Alūksnes novada izglītības sistēmu gaida lielas pārmaiņas

2015. gada 2. aprīlis 00:00

2229

Alūksnes novada izglītības iestādes šobrīd izstrādā savas darbības stratēģiju turpmākajiem četriem gadiem, lai līdz maijam taptu Alūksnes novada izglītības attīstības stratēģija 2016. līdz 2020.gadam. Ņemot vērā to, ka skolēnu skaits samazinās katru gadu un ar septembri valstī mainīs pedagogu darba samaksas modeli, mainīsies arī valsts piešķirtā finansējuma apmērs, tādēļ jaunā stratēģija būs ļoti izšķiroša un jau šoruden liks mainīt ierasto kārtību.
Līdz ar stratēģiju izšķirsies pagastu pamatskolu turpmākais liktenis par pastāvēšanu, bet pilsētas skolās nav izslēgta reorganizācija. Šobrīd nekādi lēmumi vēl nav pieņemti, bet skolām ir pamatotas bažas par nākotni. Kopš 2009.gada Alūksnes novadā palicis par 776 skolēniem mazāk. Katru gadu ir tādi novadā deklarētie skolas vecuma bērni, kuri mācās citu novadu skolās, savukārt no citiem novadiem – Alūksnes novadā. Iemesli tam ir dažādi – vecāku darba iespējas, dzīvesvietai tuvākā skola, mācību programmu piedāvājums un citi. Šajā mācību gadā Alūksnes novadā no citiem novadiem mācās 111 skolēni, bet kopumā 139 mūsu novada bērni mācās citos novados, visvairāk – Gulbenes. Arī tas ietekmē klašu piepildījumu novada skolās.

Nebūs vairs tā, kā bija
Alūksnes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Kupča norāda – šogad beidzas Alūksnes novada izglītības iestāžu tīkla attīstības plāns 2012. līdz 2015.gadam. Tā kā sākas arī jaunais Eiropas struktūrfondu plānošanas periods līdz 2020.gadam, tad šobrīd domā par novada izglītības attīstības stratēģiju 2016. līdz 2020.gadam. “Tajā būs atspoguļots, kas turpmākajos četros gados notiks ar katru mūsu novada izglītības iestādi. Mērķis ir, lai ikviens novadā dzīvojošais bērns iegūtu mūsdienīgu, šim laikmetam atbilstošu izglītību pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Pašvaldības pienākums ir radīt šādus apstākļus visās novada skolās – pagastos un pilsētā. Ja pašvaldība saskatīs modeli, ka pastāvēt turpina skolēnu skaita ziņā maza pamatskola, tad tur jābūt ļoti labiem pedagogiem, skolai jāspēj līdzdarboties dažādos mācību organizētajos pasākumos, jābūt interešu izglītības piedāvājumam – tā, lai bērniem nekas no tā nav liegts. Pamatotām jābūt arī ēkas uzturēšanas izmaksām. Skolām ir jādomā par mūsdienīgiem mācību līdzekļiem – to bāze nemitīgi jāatjauno. Ja būs izšķiršanās par to, vai skolai pastāvēt, tad nevar būt runa, ka maza skola iztiks ar finansējumu, cik pienākas,” uzskata G.Kupča.
Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks un Kultūras, izglītības, sporta komitejas vadītājs Aivars Fomins piebilst – šī nebūs reforma reformas pēc. “Tiek apzināta situācija visā novadā ar nopietnu pieeju, jo skolas mums ir ļoti vajadzīgas. Negribam formālu dokumentu, bet katrai vietai un skolai atbilstošu, izvērtētu virzienu – divu vienādu noteikti nebūs. Stratēģijas tapšanā cieši līdzdarbojas arī pagastu pārvaldes. Šajā jautājumā ar vienu lēmumu nevarēs pateikt, kā būs visiem. Es ļoti ceru, ka skolu stratēģijās parādīsies labas idejas - “rozīnītes” no vietējiem cilvēkiem, kā viņi saskata savas skolas nākotni. Mums jāzina, kur ieguldīt pašvaldības finansējumu – varbūt kādā vietā skolas ēku vajag apdzīvot citādāk, ja zina, ka bērnu skaits ir mazs un būs vēl mazāks. Diemžēl skolēnu skaits novadā ir ļoti samazinājies un nekad vairs nebūs tā, kā bija,” saka A.Fomins.

