram, dažādi sūkļi, pleckāji, trilobīti, amonīti, gliemeži un koraļļi. Ar dažiem fosiliju eksemplāriem devāmies pie paleontologiem uz Rīgu, lai precīzi noteiktu, kas tad mūsu kolekcijā ir atrasts,” informē A.Verners.
Viens no īpašākajiem eksemplāriem šajā ekspozīcijā ir pie Gaujas, netālu no Valmieras, atrastā ķēžu koraļļa fosilija. Arī Latvijas Universitātes paleontologi atzinuši šo eksponātu par ļoti vērtīgu. “Koraļļa fosilijām parasti visi dobumi ir pilni ar kaļķi, taču šim eksemplāram tie ir izskaloti. Pati daba to ir izveidojusi tik krāšņu!” pauž A.Verners. Šis ir tikai viens no unikālākajiem eksponātiem muzejā un nonācis kolekcijā kā dāvinājums no kāda apmeklētāja.

Iegulda lielu darbu
Dabas muzejs ir A.Vernera izlolota iniciatīva un pastāv, pateicoties Verneru ģimenes entuziasmam un daudzo atbalstītāju palīdzībai. Arī Verneru meita Linda studē ģeoloģiju un muzeja darbībā iegulda lielu darbu. “Vienmēr esam centušies pēc iespējas ieviest to, kas padara muzeju interaktīvāku. Kāda Malienas pamatskolas skolotāja bija aizbraukusi uz Angliju ekskursijā, kur redzēja putnu balsu aparātu Karaliskajā dabas muzejā. Viņa atbrauca un stāstīja, kāds tur aparāts redzēts, bet es jau varēju parādīt, ka, redz, arī mums jau tāds ir! Arī tad, kad parādījās skārienjutīgie ekrāni, pie mums tāds pavisam ātri bija pieejams,” stāsta A.Verners.
E.Vernera atzīst, ka problemātiskākais šo gadu laikā, protams, ir bijis finansējums, jo muzejs ir privāts. “Par visu ir jārūpējas pašiem, un pašiem ar savu darbu ir ļoti jācenšas, lai piesaistītu apmeklētājus un attīstītu muzeju. Šo gadu laikā mēs veiksmīgi realizējām vairākus fondu atbalstītus vides izglītības un muzeja attīstības projektus. Īpaši pateicamies novada pašvaldībai par ilglaicīgo atbalstu, kas vienmēr ir bijis nozīmīgs!” viņa saka.

Apmeklē vairāki tūkstoši apmeklētāju
Muzejā ir divas pamatkolekcijas – zooloģiskā un mineraloģiskā. Ir pieejamas piecas ekspozīciju telpas. Muzeju gada laikā apmeklē vairāki tūkstoši apmeklētāju. A.Verners stāsta, ka pēc eiro ieviešanas Latvijā muzeju vairāk apmeklē Igaunijas iedzīvotāji, jo vairs nav jāmaina nauda un tas atvieglo ceļošanu. “Mūsu muzejā pēdējo piecu gadu laikā bijuši cilvēki no vairāk nekā 40 valstīm, pat no Taizemes, Ekvadoras, Dienvidāfrikas un Austrālijas. Bieži vien viņi ciemojas pie radiem vai draugiem un nereti tiek atvesti uz muzeju,” stāsta A.Verners.
Muzeja vadītāji atzīst, ka diemžēl nereti alūksnieši nemaz nezina, ka šāds muzejs pastāv un tajā ir tik vērienīgas ekspozīcijas. “Ir bijis tā, ka atbrauc kāds no tālākām Latvijas pilsētām vai kāds ārzemju latvietis un atved savus Alūksnes radiniekus vai draugus uz mūsu muzeju. Alūksnieši bieži vien ir izbrīnīti, ka nav zinājuši par šo muzeju,” stāsta E.Vernera.
Muzeja vides interpretāciju pasākumus bieži apmeklē dažādas ekskursantu grupas, kā arī skolu grupas - tālākās grupas bijušas pat no Liepājas. Alūksnes un Apes novada daba ir bagātīga. Pie mums ir sugas, kuras citur Latvijā sastopamas reti, taču Alūksnes pusē tās vērojamas daudz biežāk. “Tie ir gan dažādi augi, gan putni un kukaiņi. Ir bijuši arī ļoti nozīmīgi atradumi, piemēram, 1991.gadā Alūksnes novadā atradām ļoti retas dzīvnieku sugas – upju pērļgliemeni un cīrulīšu dižtauriņu, kurš līdz šim bija novērojams tikai vienā vietā Latvijā Kurzemes pusē,” stāsta A.Verners. Jāatzīmē, ka nereti informācija par īpaši aizsargājamajām sugām nebūt nav plaši pieejama un netiek nosaukta konkrēta vieta, kur suga sastopama. “Tas notiek drošības apsvērumu dēļ, un ierobežojumus informācijas nodošanā izstrādājusi Dabas aizsardzības pārvalde. Šo informāciju zina vien speciālisti. Tā, piemēram, 1992.gadā Alūksnes pusē tika atrasta ļoti reta orhideju suga, bet aprakstā uzrakstīts, ka tā atrodama Vaidavas krastos četrus kilometrus aiz Alsviķiem. Konkrētāka informācija nebūs pieejama tieši sugas aizsardzības apsvērumu dēļ,” uzsver A.Verners.
Dabas muzejā “Vides labirints” Alūksnē ir brīnišķīga iespēja katram interesentam aplūkot gan Latvijas, gan aizrobežas zemju dabas eksponātus. “Un pats lielākais prieks ir par to, ja muzeja apmeklējums atgādina, ka mums apkārt ir tik daudz skaistā un īpašā. Reiz muzeju apmeklēja kāda ģimene un viņu bērns, izgājis no muzeja, pacēla vienkāršu akmentiņu uz ielas, pavērsa to pret sauli un uzsauca: “Cik tas ir skaists!” Par tādām reizēm ir patiesi liels prieks!” teic E.Vernera.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Akmeņu pavēlnieki – 20 gadus!

Kategorijas