Vesels un derīgs darbam?

2015. gada 2. aprīlis 00:00

Piektdaļa Latvijas iedzīvotāju ik gadu saskaras ar īslaicīgu muskuļu un skeleta sistēmas slimību izraisītu darbnespēju. Tā ir izplatītākā, invaliditāti izraisošā slimību grupa Eiropā, tajā skaitā arī Latvijā. No 170 miljoniem cilvēku darbspējīgā vecumā katram sestajam jeb 16 procentiem ir reģistrēta hroniska muskuļu un skeletu sistēmas slimība vai to izraisīta invaliditāte, turklāt katru gadu šo pacientu skaits turpina strauji augt, informē Daiga Behmane, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja, veselības ministra padomniece un projekta «Fit For Work?» («Piemērots darbam?») darba grupas vadītāja Latvijā.

Slimība no neērtas darba pozas
Medicīnas zinātņu doktore arodveselības un arodslimību ārste Jeļena Reste skaidro: «Autoimūno muskuļu un skeleta sistēmas slimību izcelsmē galvenā loma ir organisma izteiktai iekaisīgai reakcijai pret paša organisma struktūrām, kas lielā mērā ir ģenētiski ieprogrammēta un var būt «palaista» ar infekcijas vai vielmaiņas traucējumu starpniecību. Savukārt arodslimību izcelsmē galvenā nozīme ir kaitīgajiem darba vides faktoriem (piemēram, smagumu pārvietošanai, atkārtotām vienveidīgām kustībām, neērtai darba pozai). Arodslimībām nav raksturīgs izteikts iekaisīgs process, kā arī ģenētiska nosliece vai vielmaiņas traucējumi. Muskuļu un skeleta sistēmas arodslimības ir drīzāk audu nolietošanās pārāk intensīvas un «nepareizas» izmantošanas dēļ.
2013. gadā Latvijā 2800 pacientiem muskuļu un skeleta sistēmu slimību dēļ piešķirta pirmreizēja invaliditāte, un, salīdzinot ar 2012. gadu, šis skaitlis audzis par 15 procentiem. Ar šo slimību grupu un tās radītajām sāpēm saskaras aptuveni 100 miljoni darbspējīgo cilvēku visā Eiropā vecumā no 18 līdz 59 gadiem, būtiski izjūtot darbaspēju un dzīves kvalitātes pasliktināšanos.
Katru gadu apmēram 40 procenti reimatoīdā artrīta pacientu izjūt darba spēju ierobežojumu. Ja cilvēks netiek efektīvi ārstēts, tad 80 procentiem mazāk nekā divu gadu laikā attīstās locītavu bojājumi, bet 30 procenti slimības pirmajos trijos gados kļūst darbnespējīgi un iegūst pastāvīgu invaliditāti. Savukārt pēc 30 gadiem slimības dēļ darbaspējas zaudē 90 procenti pacientu.

Cer uzlabot situāciju
Lai mazinātu muskuļu un skeleta sistēmas slimību ietekmi un darbaspēju zudumu, Latvijā kopš 2012. gada tiek īstenots projekts «Fit For Work?», kura laikā tiek veikti dažādi pasākumi sadarbībā ar valsts institūciju pārstāvjiem, Latvijas Reimatologu asociāciju un Latvijas kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrībām, lai uzlabotu muskuļu un skeleta sistēmas slimnieku veselības stāvokli, veselības aprūpes sistēmu, pacientu atgriešanos darba tirgū un novērstu to radītos ekonomiskos zaudējumus valstij.
Projekta vadītāja D.Behmane stāsta, ka projekta laikā izstrādāts slimību izmaksu ekonomiskais modelis un veikts muskuļu un skeleta sistēmas slimību ekonomiskā sloga aprēķins, lai novērtētu sabiedrības kopējās izmaksas un to sadalījumu. Secinājumi ir tādi, ka ik gadu Latvijā šo slimību izmaksas pārsniedz 160 miljonus eiro. Veselības aprūpes sistēmas izmaksas veido tikai 20 procentu, lielāko daļu uzliekot uz pacienta pleciem. Indivīda personīgās (tiešās un netiešās) izmaksas ir virs 30 procentiem no kopējām izmaksām, bet otra lielākā daļa (virs 25 procentiem) gulstas uz darba devēju pleciem, saistot tās ar darbnespējas lapām un darbinieku produktivitāti. Nozīmīga izmaksu daļa – ap 16 procentu – ir sociālās apdrošināšanas sistēmas izmaksas, kas saistītas ar darba nespējas un invaliditātes pabalstiem.
Pēc izmaksu analīzes secināts, ka pacienti no savas kabatas spiesti maksāt gan par diagnostikas pakalpojumiem, gan par savlaicīgu speciālista konsultāciju garo rindu dēļ, gan vitāli svarīgiem ārstēšanās un rehabilitācijas pakalpojumiem, kas noved pie ielaistas slimības, augstākiem invaliditātes rādītājiem un lielākiem sabiedrības izdevumiem kopumā.
Pētījumi rāda, ka liela daļa pacientu turpina strādāt, kaut viņu funkcionalitāte ir ierobežota, un īpaši konkurences apstākļos slimību no darba devēja slēpj. Zaudētā produktivitāte, kas saistīta ar darbinieku sāpēm slimības dēļ, ir vairāku pētījumu objekts. Muguras un artrīta sāpju izraisīti produktīvā laika zaudējumi ir apmēram piecas stundas nedēļā, kas mēnesī veido 20 stundu, bet gadā vienam strādājošajam tas rada jau virs 200 stundām zaudētas produktivitātes.
Fizisko funkciju zaudējuma gadījumā ekonomiskais slogs ilgtermiņā paredz lielākas medicīniskās izmaksas pacientiem un valsts veselības aprūpes sistēmai, pacientam nodrošinot tādus pakalpojumus kā hospitalizācija, operācijas, laboratoriskie pakalpojumi un ārstēšanai nepieciešamo medikamentu iegāde. Ilgstoši slimojot, arī samazinās indivīda spēja gūt regulārus ienākumus – palielinās nespēja strādāt pilnu darba laiku, pazeminās produktivitāte, tiek kavēts darbs, kas var beigties ar tā zaudēšanu, kā arī pasliktinās pacienta dzīves kvalitāte, spēja rūpēties par ģimeni, sociālās dzīves aktivitātes un personiskā neatkarība – gan finansiāla, gan praktiska.
Veicot pētījumus, secināts, ka situācija ir neapmierinoša arī pieejamo speciālistu jomā, jo reimatologu skaits Latvijā ir zemākais visā Eiropā – tikai 0,5 speciālisti uz 100 000 iedzīvotājiem. Igaunijā tādi ir 4, bet Lietuvā 2,8 uz 100 000 iedzīvotājiem, kas tādējādi ievērojami samazina rindas pie speciālistiem un viņu noslodzi, ļaujot sniegt efektīvu palīdzību tiem pacientiem, kuriem tā nepieciešama nekavējoties. Pašlaik gaidīšanas laiks līdz pirmreizējai reimatologa konsultācijai Latvijā var sasniegt 14 nedēļas, bet uz svarīgākajiem izmeklējumiem un diagnostiku – pat 17 nedēļas.