Rīkos sabiedrisko
apspriešanu
Skolām savas stratēģijas jāizstrādā līdz maijam. G.Kupča uzsver - katra izglītības iestāde izvērtē savu darbu, iesaistot arī vecāku padomes, skolēnu līdzpārvaldes, pagastu pārvaldes, pat pagastu iedzīvotājus. Aprīlī un maijā katru skolu individuāli apmeklēs komisija četru cilvēku sastāvā, lai izzinātu situāciju klātienē, pārrunātu stratēģiju. Komisijas sastāvā ir G.Kupča, A.Fomins, Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis, Alūksnes novada domes deputāte, kura strādā arī minētajā komitejā, Elita Laiva. Tad uz jūnija novada domes Kultūras, izglītības un sporta jautājumu komiteju tiks sagatavots jautājums par Alūksnes novada izglītības attīstības stratēģiju 2016. līdz 2020.gadam izskatīšanai deputātiem, labojumu veikšanai.
“Jāuzsver, ka pirms galīgā lēmuma pieņemšanas novada domes sēdē vismaz mēnesi tiks rīkota arī topošās stratēģijas sabiedriskā apspriešana, kad ikvienam iedzīvotājam būs iespēja par to izteikt savu viedokli. Līdztekus stratēģija tiks saskaņota arī Izglītības un zinātnes ministrijā. Jaunā stratēģija būs spēkā jau rudenī līdz ar jaunā mācību gada sākšanos,” saka G.Kupča.

Četros gados - mīnus 600
E.Laiva uzskata, ka pie stratēģijas jāstrādā ar veselu saprātu, izteiktu atbildību un reāliem faktiem. “Tas būs ļoti svarīgs dokuments ne tikai izglītības sistēmas darbiniekiem, bet arī vecākiem un novada iedzīvotājiem, lai saprastu skolu attīstības tīklu novadā. Izglītības sistēma novadā šobrīd vistiešākā veidā ir atkarīga no jaunās izglītības sistēmas valstī. Ar vieniem vārdiem ministrija saka, ka skolas neslēgs, tas būs pašvaldības pārziņā, taču ar otriem skaidri liek saprast, ka skolu finansēšanas modelis būs graujošs mazajām skolām. Ja valdība nedod naudu, tad mēs pašvaldībā esam bezspēcīgi. Skolēnu skaits Alūksnes novadā 2010.gadā bija 2303, bet 2014.gadā - 1698 skolēni. Šie cipari izsaka ļoti daudz. Redzams, ka visas pamatskolas pastāvēt nevarēs, taču esmu pārliecināta, ka 1. līdz 4. vai 1. līdz 6.klases vajadzētu saglabāt katrā līdzšinējā pagastā, kur vēl ir skola, arī Mārkalnē,” ir pārliecināta E.Laiva.
Par to, kas būs noteicošie aspekti galīgās stratēģijas apstiprināšanā, E.Laiva vērtē – tā noteikti būs mācību kvalitāte, ko nodrošina atbilstošs skolēnu skaits klasē, mācību līdzekļi un kvalificēti pedagogi. “Ja skolā ir jāapvieno divas klases, tad mācību procesu iespējams nodrošināt, bet, ja trīs, tad tas vairs nav normāli. Tikai profesionāli iekārtotos dabaszinību kabinetos pilnvērtīgi iespējams apgūt ķīmiju, bioloģiju un fiziku. Informāciju tehnoloģijām skolās jāiet līdzi laikam. Tam visam ir nepieciešami līdzekļi, kas pašvaldībās ir ierobežoti. Noteicošs faktors ir arī skolēnu pārvadājumi. Ja mēs slēdzam kādu skolu vai samazinām klašu komplektu skaitu, tad uzreiz ir jādomā par skolēnu plūsmu un pārvadājumiem,” norāda E.Laiva.

