Zvēru savairošanās rada problēmas

2015. gada 1. aprīlis 07:00

1792

Mednieki, šaujot meža cūkas, turpmāk varēs izmantot trokšņa slāpētājus (klusinātājus). To paredz Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā. Šāds lēmums tomēr var radīt arī negatīvas sekas – paaugstināt malumednieku skaitu, kā arī apgrūtināt viņu pamanīšanu.

Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienests informē, ka trokšņa slāpētāji medībās plaši tiek izmantoti Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Lielbritānijā un Dānijā. Skandināvijas valstu pieredze apstiprina pozitīvo efektu trokšņa slāpētāju izmantošanā medībās, samazinot traucējošo troksni pārējai sabiedrības daļai, kura nav iesaistīta medību procesā. Trokšņa slāpētāji šāviena trokšņa līmeni samazina par 30 līdz 40 procentiem, tāpēc netiek iztraucētas citas meža cūkas, samazinot to pārvietošanās un migrācijas iespējas, kā arī līdz minimumam samazinot infekcijas izplatīšanās riskus.

Mednieku kluba “Mārkalne” vadītājs Jānis Soks pauž, ka šāds lēmums, lai arī atvieglo medības, tikai pavērs iespēju malumedniekiem vēl vairāk nodarboties ar nelegālajām medībām. “Mednieki var dzirdēt, kad šaudās malumednieki, bet, kad uzliks trokšņa slāpētāju, mēs vairs nevarēsim noreaģēt. Šobrīd problēma ar malumedniekiem ir ļoti liela,” viņš uzsver. Pagājušajā gadā Alūksnes novadā malumednieki nomedījuši alni.

“Dzirdējām šāvienu un sazvanījāmies ar mežiniekiem. Pagāja ļoti ilgs laiks, līdz no mūsu valsts saņēmām atļauju noķert šos malumedniekus. Tikai pēc četrām stundām, kad sazvanījām jau Rīgu un Alūksni, no policijas tika atsūtītas divas meitenes un viens jauns puisis. Viņiem nācās aizturēt piecus bruņotus vīrus, kuri nelikumīgi nošāva alni. Pa šo laiku tas bija jau aizvests mājās un nodīrāts. Agrāk šādos gadījumos brauca specgrupa, kura bija apbruņojusies,” stāsta J.Soks. Pie šādas sistēmas medniekiem vairs īsti negribas domāt pat par malumednieku ķeršanu.

Izmaiņas likumā arī noteic, ka klusinātājus aizliegts izmantot garstobra - vītņstobra šaujamieročiem ar kalibru līdz 5,6 milimetriem, kuriem tiek izmantota munīcija ar apmales kapselēm, kā arī tad, ja šāviena izdarīšanai tiek izmantota munīcija ar samazinātu šaujampulvera daudzumu.

Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta un Valsts meža dienesta rekomendācijām meža cūku skaits būtu jāsamazina no aptuveni
70 000 līdz 10 000, jo ar šādu dzīvnieku skaitu tiek apturēta infekcijas izplatīšanās. Tādā veidā arī tiek samazināts apdraudējums cūkkopības un gaļas pārstrādes nozarei. J.Soks informē, ka pagājušajā gadā Alūksnes novadā nomedītas 88 meža cūkas. Kopš februāra meža cūku medības uz laiku ir pārtrauktas, jo martā meža cūkām ir sivēni.

“Pērn meža cūku bija ļoti daudz. Nebūtu prāta darbs tagad atstāt bērnus bez mātes, tāpēc atsāksim meža cūkas medīt atkal maijā,” saka J.Soks.

Pēdējo gadu laikā samilzusi problēma ir bebri, kuru ir ļoti daudz. “Padomju laikos par bebra ādu maksāja pat 200 rubļu un tad kādi pieci mednieki rajonā medīja bebrus, bet nevienu citu pie ķeršanas nelaida. Tagad par bebra ādu maksā apmēram 7 eiro un es nereti pat nenesu bebru ārā no meža, jo man viņš jānodīrā, āda jāattauko un jāizkaltē. Tas neatmaksājas,” teic J.Soks.

Vēl viena samilzusi problēma ir vilku savairošanās un nākšana arī māju pagalmos. Volkovā šoziem kādā pagalmā nokosts suns: pāri palikusi vien galva un ķepas. J.Soks uzsver, ka arī iepriekšējā gadā vilki uzbrukuši suņiem, taču pēdējā laikā viņi uzbrūk arī tāpēc, ka ir izbadējušies. Vilku bari ir lieli, tāpēc viņiem vajag daudz barības.

“Ar katru gadu vilku kļūst aizvien vairāk. Viņi nodara lielu skādi. Vilki nokoduši vismaz kādus sešus aļņus. Parasti medību sezonā Latvijā ir atļauts nošaut 200 vilkus, bet šogad ir atļauts nošaut kopumā 300 vilkus,” informē J.Soks.

Neņemot vērā samilzušo problēmu, sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” pašreiz notiek parakstu vākšana, lai mainītu vilku un lūšu medību apjomu un medību sezonas garumu Latvijas teritorijā. Kā iniciatīvas pieteicējs norādīts Mareks Viļķins. Viņš uzsvēris, ka mūsdienu Eiropā vilki un lūši ir aizsargājamas sugas, bet Latvijā tiekot apšauti ne tikai vietējie vilki, bet arī tie, kuri pēc tam šeit ienāk no kaimiņvalstīm, jo medību slodze ir tik intensīva, ka katru gadu vilku populācija tiekot apšauta 43 procentu apmērā. Vilku medību sezona ilgst gandrīz deviņus mēnešus, un M.Viļķins uzskata, ka vilki tiek pakļauti pārmērīgai un absurdai medību slodzei.

“Nepieņemami, ka Latvijā 21.gadsimtā notiek Eiropā aizsargājamas sugas pārstāvju šaušana, tāpēc šāda izklaide valsts mežos ir stingri jāierobežo,” uzsver M.Viļķins. Lai iniciatīvu iesniegtu Saeimā, nepieciešami desmit tūkstoši parakstu, bet pašreiz ideja portālā “Manabalss.lv” guvusi 400 balsu atbalstu.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Zvēru savairošanās rada problēmas

Kategorijas