Cimperlīgās kazas!

2015. gada 10. aprīlis 00:00

504

Māra Lapiņa un Rolands Aumeisters dzīvo Annas pagastā mājās ar nosaukumu “Oši”. Viņu piemājas saimniecībā ir 17 kazas, vairāki duči pīļu, kā arī vairākas vistas un deviņi truši. Saimnieki vēlas attīstīt savu saimniecību un plāno arī iegādāties zosis.

Katrai kaziņai ir savs vārds
“Oši” ir M.Lapiņas dzimtas mājas. Pašreiz viņa ir reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja un aktīvi darbojas savā piemājas saimniecībā. “Pabeidzu te skolu, pastrādāju, bet vēlāk devos uz dzīvi Rīgā. Nodzīvoju tur vairāk nekā desmit gadus, un nu jau kādus četrus gadus esam atgriezušies uz dzīvi šeit. Te dzīvoja mana mamma, kurai jau bija divas kaziņas. Tā arī tā lieta sākās,” stāsta M.Lapiņa. Pirmo savu kaziņu pāris devās iegādāties uz Bausku. “Kad atbraucām uz dzīvi “Ošos”, mums bija lieks ledusskapis. Ielikām sludinājumu, ka to pārdodam vai mainām. Atsaucās sieviete no Bauskas, kura ar ģimeni grasījās pārvākties uz dzīvi Vācijā. Ledusskapi viņa atdeva kādam pazīstamam cilvēkam, bet mums tika kaza,” stāsta R.Aumeisters.
Katrai kaziņai ir savs vārds, piemēram, divus mazākos kazlēnus sauc par Plusiņu un Mīnusiņu. “Kazām vārdus liek mūsu meitas Laura un Evelīna. Mums ir arī kaza, vārdā Asaka,” stāsta M.Lapiņa. Interesanti vārdi ir arī saimniecības trušiem, un vienu no tiem sauc par Knapsieri. “Kad atbraucām šeit dzīvot, manai mammai jau bija truši un viens no viņiem kļuva vārgs. Mamma teica, ka tas būs jākauj nost, bet es teicu, ka neļaušu viņu nokaut, jo man viņš patīk. Sāku lasīt, kas jādara, lai trusis atkoptos, un tā pamazām tas kļuva aizvien veselīgāks. Tagad Knapsieris ir vaislas tēvs. Vārds Knapsieris radās no tā, ka viņš sākumā bija izvārdzis un kaulains,” stāsta M.Lapiņa.
“Ošu” saimniece uzsver, ka arī katrai kazai ir savs raksturs. Piemēram, kazlēns Rūdis visu laiku cenšas iekļūt istabā. “Man agrāk bija kaziņa, kura nāca istabā. Viņas mamma slimības dēļ bija jānokauj, tāpēc kaziņa kļuva sērīga. Internetā lasīju, ka kazas var nomirt no sērām, tāpēc ņēmu mazo kaziņu un čubināju, ļāvu nākt iekšā. Nu viņa dzīvo kūtī, jo arī pašai tagad ir bērniņš,” stāsta M.Lapiņa.

Gribētu saimniecību attīstīt lielāku
“Ošu” saimnieki kazas pārdod, bet, ja kādu kazlēnu nenopērk, tas tiek iemainīts vai nu pret kazām, vai arī, kā tas laukos pienākas, tiek apēsts. “No sākuma pat nevarēju iedzert kazas pienu. Arī vīrs to nedzēra, bet bērni teica, ka esot garšīgs, un tā nu arī mēs lēnām sākām,” stāsta M.Lapiņa. No kazas piena saimniecībā tiek pagatavots arī biezpiens, ko izmanto arī krēmu gatavošanā. M.Lapiņa stāsta, ka ļoti garšīgs krēms sanāk, kad kazas pienu sakuļ nevis ar vistu, bet gan ar pīļu olām: garša un krāsa ir pavisam citādāka. “Katrai kazai arī piens garšo citādāk. Pati gan neesmu tā darījusi, bet kāda saimniece man stāstīja, ka tad, ja grib zināt, kā garšos kazas piens, ir jāpaberzē ar pirkstu starp ragiem: ja smaka esot nepatīkama, tad arī piens būšot ar piegaršu,” stāsta M.Lapiņa.
Lai gan atgriešanās no lielpilsētas laukos nav bijusi grūta, iesākumā daudz kas bija jāapgūst un izrādījies, ka sākt veidot saimniecību nebūt nav tik viegli.
“Kad atvedām pirmo āzi kūtiņā, no rīta tā visa bija izārdīta un viss bija sagāzts. Āzis stāvēja vidū kā varonis,” atceras R.Aumeisters. Saimniecības vecākajai kazai Līgai būs 10 gadi, un pašreiz viņa, būdama barvede, cīnās ar jaunāku kazu par barvedes titulu. “Tā viņas cīnās, kad sanāk kopā. Kazām ir izteikta hierarhija, piemēram, vecākās kazas paēd pirmās un tikai tad iet ēst jaunākās vai vārgākās,” teic M.Lapiņa. No kazu untumiem nākas ciest arī “Ošu” suņiem. “Pagājušajā gadā tikām pie kazas, vārdā Zuze. Saimniece gribēja tikt no viņas vaļā, bet negribēja viņu nokaut, tā nu pagājušajā vasarā mēs to nopirkām. Saimniece jau brīdināja, ka šī kaza ir pieradusi pie suņiem, un Zuze ir kā kūts sargs. Viņa nostājas durvīs un nelaiž nevienu suni kūtī. Zuzei ir četri gadi, un reiz viņa bija sadevusi sunim Argo un ēda no viņa bļodiņas. Ir, protams, kazas, kuras baidās, bet ir arī šerpas kazas,” stāsta M.Lapiņa.
Saimniecībā vasaras periodā bijušas arī 50 dažādu šķirņu pīles. “Ošu” mājas pagalmā var redzēt skraidām gan Indijas skrējējpīles jeb pudeļpīles, gan parastās mājas pīles, gan arī četras meža pīles. Lai arī meža pīles pašas nedodas prom, vien palaidelējas pa pagalmu, pie tām nereti ciemos atlidojot citas meža pīles. “Gribētu savu saimniecību attīstīt lielāku un iegādāties vairāk kazu un arī putnu,” stāsta M.Lapiņa. Dzīve laukos rit mierīgāk nekā pilsētā. Šāds ritms ļauj lēnām veidot saimniecību sev vēlamajā virzienā un turpināt attīstīties. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Cimperlīgās kazas!

Kategorijas