Vai reorganizēs Alūksnes skolas?
A.Fomins nenoliedz, ka jaunajai stratēģijai būs arī liela loma Eiropas struktūrfondu piesaistīšanā līdz 2020.gadam. Valstiski paredzēts, ka tādos novados kā Alūksnes Eiropas fondu naudu materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai varēs piesaistīt viena ģimnāzija un viena vidusskola, atbilstoši skolēnu skaitam. Tiesa, šajā projektā netiek iekļautas sākumskolas. Lai apgūtu šo finansējumu Alūksnes novada vidusskolā, kā viens no variantiem tiek apspriesta iespēja Alūksnes pilsētas sākumskolu pievienot vidusskolai, saglabājot visas skolas līdzšinējās funkcijas, bet esot ar nosaukumu - Alūksnes novada vidusskola.
“Šis Eiropas finansējums mūsu novadam kā reģiona centram jau būs tikai vidusskolai un ģimnāzijai – ne pamatskolām, kuru liktenis izšķirsies. Ir iespējams variants - lai šo naudu piesaistītu Alūksnes novada vidusskolai, reorganizē pilsētas sākumskolu, daļu klašu pārceļot uz vidusskolas telpām. Bet šobrīd tas tiek izskatīts tikai kā viens no iespējamajiem variantiem, nekas nav nolemts. Ir rūpīgi jāizvērtē finansiālais ieguvums, jo ne visu izšķir nauda: nauda šodien ir un rīt vairs nav, bet viss pārējais paliek. Mēs noteikti meklēsim labākos risinājumus. Turklāt jāņem vērā, ka strādājam ar šobrīd pieejamo informāciju – nekad nevaram zināt, kādus pēkšņus lēmumus ministrija, valdība vēl var pieņemt,” saka A.Fomins. E.Laiva piebilst - Eiropas fondu piesaistei ir vajadzīgas skolas ar lielu izglītojamo skaitu, tāpat kā citos projektos Eiropas naudas piesaistei svarīgi, lai labuma guvēju skaits būtu pēc iespējas lielāks. “Ja gribam nodrošināt skolēniem kvalitatīvas un modernas izglītības iespējas, jāizvērtē dažādi, pat visneprātīgākie varianti,” saka E.Laiva.
Izveidojot 2009.gadā Alūksnes novadu, tika likvidētas trīs pamatskolas – Zeltiņos, Veclaicenē un Annā, visas simtgadīgas skolas. Šobrīd ēkas Annā un Veclaicenē ir neapgūtas, vienīgi Zeltiņu skolas ēka iekārtots Zeltiņu pagasta muzejs. ◆

VIEDOKĻI

Alūksnes pilsētas sākumskolas direktore Uva Grencione:
„Alūksnes novada izglītības iestāžu stratēģija 2016.-2020.gadam sasaucas ar periodu, kuram top Alūksnes pilsētas sākumskolas attīstības plāns, kas ir ļoti labi, jo, skatoties novada stratēģiju vienādā termiņā, ieraugām arī sevi. Šobrīd nebūtu korekti runāt par turpmākajiem darbības virzieniem un prioritātēm – vēlamies sagaidīt skolas padomes, vecāku un visu pedagogu viedokli aptaujas anketu un sarunu veidā, lai saprastu, vai darbs, kā līdz šim esam strādājuši, ir attaisnojies un vadības idejām piekrīt arī pārējie. Jāatzīst, ka pēdējie trīs gadi Alūksnes pilsētas sākumskolā ir bijuši piesātināti dažādiem jauninājumiem, neizskaužot labās tradīcijas.
Ir izskanējuši dažādi varianti par iespējamu izglītības iestāžu apvienošanu vai reorganizāciju. Cik man zināms un, secinot no diskusijām, kur esmu piedalījusies, es tās vairāk nosauktu par idejām un dažādu variantu modelēšanu, kas, veidojot stratēģijas, ir absolūti loģiski. Lai arī kā veidotos Alūksnes novada vidusskolas un Alūksnes pilsētas sākumskolas turpmākā attīstība, nedrīkst aizmirst veselo saprātu un loģiku – vai iegūstot vienu un vienreizēju finansiālo ieguvumu, mēs nezaudējam ko citu, iespējams, daudz būtiskāku? Ļoti svarīga ir domāšana ilgtermiņā, kas Latvijai kopumā nav stiprā puse, līdz ar to visām mazākajām struktūrām tas rada sarežģījumus. Turpmākajos piecos gados sākumskola saglabā pozīciju kā viena no Alūksnes novada lielākajām skolām – nedaudz virs 400 skolēniem. Saglabājam 1. līdz 3., 4.līdz 6.klašu modeli, kas pašlaik attaisnojas, lai vidusskolā vai ģimnāzijā varētu turpināt 7. līdz 9. un 10. līdz 12.klašu modeli. Sākumskola sevi ir pierādījusi kā spēcīgu, patstāvīgu un stabilu (arī skolēnu skaita ziņā) izglītības iestādi, kur skolēni iegūst kvalitatīvu izglītību, kur prot saprātīgi saimniekot, sakārtojot skolas vidi un materiāltehnisko bāzi, līdz ar to neredzu iemeslu mūsu iestādes apvienošanai vai reorganizācijai. Pēdējos trīs gados esam ietaupījuši budžeta līdzekļus un šovasar veiksim kapitālo remontu lielā korpusa sporta zālē.”

