Kabatā vien pamatizglītība

2015. gada 27. marts 00:00

Eiropā katrs ceturtais pieaugušais ir ieguvis tikai pamatizglītību, savukārt Latvijā šāds izglītības līmenis ir 11 % pieaugušo. Līdzīga situācija ir arī tādās Eiropas valstīs kā Igaunija, Somija, Norvēģija un Vācija. Tas mudina domāt, ka Latvijas rezultāts ir samērā labs, tomēr patiesībā situācija ir drūma. Pamatskolā iegūtās prasmes ir krietni vājākas nekā, piemēram, Skandināvijas valstīs. Arī pieaugušo iedzīvotāju iesaiste dažādās tālākizglītības programmās ir zema.

Nav gana aktīvi
Kā liecina jaunākais Eiropas Komisijas ziņojums par 2013. gadu, kopumā Eiropā apmēram 50 miljoni cilvēku ir ieguvuši tikai pamatizglītību un aptuveni 20 miljoniem pieaugušo ir tikai sākumskolas izglītība, kas Latvijā atbilst pamatizglītības pirmajam posmam. Bēdīgākā situācija ir Dienvideiropas valstīs, piemēram, Turcijā tikai pamatizglītība ir gandrīz 70% pieaugušo vecumā no 25 līdz 64 gadiem, turpretī Lietuvā pamatizglītība ir vien 6,6% pieaugušo.
Daudzās Eiropas valstīs zemo izglītības līmeni kompensē ar aktīvāku pieaugušo iedzīvotāju iesaisti dažādās izglītības programmās mūža garumā, tomēr arī šajā ziņā Latvijai nav laba rezultāta. Vidēji Eiropā šādās aktivitātēs iesaistās 10,5% pieaugušo, turpretim Latvijā – 6,5%. Te gan uzreiz var teikt, ka Latvija ir apņēmības pilna šo rādītāju uzlabot. Mērķis ir 2020. gadā mūžizglītībā iesaistīt 15% no visiem pieaugušajiem.

Situācija drūmāka
Lai gan pirmajā brīdī varētu šķist, ka Latvijas rezultāts ir samērā labs, turklāt tiek pielīdzināts situācijai Somijā, par kuras izglītības sistēmu – vismaz pie mums – dzirdēti labi vārdi, vienādības zīmi šajā gadījumā nedrīkst likt. Pieaugušo izglītības eksperts Toms Urdze "Dienai" norādīja, ka statistiskie rādītāji nav tik būtiski kā konkrēto cilvēku prasmes, kas ir apgūtas izglītības procesā. Latvijā situācija nav pārāk spoža – lielā mērā cilvēki pamatskolas posmā neapgūst tās zināšanas un prasmes, kas ir nepieciešamas, lai pilnvērtīgi iekļautos sabiedrībā un darba tirgū. Skolā joprojām akcents ir uz informācijas iekalšanu, nevis kompetenču apgūšanu. Tāpēc šie 11 % pamatizglītību ieguvušo nereti neprot darboties komandā, nespēj patstāvīgi mācīties, prezentēt sevi. Skolēniem joprojām nemāca to, kas mūsdienās ir vajadzīgs, uzskata T. Urdze. Viņš arī piebilst, ka īpaši ar Somiju situāciju salīdzināt nevar, jo, piemēram, pēc OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas, Latvijas rezultāti ir viduvēji, bet Somijā – paši augstākie. Ļoti labus rezultātus šajā pētījumā uzrāda arī Igaunija.
Arī mācību konsultante filozofijas zinātņu doktore Zane Oliņa Dienai sacīja, ka pat viens cilvēks, kurš neturpina izglītību pēc pamatskolas, jau ir sabiedrības problēma. Pētījumi rāda, ka indivīdiem ar augstāku izglītības līmeni noteikti ir augstāks ienākumu un kopējās labklājības līmenis visas dzīves garumā. Viszemākais ienākumu līmenis ir cilvēkiem, kuriem ir tikai pamatskolas izglītība. Jautājums gan paliek aktuāls – kādas sistēmas un atbalsta mehānismus ir iespējams izveidot, lai ikvienam būtu iespēja turpināt izglītību un palielināt nodarbinātības iespējas visu mūžu, nevis tikai vienreiz jaunībā.

Neesot tik traki
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile uzskata, ka rezultāti nav apmierinoši, savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta pārstāve Baiba Bašķere Dienai sacīja, ka rādītāji uz vispārējā Eiropas fona neesot slikti, vēl jo vairāk, ņemot vērā faktu, ka obligāta Latvijā ir tikai pamatizglītība. Pēc tam cilvēkiem ir tiesības izvēlēties - turpināt vai pārtraukt mācīties. Viņa gan piekrīt par novecojušo izglītības pieeju pamatskolas posmā, tāpēc arī patlaban tiek strādāts pie jauna kompetenču pieejās balstīta satura. Turklāt tas nenozīmējot, ka izglītības kvalitāte ir sliktākā līmenī – Latvija esot tuvu vidējam Eiropas rādītājam.
Attiecībā uz pieaugušo mūžizglītību B. Bašķere vēl piebilst, ka, no vienas puses, Latvija neizskatās pietiekami labi, bet, no otras, kopējais rādītājs valsts līmenī ir krietni labāks, jo atšķiras izmantotā metodoloģija. Citā pētījumā to cilvēku skaits, kuri ir iesaistījušies formālos vai neformālos tālākizglītības pasākumos, sasniedzot gandrīz trešdaļu. Turklāt patlaban notiek darbs pie jaunas sistēmas izstrādes un plāna, kā finansēt arī pieaugušo izglītību. ◆

Pērn ceļu satiksmes negadījumos Latvijā gājuši bojā 105 cilvēki uz miljonu iedzīvotāju, kas nozīmē drūmāko situāciju šajā jomā starp visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina Eiropas Komisijas (EK) dati. Pagājušajā gadā visā ES satiksmes negadījumos gājuši bojā 25 700 cilvēki jeb aptuveni 70 cilvēki dienā. ES plāno līdz 2020. gadam uz pusi samazināt 2010. gada avāriju upuru skaitu.

Latvijas pētniekiem turpmāk būs pieejams Eiropas akadēmiskais tīkls GEANT. Tas savieno Eiropas akadēmiskos tīklus, ļaujot uzglabāt un analizēt lielu datu apjomu un attālināti piekļūt informācijai. GEANT piesaistīs Latvijas Universitāti, kura nodrošinās tā pieslēgumu citiem. No 1. maija līdz šā gada beigām tas izmaksās 103 634 eiro, bet turpmāk – ik gadu ap 152 530 eiro.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kabatā vien pamatizglītība

Kategorijas