Kā pamanīt?
«Muskuļu un skeleta sistēmas slimības visbiežāk izpaužas ar sāpēm muskuļos, locītavās, mugurkaulā. Dažreiz sāpes mēdz izstarot arī tālāk no bojājuma vietas, atsevišķos gadījumos var parādīties arī tirpšana. Sāpes parasti pastiprinās pie noteiktām kustībām, samazinās kustību apjoms locītavās, veiklums, kā arī spēks,» skaidro J.Reste. Neiekaisīgas muskuļu un skeleta sistēmas slimības biežāk sastopamas pēc 40 gadu vecuma, un to biežums palielinās līdz ar novecošanu, kaut gan cilvēku mazkustīgais dzīvesveids šīm slimībām ļaujot kļūt aizvien «jaunākām».
Pie speciālista būtu jāvēršas, tiklīdz parādās sūdzības par izmaiņām muskuļu un skeleta sistēmā – sāpēm, tirpšanu, stīvumu. Jo ātrāk cilvēks meklēs palīdzību, jo labāk – agrīni sāktai ārstēšanai ir daudz lielāks efekts nekā ielaistos gadījumos. Arodslimību profilaksei ir paredzētas regulāras obligātās veselības pārbaudes, kas veicamas pie arodslimību ārsta. Ar sūdzībām par muskuļu un skeleta sistēmas slimībām ieteicams vērsties pie reimatologa, traumatologa ortopēda, arodslimību ārsta, kā arī rehabilitologa, fizioterapeita.
Arodveselības jomā būtu jānodrošina darbinieku obligātās veselības pārbaudes, palielinot darba devēju lomu un strādājošo iesaisti ar darba vidi un darba specifiku saistīto risku mazināšanā un novēršanā.
«Vispirms cilvēkiem būtu jāsaprot, ka mūsu muskuļu un skeleta sistēmai, tāpat kā jebkurai kustīgai tehnikai, ir zināmi «lietošanas noteikumi», kurus ievērojot šīs struktūras ilgāk paliks veselas. Pie šādiem noteikumiem pieder ergonomika (gan darbā, gan sadzīvē) – racionāls kustību un atpūtas režīms, ērta darba poza un aprīkojums, pareiza smagumu pārvietošana. Visbiežāk muskuļu un skeleta sistēmas arodslimības attīstās tad, kad cilvēks pārāk intensīvi un smagi strādā, ignorējot pirmās diskomforta pazīmes un nemainot darba vidi. Lai šī sistēma būtu vesela un sagatavota darbam, tikpat svarīgi ir arī rūpēties par savu organismu jau no jaunības – izvairīties no mazkustīga dzīvesveida, nodarboties ar sportu, apkarot lieko svaru, pievērst uzmanību stājai, valkāt ērtus apavus. Turklāt nedrīkst ignorēt arī vismazākās diskomforta sajūtas savā ķermenī (piemēram, ilgu laiku pavadot vienā pozā) un ar pirmajām slimības pazīmēm agrīni vērsties pie ārsta,» rosina J.Reste. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vesels un derīgs darbam?

Kategorijas