Malienas pamatskolas direktore Ieva Baltā–Pilsētniece:
“Esam aptaujājuši skolēnus, anketējuši vecākus, lūdzot izvērtēt skolas darbu. Pagasta iedzīvotājiem lūdzam viedokli par skolas lomu pagasta dzīvē, priekšlikumus attīstības plānošanā. Nepilnu 10 kilometru rādiusā mums ir arī Mālupes un Bejas pamatskolas – uzskatu, ka katrai no šīm trim skolām ir savs darbības virziens un skolēnus savstarpēji nedalām. Malienā ceturto gadu īstenojam profesionāli orientētu mācību programmu, kurā skolēni padziļināti apgūst mājturību, bērniem ir iespēja apmeklēt dažādas fakultatīvas nodarbības, piemēram, veidošanu, papīra plastiku, etnogrāfiju, ēdienu gatavošanu. Esam arī atvērti pagasta iedzīvotājiem – skolā ir Malienas bērnu un ģimenes atbalsta centrs.”

VIEDOKĻI
Alūksnes novada vidusskolas direktore Ilze Līviņa:
“Novada dome skolām ir devusi laiku sava redzējuma sniegšanai no dažādiem aspektiem – vecāku, skolēnu, pedagogu, tehnisko darbinieku puses. Skolēnu pavasara brīvdienu nedēļā intensīvi strādāja skolotāju darba grupas, saredzot Alūksnes novada vidusskolas un pārējo skolu tuvāko gadu nākotni novadā – protams, ņemot vērā paredzamo skolēnu skaitu, attālumus starp skolām. Stratēģiju izstrādājam vairākās daļās: skolu tīkls 2016. līdz 2020.gadā, mācību darba sasniegumi, iesaistīšanās un sasniegumi interešu izglītībā un ārpusstundu darbā, kā arī iespējamie risinājumi un uzlabojumi šajās jomās, telpu nodrošinājums un noslogojums, inovatīvi risinājumi gan mūsu skolā, gan novadā. Piemēram, darba grupās kā iespējamie varianti telpu noslogojumam izskanēja viedokļi, ka kādā no valsts pierobežas skolas telpām nākotnē varētu izvietot NATO mītni vai Alūksnes novada krīzes centru, sociālās aprūpes vietu.
Valstiski ir izskanējis solījums, ka, piesaistot ES fondu līdzekļus, novados viena vidusskola un viena ģimnāzija varēs saņemt finansējumu materiāli tehniskās bāzes pilnveidei un esošās uzlabošanai, atbilstoši skolēnu skaitam – sākumskolas šajā projektā nav iekļautas. Būtu muļķīgi šo naudu neapgūt mūsu bērnu mācību vides uzlabošanai. Kā viens no iespējamiem nākotnes redzējuma variantiem tiek apspriests, ka Alūksnes pilsētas sākumskola tiktu pievienota Alūksnes novada vidusskolai, saglabājot visas skolas līdzšinējās funkcijas, bet esot ar nosaukumu – Alūksnes novada vidusskola. Sākumskolas ēkā arī turpmāk būtu skola, Eiropas nauda proporcionāli skolēnu skaitam tiktu sadalīta abām ēkām – gan vidusskolas, gan sākumskolas. Alūksnes novada domei no sava budžeta nekad nebūs tik apjomīga finansējuma, ko ieguldīt skolu infrastruktūrā, kā to piedāvā Eiropas fondi. Turklāt sākumskolai šobrīd fiziski trūkst telpu un nav laba mājturības kabineta – pārceļot 5. un 6.klases uz novada vidusskolas telpām, varētu atrisināt abas šīs problēmas. Absolvējot 6.klasi, pēc brīvas izvēles, kā tas ir arī šobrīd, skolēniem ir iespēja turpināt mācīties gan Alūksnes novada vidusskolā, gan Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā. Šāds modelis jau daudzos novados Latvijā sāks darboties šoruden. Ģimnāzijām šis Eiropas finansējums paredzams krietni lielāks, tādēļ tur vairāk domātu par ļoti moderniem zinātnisko darbu izstrādes kabinetiem, konferenču telpām, kā savukārt nebūtu vidusskolā. Uzskatu, ka daudz kas ir jādara pašiem – mēs nevaram tikai novada līmenī gaidīt valstiskus lēmumus. Lai cik sāpīgi un nepopulāri lēmumi būtu, bet jārīkojas. Alūksnes novada dome šobrīd pie tā intensīvi strādā un domā risinājumus. Manuprāt, izglītības iestādēm ir jāmēģina iekļauties tajā kuģī, kas tiek stūrēts – mēs nevaram kāpt katrs atsevišķā kuģī, mums ir jāmēģina sakāpt visiem vienā un kopā turpināt ceļu. Ja to nesapratīs visi kolēģi, būs skumji. Protams, neviens neteiks: „Lūdzu, slēdziet manu skolu ciet!” Ir skolas, kas sev apzinās šādu nākotni, bet cīnās pēdējiem spēkiem par pastāvēšanu – droši vien, tā arī ir jādara, bet novadam kopumā tas rada tikai izdzīvošanu, bet ne attīstību. Izmaiņas jāveic saprātīgi un jēgpilni, sabalansējot tehnoloģijas ar reālo dzīvi, apzinot nepieciešamības, vēlmes un iespējas, domājot par izaugsmi un attīstību. Skolām turpmākajos gados būs ļoti jāmainās – vairs nevarēs būt tikai skola. Diemžēl skolēnu skaits ir tāds, kāds ir un būs tā, ka: kod kurā pirkstā gribi, visi sāp. Pagastos ir jābūt pieejamai pamatizglītībai no 1. līdz 6.klasei tuvāk dzīvesvietai, bet tālāk mācības jāturpina lielajās skolās ar atbilstošu infrastruktūru. Ceļu uz un no skolas nodrošinās pašvaldība. Skola nevar pastāvēt tikai tādēļ, lai palīdzētu īstenot sociālās vajadzības – tad tā ir eksistēšana, nevis domāšana par dzīvošanu, kur nu vēl attīstību.”

Pededzes pamatskolas direktore Selga Bībere:
“Ir aptaujāti vecāki, šobrīd notiek darbs metodiskajās komisijās, kur skolotāji izsaka savus viedokļus. Vecāku kopējā nostāja ir, ka skolai Pededzē jāpaliek, viņi pauž apmierinātību ar līdzšinējo skolas darbu. Analizējot demogrāfisko situāciju, paredzam, ka Pededzes pamatskolā turpmākos piecus gadus būs stabils skolēnu skaits. Mūsu skolā mācās Pededzes pagasta bērni, kā arī no Garjuriem un Visikuma Jaunalūksnes pagastā, jo tuvāk ir braukt uz mūsu skolu, nevis Bejas pamatskolu.”

Strautiņu pamatskolas direktore Ingrīda Pedece:
“Organizējām tikšanos ar Alūksnes novada domes deputāti Elitu Laivu, tajā piedalījās pedagogi un skolas padomes priekšsēdētājs Sarmis Āboliņš. Par stratēģiju ir runāts skolēnu domē, būs arī sarunas ar vecākiem un Alsviķu pagasta pārvaldes vadību. Visas idejas apkoposim rakstiski. Jā, skolām būs jāmainās. Uzskatu, ka šobrīd strādājam atbilstoši šābrīža vajadzībām un nākotnē varam papildināt to, ko esam jau iesākuši. Esam gatavi arī jaunajām pārmaiņām, Strautiņu pirmsskolas izglītības iestādi “Zemenīte” apvienojot ar skolu. Protams, esam satraukti par gaidāmajām izmaiņām un jauno pedagogu atalgojuma modeli, jo visu diemžēl noteiks skolēnu skaits.”

◆ Alūksnes novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrētie jaundzimušie 2008. līdz 2012.gadā – tie ir bērni, kuri laika posmā no 2016.līdz 2020.gadam uzsāks mācības Alūksnes novada izglītības iestādēs. Alūksnes novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Anita Grīvniece uzsver – šie dati atspoguļo dzimušo skaitu dzimšanas reģistrācijas brīdī pēc dzīvesvietas adreses, kādu norāda viens no vecākiem. “Alūksnes cipars ir tikai par Alūksnē deklarētajiem bērniem - neskaitām tos bērnus, kam dzīves vietu deklarē citā novadā, piemēram, bērns dzimis Balvos, vecāki viņu deklarē Apē, jo viens no vecākiem dzīvo tur. Pilsētai un pagastiem varētu piepulcēties vēl tie bērni, kuru dzimšanu vecāki reģistrē vai nu dzimšanas vietā vai citā dzimtsarakstu nodaļā, jo tagad vairs nav ierobežojumu civilstāvokļa aktu reģistrācijas vietai. Bet, protams, vispārējās demogrāfiskās situācijas tendences mūsu novadā šie cipari atspoguļo,” skaidro A.Grīvniece.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Alūksnes novada izglītības sistēmu gaida lielas pārmaiņas

Kategorijas